Diena: 27. jūlijs, 2015

Satversmes tiesa ierosina lietu par alimentu nemaksātāju datu publiskošanu

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par alimentu parādnieku datu publiskošanu, aģentūru LETA informēja ST.

Apstrīdētā norma Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā nosaka, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku, ja iesniedzējs tam piekritis un fonda administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm.

Ziņas par parādnieku tiek publiskotas, lai aizsargātu bērna tiesības un veicinātu vecāku pienākuma pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi.

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs gan pirms, gan pēc apstrīdētās normas pieņemšanas esot aicinājis Saeimu novērst trūkumus apstrīdētajā normā, jo tā nesamērīgi ierobežojot personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ar apstrīdēto normu noteiktajam pamattiesību ierobežojumam gan esot leģitīms mērķis – veicināt vecāku pienākumu pildīšanu, taču esot apšaubāms tas, ka šāds tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojums palīdz šo mērķi sasniegt. Citastarp tiesībsargs norāda, ka uzturlīdzekļu parādnieki lielākoties esot personas, kurām nav ienākumu un vērtīgu īpašumu, turklāt viņu nespēja pildīt tiesas spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu esot atzīta likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesībsargs norāda, ka trešajām personām neesot tiesiska pamata uzzināt uzturlīdzekļu parādnieku personas datus. Citastarp tas varot novest pie personas datu nelikumīgas apstrādes, piemēram, identitātes zādzības. Savukārt personu un institūciju loks, kurām ir tiesības iepazīties ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda rīcībā esošo informāciju par parādniekiem, jau iepriekš esot noteikts normatīvajos aktos.

Tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 28.septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 27.decembris.

 

Liecinieks Ļitviņenko lietā atsakās liecināt bez Maskavas atļaujas

Kovtuns noliedzis savu līdzdalību Ļitviņenko slepkavībā

Galvenais liecinieks Lielbritānijā 2006.gadā noslepkavotā bijušā Krievijas izlūkdienesta darbinieka Aleksandra Ļitviņenko lietā pirmdien paziņojis, ka tomēr neliecināšot, jo Maskavas varasiestādes viņam nav devušas atļauju.

Bijušais Krievijas armijas virsnieks Dmitrijs Kovtuns pavēstīja, ka viņam nav izdevies “sazināties ar atbilstošu Krievijas izmeklētāju”, lai saņemtu atļauju sniegt liecības, vēsta britu sabiedriskā raidorganizācija BBC.

“Pat ja izmeklētājs, ar kuru man nav izdevies sazināties, dotu man atļauju, viņam būtu jāpieņem lēmums, cik daudz informācijas man jāatklāj,” BBC citē Kovtuna teikto.

Jau piektdien parādījās šaubas par Kovtuna vēlmi liecināt, liekot advokātiem izteikties, ka viņa solījumi sniegt videoliecības par Ļitviņenko slepkavības apstākļiem nav ņemami nopietni, raksta LETA.

Tomēr Kovtuns pirmdien uzstāja, ka vēloties liecināt, un pieļāva, ka viņam nepieciešamo atļauju no Krievijas varētu iegūt britu varasiestādes.

Litviņenko, kas dzīvoja trimdā Lielbritānijā un bija kļuvis par asu Kremļa kritiķi, mira 2006.gada novembrī pēc saindēšanās ar radioaktīvo poloniju-201.

Tiek uzskatīts, ka viņš ticis saindēts tikšanās laikā ar Kovtunu un vēl vienu Krievijas pilsoni – Andreju Lugovoju.

Lielbritānijas prokuratūra apsūdzējusi Kovtunu un Lugovoju par līdzdalību slepkavībā, taču Krievija atteikusies abus izdot tiesāšanai.

Kovtuns noliedzis savu līdzdalību slepkavībā, un aprīlī viņš izteicās, ka Ļitviņenko varētu būt nejauši pats sevi saindējis.

 

Bēgļi Latvijā varētu ierasties ik pēc trim mēnešiem

Mums bija divas iespējas – saņemt trīs reizes vairāk vai arī jau zināmo skaitli, teica Kozlovskis

Latvijai 250 bēgļi nebūs jāuzņem uzreiz, bet gan divu gadu garumā, un, visticamāk, Latvijā viņi varētu ierasties katrus trīs mēnešus, Saeimas Eiropas lietu komisijas izbraukuma sēdē patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Ministrs, atbildot uz vairāku klātesošo deputātu paustajiem iebildumiem, ka bēgļu uzņemšanā nav ņemta vērā Latvijas pozīcija, norādīja, ka izveidotā darba grupa, kurā ir vairāku ministriju pārstāvji, sagatavos attiecīgu modeli un redzējumu, ziņo LETA.

“Mums nav pienākuma piešķirt statusu, ja mums būs aizdomas. Mēs varēsim izvēlēties uz vietas,” pauda ministrs, skaidrojot, ka pašreizējais uzņemamo bēgļu skaits ir daudzas reizes mazāks par to, kas tika sākotnēji piedāvāts. “Mums bija divas iespējas – saņemt trīs reizes vairāk vai arī jau zināmo skaitli,” deputātiem strikti norādīja ministrs.

Tāpat Kozlovskis skaidroja, ka bēgļi jāuzņem divu gadu laikā un pirmie no tiem varētu Latvijā ierasties ziemā. Tiek paredzēts, ka bēgļi Latvijā, pēc Kozlovska teiktā, varētu ierasties “katrus trīs mēnešus”.

Pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad rudenī, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministra Kozlovska padomniece Daiga Holma.

Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, vienojoties, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.

Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie – no Grieķijas un Itālijas.

Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs LNT atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes – vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau ir parakstījusi rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzdots izveidot augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu. Darba grupas uzdevums būs izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas, Grieķijas un trešajām valstīm. Darba grupa izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.

Paredzēts, ka darba grupā tiks iesaistītas Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. Darba grupa varētu tikt izveidota līdz augusta vidum.

 

Godmanis vadīs studiju kursu “Turībā” par ES atbalstu uzņēmējdarbībai

Studijas šajā kursā notiks angļu valodā, uz to varēs pieteikties gan latviešu, gan ārvalstu studenti

Bijušais premjerministrs un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis jaunajā studiju gadā biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes maģistrantūras studentiem vadīs jaunu izvēles kursu “ES atbalsts uzņēmējdarbībai – maziem un vidējiem uzņēmumiem”, ziņo LETA.

Augstskolā informēja, ka studijas šajā kursā notiks angļu valodā, un uz to varēs pieteikties gan latviešu, gan ārvalstu studenti.

Studiju kursa laikā tiks aplūkota aktuālā ekonomikas situācija Eiropas Savienībā (ES), iekšējais tirgus, tostarp izvairīšanās no protekcionisma, darba tirgus problēmas un citi jautājumi, ES ekonomiskā un monetārā politika, realizētie pasākumi globālās krīzes seku novēršanai, ES sniegtais atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī realizētās uzņēmēju atbalsta programmas, Eiropas Investīciju fonda darbība un ES pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Horizonts 2020”.

Godmanis norāda, ka, “noklausoties šo kursu, studenti iegūs aktuālu informāciju, kas noderēs praksē”. Ja studenti vēlēsies darboties kā menedžeri vai vadītāji kādā uzņēmumā Latvijā vai citā ES valstī, viņiem būs nepieciešams pilnīgs pārskats par visiem ES piedāvātajiem atbalsta instrumentiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp eksporta atbalstam dažādām jomās, piemēram, lauksaimniecībā, zinātnē un citās sfērās, pārliecināts ir bijušais premjers.

 

Latvia vs. Greece – some comparisons, part III

This column is the third part of a series of three with ten observations on the Latvian and Greek economies to determine similarities and differences and to see who – if any – can learn from whom. 

Part I is here, part II is here.

Once again I allow myself to continue numbering from the first and second part; this makes it easier to refer to previous graphs if necessary.

This part is for a few reflections on the open economies of Greece and Latvia and some looking ahead.

9) When the Latvian economy came out of the doldrums in 2010 it was due to a sharp increase in exports (see Figure 12, later) due to increased demand from trading partners but also increased competitiveness vis-à-vis trading partners. This is seen in Figure 11 as a drop in the Real Effective Exchange Rate (REER), meaning costs and prices falling faster in Latvia or not rising so fast as in trading partner countries. Latvia lost competitiveness during the boom times but regained a considerable amount afterwards (the “internal devaluation”). For comparison I have added, as a benchmark, Germany, that super-competitive economy, to the graph. What we have is that Greece has by now a slower cost development than Germany when compared to 2002, which should mean much-earned competitiveness – internal devaluation works in Greece and not surprisingly so: With 28% unemployment there is no upwards push on labour costs, quite the contrary. But has this helped Greek exports, as the increased Latvian competitiveness after 2008-09 helped Latvian exports and the Latvian economy? Turn to Figure 12.

Figure 11: Real Effective Exchange Rate (REER) based on Unit Labour Costs (ULC) for Germany, Greece and Latvia, 2002 = 100


Source: Eurostat and own calculations

And as Figure 12 reveals, increased labour cost competitiveness has not really had much impact in Greece – Latvian export growth has consistently outperformed Greek export growth with the exception of 2013 and 2014 where either the advantages of Greek competitiveness really kick in – or Latvia is just underperforming due to sanctions and counter-sanctions vis-à-vis Russia. It is argued here that Greece’s poor export performance may be the result of increases in non-labour costs (such as energy) but, even so, competitiveness is not as important for Greece as it is for Latvia. Greek exports are a paltry one third of GDP whereas for Latvia the figure is close to 60%. A 10% increase in exports thus has about twice as much impact on the economy in Latvia than in Greece. And an economy cannot just “learn” to be more open, certainly not in the short run.

Figure 12: Export growth (%), Greece and Latvia, 2002 – 2014


Source: IMF

10) My tenth and last point does not seem to attract much discussion elsewhere where the debate is mostly about austerity, unemployment and Grexit but it should receive much more attention since it points to an abysmal future for Greece – and in the context of Latvia vs. Greece marks yet another major difference. Physical capital formation, i.e. investment in factories, offices, equipment etc. is what helps create tomorrow’s GDP. It was one of the major factors in the Latvian boom when cheap access to financing created a construction boom, see Figure 13.

But in an economy that continues a slow downward spiral (23 quarters of recession, see Figure 1), who wants to invest since the prospects for growth and thus for more goods to be sold in the future is so low? Rather, the downward spiral continues: Recession leads to higher unemployment, which means less income, which means less consumption, which means even less growth, which means even worse prospects for the future, which means even less investment, which means etc. etc…..

And capital formation in Greece is horribly low – at just 12% of GDP it is the lowest figure in the European Union and indeed in all of Europe and in the world for which the IMF has numbers (I checked…) it is only ahead of such stellar performers as the Central African Republic, Eritrea, Guinea-Bissau, South Sudan, Swaziland and Yemen…..

Latvia’s investment rate fell from an unhealthy high of 34% of GDP to just half of that but has recovered with the help of economic growth to a respectable, if not satisfactory, 21%.

Figure 13: Investment as a share of GDP


Source: IMF

Conclusions, part III

a) Greece is far from as open an economy as Latvia; thus competitiveness matters a lot less.

b) Once again, the speedy boom-bust-recovery of Latvia seems to be the by far best outcome; in this case in terms of investment. Investment in Latvia has recovered to a respectable level, in Greece it is abysmally low with dire consequences for the future.

Overall conclusions

So what are the lessons from Latvia for Greece and the lessons from Greece for Latvia from these ten points? A few, at best, and lessons for Latvia are more important than the other way round.

a) The two economies are very different; thus fewer lessons should be expected.

b) If austerity is to be imposed, then better fast and front-loaded than slowly. But it is too late for Greece to learn from this since years of decline have passed already.

c) There is much more to learn for Latvia – in a single currency zone don’t get anywhere near the fiscal problems that Greece has and has had. And, overall, avoid macroeconomic imbalances. Rather simplistic, perhaps, but I don’t think many – if any – had expected how severe Greece’s economic imbalances would turn out to be for its economy.

Summing up, many more points could be discussed – I have just chosen some that I find relevant and interesting and with the view that, although many ask what Greece can learn from Latvia, the answer is not all that much…. Rather, it is the other way round.

Note: Points of view expressed here on fiscal policy issues may not necessarily be those of the Fiscal Discipline Council.

Morten Hansen is Head of Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga and a member of the Fiscal Discipline Council of Latvia

 

Laikraksts: Krievijā tiek veidots “patriotisks mediju holdings”

Ar šādu iniciatīvu pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina vērsies fonda “Federacija” dibinātājs mūzikas producents Vladimirs Kiseļovs

Krievijā ierosināts izveidot “patriotisku mediju holdingu” “ideoloģiski pareizi noskaņotu mākslinieku” atbalstam, pirmdien vēsta laikraksts “Vedomosti”, atsaucoties uz informētiem avotiem.

Holdingu ierosināts izveidot uz uzņēmuma “Russkaja mediagrupa” (RMG) aktīvu un vairāku uzņēmumam “Kremļ media” reģistrēto muzikālo telekanālu bāzes, raksta LETA/DW.

Ar šādu iniciatīvu pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina vērsies fonda “Federacija” dibinātājs mūzikas producents Vladimirs Kiseļovs un RMG direktoru padomes priekšsēdētāja Olga Plaksina.

Laikraksta rīcībā nonākusi vēstules kopija ar Putina vīzu “Volodinam. Izskatīt”.

Putinam adresētā vēstule datēta ar 2014.gada oktobri, bet patriotiskā holdinga ideja jau tiek īstenota, norāda laikraksts.

Projektam jānodrošina radoši muzikālie resursi ideoloģiskajiem uzdevumiem, kas valsts vadības priekšā stāv darbā ar elektorātu, teikts vēstulē.

Uz telekanālu un radiostaciju bāzes jārada pašmāju superzvaigžņu inkubators, raksta Kiseļovs un Plaksina.

 

Tūrisma speciālists – pieprasījums pret piedāvājumu

Augstskolām jāveido preventīva sadarbība ar darba devējiem

Jau ceturto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un mācību programmu TOPu. Tas skolu absolventiem sniedz ieskatu pieprasītākajās profesijās potenciālo darba devēju redzējumā. Šogad vislielāko kāpumu piedzīvojusi tūrisma speciālista profesija. Taisnības labad gan jāsaka, ka tūrisma nozare jau gadiem saskaras ar profesionālu ceļojumu konsultantu trūkumu. Kvalificētu speciālistu deficīts tūrisma nozarē nav jaunums, tādēļ neparedzu, ka nākamais gads būs citāds.

Topošie darbinieki augstskolas absolvē ar diviem būtiskiem trūkumiem

Patlaban lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Ja vēlamies, lai no augstskolas sola absolventi taisnā ceļā nonāktu labā darba vietā, izvēlētajā nozarē, augstskolām jāveido preventīva sadarbība ar darba devējiem. Pretējā gadījumā mācību iestādes ražo ceļojumu konsultantus ar teorētiskām zināšanām, kam bieži vien ir ļoti attāla saistība ar veicamo darbu. Kamēr šāds jauns cilvēks kļūst par profesionāli, paiet vairāki gadi, un arī tad, kad cilvēks ir sagatavots, jādomā, kā viņu noturēt un motivēt, jo karjeras plāni var mainīties, pieaugot profesionālajām spējām.

Būtu ļoti vērtīgi, ja studiju kursos tiktu apgūtas globālās rezervēšanas sistēmas labā lietotāja līmenī, kas ir vairāk par pamata kursu. Šādas zināšanas ir ļoti noderīgas, jo ar šo sistēmu palīdzību ceļojumu konsultanti var veikt aviobiļešu rezervācijas vairāk nekā 95% pasaules lidsabiedrību, rezervēt viesnīcu numurus, auto nomu, prāmju, dzelzceļa biļetes, veikt kruīzu ceļojumu un tūroperatoru pakalpojumu rezervēšanu, kā arī apdrošināšanas noformēšanu. Tas ir milzīgs pakalpojumu klāsts! Šo sistēmu zināšanas dod neapšaubāmu priekšrocību atrast darba vietu lielās un nopietnās tūrisma aģentūrās. Vēl jāatzīst, ka mācīt iepriekš minētās sistēmas pirmajā vai otrajā kursā ir neefektīvi, jo sistēmas ir balstītas uz kodu komandām, kas ļoti ātri aizmirstas, nepielietojot praksē vairākus gadus.

Uzskatu, ka būtu vērtīgi studentiem sniegt zināšanas par populārākajiem ceļojumu virzieniem ārpus Latvijas robežām, liekot uzsvaru uz pārdošanas un komunikācijas prasmju pilnveidošanu, lidsabiedrībām un to piedāvāto produktu specifiku, tendencēm avio industrijā un tūrisma nozarē kopumā.

Vēl viena būtiska problēma ir studentu vājās vai nepietiekamās svešvalodu zināšanas. Ja angļu valoda daudz maz apgūta, tad krievu valodā lielākajai daļai jauniešu nav pat pamata zināšanu. Gada sākumā “CV Online Latvia” veiktajā pētījumā 14% aptaujāto atzina, ka krievu valodas nezināšana pagātnē ir liegusi iespēju iegūt darbu, savukārt vairāk kā puse jeb 57% aptaujāto uzskatīja, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti. Lai, sākot studijas, sev nodrošinātu darba iespējas izvēlētajā profesijā, jārēķinās, ka tūrisma nozare pieprasa vairāku svešvalodu zināšanas, turklāt labā līmenī.

Šopavasar tiku uzaicināta piedalīties augstskolas “Turība” studentu bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijā. Komisijā bija vairāki tūrisma profesionāļi no dažādām tūrisma aģentūrām, viesnīcām un citām potenciālajām nākotnes darba vietām šajā nozarē. Darbu līmenis bija ļoti dažāds un diemžēl jāatzīst, ka liela daļa bija veikti virspusēji vai arī praksē nebūtu īstenojami. Ja izglītības iestādes mācību programmas veidotu, konsultējoties ar nozares profesionāļiem, uzskatu, ka arī akadēmisko darbu līmenis un kvalitāte būtu jūtami augstāka.

Mācību programmas būtu jādiskutē ar potenciālajiem darba devējiem

Aktīvi tiek runāts par pieprasītākajām profesijām, tendencēm darba tirgū un ieteicamajām izglītības iestādēm, taču būtu jādiskutē arī par studiju satura kvalitāti. Proti, neskatoties uz to, ka patlaban gan mums, gan citām tūrisma aģentūrām ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar augstskolām, piedāvājot studentiem prakses vietas, tomēr būtu jāmēģina kopīgi strādāt arī pie studiju programmām. Tas ir pats svarīgākais, jo students, kurš beidzis skolu un ieguvis profesiju “ceļojumu konsultants”, ir visai tālu no tā, lai varētu nākt un veiksmīgi veidot karjeru ceļojumu aģentūrā.

Noteikti būtu vērts organizēt viedokļu apmaiņu starp mācību iestādēm un tūrisma firmu vadītājiem par to, kā pielāgot mācību programmas un izveidot tās tādas, lai pēc augstskolas beigšanas, absolventam būtu visas nepieciešamās iemaņas un atliktu tikai tās papildināt ar praktisko pieredzi. Arī e-prasmes ceļojuma konsultantiem ir nepieciešamas, taču parasti jauniem cilvēkiem ar šīm prasmēm nav nekādu problēmu.

Lielākoties par ceļojumu konsultantiem vēlas kļūt jauni cilvēki vecuma grupā līdz 30 gadiem, kuri lieto internetu, sociālos medijus un ir labi apguvuši prasmes izmantot jaunās tehnoloģijas. Taču tikpat būtiskas ir komunikācijas un pārdošanas prasme, svešvalodu un ģeogrāfijas zināšanas augstā līmenī. Mācību iestāžu programmās būtu jāiekļauj praktisko zināšanu apguve, kas iepriekš tiktu diskutēta ar potenciālajiem darba devējiem. Šāds sadarbības modelis sniegtu lielāku garantiju studentiem un viņu nākotnes darba devējiem veiksmīgi atrast ceļu vienam pie otra.

Autore ir SIA “Latvia Tours” direktore

 

Izstāde Skrīveros veltīta A.Upīša darba „Sūnu ciema zēni” 75.gadskārtai

Līdz 10. septembrim Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, atvērta izstāde „Sūnu ciema zēniem – 75″.

“Sūnu ciema zēni” ir viens no nedaudzajiem Andreja Upīša darbiem, kas domāti jaunajiem lasītājiem. Rakstnieks to bija iecerējis jau Pirmā pasaules kara laikā ap 1915.-1916. gadu, bet pie šīs idejas atgriezies 1918.-1919. gadā. 1923. gadā A.Gulbja apgādā iznāk luga “Laimes lācis”.

Jau sākotnēji autors bija iecerējis sižeta līniju šķetināt divos virzienos vienlaicīgi – dramatiskajā un episkajā. 1939. gadā Andrejs Upīts uzraksta stāstu “Sūnu ciema zēni”, kas pirmoreiz grāmatā izdots 1940. gadā izdevniecībā “Zelta grauds”. Grāmatu ilustrējis mākslinieks Indriķis Zeberiņš.

Kopš 1939. gada, kad Andrejs Upīts nodeva manuskriptu izdevējam, tas kopā ar Indriķa Zeberiņa ilustrācijām pirmajam izdevumam, gandrīz 50 gadus bija glabājies grāmatu izdevēja Augusta Pētersona mājās, līdz izdevēja meita M. Danilāne 1989. gadā tos atrada un atnesa uz muzeju.

Rakstniekam bija ļoti svarīgi, lai ilustrācijas organiski saistītos ar tekstu un palīdzētu lasītājam atdzīvināt tēlus, tāpēc viņš ir vērsis mākslinieka uzmanību pat uz vissīkākajām detaļām. Indriķa Zeberiņa zīmējumi arī ir ļoti precīzi un raksturojoši. Sūnciemiešus un citus stāsta varoņus viņš rāda ar humoru un tik trāpīgus, it kā pats būtu ar viņiem ticies un sarunājies. Kā rakstnieks ar valodu, tā mākslinieks ar zīmējumiem parāda ļaužu vājības un dīvainības, raksturus un savstarpējās attiecības. Pārliecinoši un dabiski ir sūnciemieši. Viss šis zīmējumu cikls pauž dzīvesprieku, tāpat kā Andreja Upīša stāsts.

 

Rokfestivālā “Saldus saule” īpašais projekts „Rudens vēju muzikants”

NULL

1.augustā no pulksten 16 Saldus Kalnsētas parkā uz lielās skatuves kāps Latvijā pazīstami un iemīļoti mākslinieki, lai uzstātos senākajā Latvijā notiekošā rokfestivālā „Saldus saule”.

Šā gada īpašais projekts ir „Rudens vēju muzikants”, kurā Felikss Ķiģelis sapulcinājis Latvijā pazīstamus mūziķus, kuri atskaņos Ērika Ķiģeļa dziesmas.

Projekts „Rudens vēju muzikants” tika īpaši gatavots tēva jubilejas pasākumam, kas 9.maijā notika Rīgā, mūzikas namā „Daile”.

Festivāla vakara programmā šogad uzstāsies „The Sound Poets”, „Pērkons”, „Dzelzs vilks”, Fēlikss Ķiģelis un projekts „Rudens vēju muzikants”, „Opus pro”, Ivo Fomins, Linga, Anete, „Pienvedēja piedzīvojumi”, „Laika suns”, Ryga, „Rusted Wheel”.

Jau no plkst 11 visas dienas garumā pļavā aiz Cieceres upītes notiks sportiskas un mākslinieciskas atrakcijas, gadatirgus un izklaide visai ģimenei, plkst. 12 uz festivāla lielās skatuves ar Druvas saldējuma atbalstu organizētā bezmaksas bērnu koncertā priekšnesumus sniegs Saldus un Brocēnu novada jaunie talanti.

Apmeklētājiem no tālākām vietām festivāla organizētāji piedāvā apmesties telšu pilsētiņā. Telšu pilsētiņa būs atvērta no piektdienas, 31.jūlija, plkst. 19 līdz svētdienas, 2.augusta, rītam plkst 12. Ar festivāla biļeti nakšņošana telšu pilsētiņā bez papildus maksas.

Biļetes uz festivālu pieejamas visās „Biļešu servisa” kasēs, biļetes cena iepriekšpārdošanā 10 eiro.

 

Sestdien Slīteres Kukaiņu nakts

Sestdien, 1.augustā, plkst. 21 Slīteres nacionālajā parkā pie Slīteres bākas būs Slīteres Kukaiņu nakts – pasākums dabas draugiem.

Pēc saulrieta lēnām satumst, un no malu malām uz gaismu steidz visādi kukaiņi – pūcītes, lācīši, sfingi un daudzi citi. Cilvēku un kukaiņu ceļi dažkārt krustojas, taču lielākā daļa no viņiem ir mums nepazīstami un noslēpumaini. Ja gribi iepazīt Slīteres kukaiņu daudzveidību un labi pavadīt vienu vasaras vakaru skaistā Latvijas vietā, dodies uz Kukaiņu nakti Slīterē.

Programmā būs kukaiņu dzīvesstāsti jeb zinātnieku sarunas par kukaiņiem, Slīteres kukaiņu daudzveidība bildēs; improvizēta laboratorija; dabas filma par Slīteres nacionālo parku un gaismas skatuve un naktskukaiņi aktieru lomā.