Gads karā sāk mainīt cilvēku noskaņojumu Ukrainas austrumu reģionā Donbasā, kur daudzi līdz šim atbalstījuši prokremlisko varu. ES finansēti vaučeri un izremontētas mītnes tiem, kuru mājas palikušas viņpus frontes līnijai, ir taustāmāka palīdzība nekā Novorosijas solījumi. Tomēr netrūkst arī «sadzīves separātistu», un šāviņu troksnis nav pilnībā rimis
Donbasa pilsētas Horļivkas iedzīvotāji – žurnālistu pāris Olga un Dmitro Ņikuļini – pērn maijā ilgi neprātoja, vai atstāt dzīvokli un vairumu iedzīves, dodoties pāri frontes līnijai uz Ukrainas valdības spēku kontrolēto teritoriju. Lēmuma pieņemšanā izšķirošs bija gadījums, kuru Olga joprojām atceras ar satraukumu. Kārtību pilsētā tolaik jau diktējuši separātisti.
Olga atradās pilsētas padomes ēkā, kur notika vietējo deputātu sēde, kad ieradās ar automātu bruņojies vīrs un vaicāja – kuri te esot žurnālisti? Atsaucies kāds viņas kolēģis. Aptvērusi, ka nav jēgas slapstīties, arī Olga pieteikusies. Bruņotais vīrs pateicis: ejam lejā! Rokas un kājas nav klausījušas, sirds dauzījusies no ārkārtējā sasprindzinājuma. Olgai šķitis, ka viņus ved uz kādu no pagrabiem, kuros turēti gūstekņi. Nonākot pirmā stāva vestibilā, separātistu kaujinieks tomēr pateicis: atstājiet ēku!
Olgu un Dmitro satieku Kramatorskā – tas ir viens no Austrumukrainas mašīnbūves centriem, pilsēta ar 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Pagājušā gada vasarā pilsēta nepilnus divus mēnešus atradās separātistu rokās, nesen te svinēta atbrīvošanas gadskārta. Ierodos Kramatorskā kopā ar astoņiem citiem Eiropas Savienības valstu žurnālistiem, četru dienu braucienā vērojot, kā Ukrainas valdības atgūtajās teritorijās veicas ar postījumu likvidēšanu un palīdzību civiliedzīvotājiem un kā te spējusi palīdzēt arī ES.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.