Digitālās ekonomikas izaicinājumi sāk iegūt praktiskas aprises 1

Ķīnas biržas brokeris investoru gaidās pie datoriem. Foto: EPA/LETA
Signe Bāliņa
Print Friendly, PDF & Email

IKT sniegtās iespējas mūsdienās ir jāzina ne tikai IKT speciālistiem, bet arī uzņēmumu vadītājiem

Galvenā aizvadītās “Digitālās asamblejas 2015” tēma bija Digitālā vienotā tirgus stratēģija un tās ieviešana. Tās praktiskos rezultātus uzņēmēji sāks sajust nedaudz tālākā nākotnē. Tāpēc tagad būtiski apzināties, ka digitālās ekonomikas pienesums Latvijas uzņēmējdarbībā būs atkarīgs ne tikai no turpmākās Eiropas Savienības (ES) politiķu rīcības stratēģijā iestrādāto priekšlikumu attīstībai, bet arī no pašiem Latvijas uzņēmējiem visās tautsaimniecības nozarēs.

Ikgadējā Digitālā asambleja ir gada nozīmīgais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares pasākums Eiropā. Šī gada Digitālā asambleja mums bija īpaši būtiska, jo notika Rīgā kā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nozīmīgākais notikums atbilstoši vienai no trim Latvijas prezidentūras prioritātēm – “Digitālā Eiropa”.

Noslēdzoties asamblejai un tuvojoties prezidentūras izskaņai, varu teikt, ka kopumā prezidentūra kontekstā ar IKT aktivitātēm un izvirzīto Digitālo prioritāti ir vērtējama pozitīvi. Ir veiktas svarīgas iestrādnes, lai nākotnē uzlabotu Latvijas globālo konkurētspēju un spētu pilnībā izmantot digitālās ekonomikas sniegtās priekšrocības. Pašā prezidentūras noslēgumā (30.jūnijs) tika panākta provizoriska vienošanās ar Eiropas Parlamentu par jauniem noteikumiem, kas paredz viesabonēšanas piemaksu atcelšanu un nodrošina atvērta interneta pieeju, zināmus arī kā tīkla neitralitātes noteikumus. Noslēgumam tuvojas arī diskusijas par direktīvu sadarbībai starp ES dalībvalstīm kiberdrošības veicināšanā un vienošanās par datu aizsardzības regulām.

Ļoti būtiska ir digitālā vienotā tirgus izveides stratēģija, jo tā ir pamats pārrobežu ekonomikas attīstībai Eiropā.

Esmu pārliecināta, ka digitālais vienotais tirgus ir vienlaikus gan lielisks instruments Latvijas konkurētspējas un efektivitātes paaugstināšanai, gan arī nopietns izaicinājums, kur mūs sagaida spēcīga sāncensība visas Eiropas un arī pasaules mērogā. Tā potenciāls ietver nozīmīgas iespējas Latvijas IKT nozares un valsts ekonomikas kopējai attīstībai, un tā izveide nenoliedzami veicinās Latvijas izstrādātāju un pakalpojumu sniedzēju eksportspēju un pārrobežu konkurētspēju, kā arī radīs priekšnoteikumus jaunu inovāciju izstrādē. Tomēr, lai šo potenciālu pārvērstu reālos biznesa ieguvumos, vēl jāiegulda daudz darba – gan ES kopumā un atsevišķu ES dalībvalstu politiskajos līmeņos, gan arī ikviena uzņēmuma ikdienas darba procesu organizācijas līmenī, jo digitālā attīstība tagad ietekmē visu nozaru konkurētspēju.

Politiskie soļi uzņēmējdarbības attīstībai

Lai gan digitālā ekonomika būtībā nepazīst robežas, šobrīd Eiropas digitālais tirgus ir sadrumstalots dalībvalstu noteikumu, to atšķirīgās piemērošanas un dažādās tirgus darbības dēļ. Tā rezultātā, kā norādīja Eiropas Komisijas (EK) Izaugsmes ģenerāldirektoriāta galvenais administrators Andrē Rišērs, vairāk nekā pusi jeb 54% no ES pieejamajiem digitālajiem pakalpojumiem sniedz ASV uzņēmumi, kamēr pašas ES pārrobežu pakalpojumu sniedzēji veido tikai 4% tirgus. Iemesls ir Eiropas tirgus sadrumstalotība, tostarp valodas barjeras. EK digitālā vienotā tirgus viceprezidents Andrus Ansips atzinis, ka patlaban digitālā ekonomika aug septiņas reizes ātrāk nekā Eiropas ekonomika kopumā. Eiropas izaugsmi bremzē 28 dažādi digitālie tirgi, tāpēc par savu viceprezidenta uzdevumu viņš izvirzījis ES dalībvalstu likumdošanas harmonizāciju.

Īpaši būtiskas ir vienotas normas attiecībā uz patērētāju tiesībām, kā arī satura pieejamību dažādās valodās, kas savukārt rada jaunas iespējas mašīntulkošanas attīstībai.

Uzņēmējus gaida jaunas iespējas

Digitālā vienotā tirgus stratēģija paredz likvidēt šķēršļus, kas kavē pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē, attīstot Latvijā eKomerciju. Patlaban daudzi interneta veikali nepiedāvā preču piegādi uz citām Eiropas valstīm, vai arī tā ir ilga un dārga. Lai gan internetā iepērkas gandrīz puse Latvijas interneta lietotāju, taču tikai katrs piektais iepircies citas valsts interneta veikalā.

ES statistika (jaunākie “Digital Agenda Scoreboard” dati) liecina, ka 2014.gadā 63% ES patērētāju – interneta lietotāju ir iepirkušies tiešsaistē pie savas valsts mazumtirgotāja, bet tikai 15% – citas ES dalībvalsts internetveikalā. Kā bremzējošie iemesli tiek minēti sekojošie: ES patērētāju satrauc personas datu drošība (30%), sarežģījumi produktu apmainīt vai atdot (30%), pirkums nebūs atbilstošs gaidītajam (26%), kredītkaršu datu drošība (25%). Tikai 15% no ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pārdod tiešsaistē, un tikai 7% ES uzņēmumu veic pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē. Tam traucē augstas piegādes izmaksas (51%), augstas garantijas servisa un preces atgriešanas izmaksas (42%), atšķirības citas ES dalībvalsts nodokļu sistēmā (38%), kā arī nepietiekama likumu un regulu pārzināšana (37%). Vairāk kā puse jeb 57% ES uzņēmumu norāda, ka sāktu apsvērt pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē, ja e-komercijas noteikumi būtu vienoti visā ES.

Šajā kontekstā digitālās ekonomikas attīstība ES ir būtiska arī Latvijas MVU konkurētspējai un eksportspējai, jo piedāvā plašākas uzņēmējdarbības iespējas gan ražošanas, gan pakalpojumu nozarēs. Šobrīd Latvijā tikai 8,8% MVU izmanto internetu, lai pārdotu savas preces/pakalpojumus tiešsaistē, bet 13,7% MVU izmanto datortīklu dažādu pakalpojumu/preču iegādei tiešsaistē.

Biznesa attīstību bremzē mīti

Latvijas uzņēmējiem tiešie ieguvumi no digitālā vienotā tirgus attīstības lielā mērā būs atkarīgi no katra uzņēmēja paša. 2013.gadā veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja parādīja, ka liela daļa uzņēmēju nav pārliecināti, ka IKT var ietekmēt viņu konkurētspēju. Tāpēc rudenī rīkosim informatīvu kampaņu “Loģiskā atlase”, skaidrojot uzņēmējiem dažādu IKT pakalpojumu būtību. IKT sniegtās iespējas mūsdienās ir jāzina ne tikai IKT speciālistiem, bet arī uzņēmumu vadītājiem, jo tieši viņi pieņem lēmumus, un viņiem ir jāsaprot tehnoloģiju nozīme biznesā.

Viena no problēmām, kas traucē ieviest vairāk inovatīvus IKT rīkus dažādās tautsaimniecības nozarēs ir atšķirīga izpratne par tehnoloģijām mazos un lielos uzņēmumos. Mazajos uzņēmumos nereti grūti pārliecināt vadītāju, ka var strādāt citādi, plašāk izmantojot tehnoloģijas. Piemēram, ka mākoņdatošana sniedz būtiskus ieguvumus, jo nereti visa svarīgākā biznesa informācija mazā uzņēmumā atrodas tikai vadītāja klēpjdatorā. Tas ir ļoti augsts risks. Arī tad, ja neviens no ārpuses datiem nepiekļūs, dators var pazust kopā ar, iespējams, vienīgo biznesa informācijas avotu.

Tendences liecina, ka pasaulē arvien vairāk datu glabā “mākonī”. Ir pieejami gan dažādi globālie, gan lokālie “mākoņi”. Tas ir arī labs veids, kā sava uzņēmuma datu drošību uzticēt profesionāļiem. Turklāt, ņemot vērā, ka cilvēki mūsdienās piekļuvei internetam visbiežāk lieto ne tikai datoru, bet arī dažādas citas ierīces, tostarp viedtālruņus, sinhronizētā režīmā, pret datu drošību ir jāizturas aizvien nopietnāk.

Kiberdrošība svarīga gan “mākonī”, gan klēpjdatorā

Kibernoziedzība pasaulē katru gadu pieaug. Tā ir saistīta gan ar bankas piekļuves informācijas zādzībām, gan biznesa datu zādzībām ekonomiskās spiegošanas jeb izlūkošanas nolūkos. Turklāt droši var prognozēt, ka šī tendence turpināsies. Tajā pašā laikā globālajā kiberdrošības indeksā, ko veidojusi Starptautiskā telekomunikāciju savienība un jaunāko tehnoloģiju izplatības izpētes kompānija „ABI Research”, Latvija pasaules rangā ieņem 7.vietu. Šajā pētījumā valstis tika salīdzinātas piecās jomās: analizēts, kā valstī tiek izpildīti juridiskie, tehniskie, organizatoriskie, spēju veidošanas un starpinstitūciju sadarbības kritēriji.

Globālās kiberdrošības indeksa mērķis ir parādīt, cik labi valstis pilda saistības kiberdrošības garantēšanai un šis pētījums rāda, ka Latvija strādā pareizajā virzienā un mūsu paveiktais darbs kiberdrošības jomā tiek atzīmēts arī plašākā mērogā. Protams, tā ir joma, kurā atslābt nedrīkst. Taču tam arvien lielāku uzmanību pievērš uzņēmēji, tāpat ļoti aktīvi strādā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT. Turklāt kiberdrošības jautājumi ir vienlīdz būtiski gan tajos gadījumos, kad uzņēmuma dati glabājas “mākonī”, gan klēpjdatorā.

Tāpēc noslēgumā es gribētu aicināt Latvijas uzņēmējus ne tikai pasīvi sekot ES politiskajām aktualitātēm saistībā ar digitālo vienoto tirgu, bet arī pašiem aktīvi strādāt pie tā, kā izmantot digitālās tehnoloģijas savu pakalpojumu attīstībā, konkurētspējā un eksportspējā, ņemot vērā prezidentūras ietvaros digitālās jomas attīstībai pieņemtos politiskos lēmumus.

Autore ir Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente

 

Komentāri (1)

ierados 15.07.2015. 07.33

Jā, jā! Izaicinoši un daudzsološi! Nopietni. Līdz tam vēl garš un grūts ceļš, un pa vidu trači ap dziedāšanu un dancošanu. Bez tam pazīstamas lielfirmas stumda kadrus no viena kambarīša citos ar visām papīru kaudzēm un štuko kā kurjeriem tos labāk apstaigāt.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu