Kāpēc Dimanta kungs šķauda? 77

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Foto: Ieva Lūka, LETA
Ināra Mūrniece
Print Friendly, PDF & Email

Pēc intervijas ar bijušo NEPLP vadītāju Aināru Dimantu „Maskavā klepo, Rīgā šķauda” žurnāls „Ir” lūdza manus komentārus.

Nezinu, kāpēc kāds klepo Maskavā, bet man ir iespaids, ka Dimanta kungs šķauda zaudēta amata dēļ.

Tātad, lai nebūtu pārpratumu – deputātu Āboltiņas, Brigmaņa, Sudrabas, Kaimiņa un citu parakstītais priekšlikums par NEPLP atlaišanu nāca kā netīkams pārsteigums. Šāda kolektīva izrēķināšanās ar mediju regulatoru man ir nepieņemama, un to paudu atklāti: kolēģus aicināju būt atbildīgiem. Tas ir tā, it kā kāds vēlētos likvidēt policiju ar domu – gan jau pēc pusgada izveidosim jaunu…

Tālāk – mans balsojums pret Dimanta kungu kā pret NEPLP vadītāju bija sirdsapziņas balsojums pret vāju un nolaidīgu vadītāju valstij ļoti nopietnā drošības situācijā. Balsojums pret vāju mediju regulatora vadītāju ir balsojums pret vāju vadītāju, nevis pret mediju brīvību. Atlaist ķirurgu, kas nevar operēt, nenozīmē vērsties pret slimnīcu, bet gan aizstāvēt slimnieku intereses. Cits balsojums būtu pret manu sirdsapziņu, maniem vēlētājiem un manu valsti.

NEPLP un Dimanta kungu kā padomes vadītāju daudzkārt atklāti esmu kritizējusi par izvairīšanos no saviem pienākumiem un nekvalitatīvu darbu. Nav brīnums, ka Dimanta kunga atceres intervijā par NEPLP nostrādāto laiku, maigi izsakoties, ir selektīvas.

Mudžinot interešu konfliktus

Zīmīgi, ka jau interviju A.Dimanta kungs sāk ar taisnošanos par interešu konfliktu NEPLP. Faktiski Dimanta kungs atzīst, ka Grūbes kunga gadījumā interešu konflikts ir bijis, bet kā iestādes vadītājs viņš uz to pievēris acis. Par interešu konfliktu liecina arī KNAB atzinums. Ne tikai man, bet arī mediju nozares pārstāvjiem likās neatbilstoši, ka Grūbes kunga ģimenes uzņēmums gatavoja raidījumus Grūbes kunga pārraudzītajam medijam.

Dimanta kungs piemin manis virzītos grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu. Patiešām, likumā bija „robs”: virknei valsts amatpersonu likums uzlika pienākumu novērst interešu konfliktu savā darbībā, bet NEPLP amatpersonas nez kāpēc bija izkritušas. Nez vai kāds to īpaši būtu pamanījis, ja šis interešu konflikts nebūtu uzblīdis tik strauji.

Rezultātā Grūbes kungs izvēlējās padomi atstāt un turpināt darbu citās jomās, kur sevi apliecinājis kā labu profesionāli. Paužu savu cieņu Grūbes kungam par viņa izvēli.

NEPLP – darbs vai hobijs?

Esmu bijusi vēl „ļaunāka”. Ilgāku laiku uz Cilvēktiesību komisijas sēdēm nevarēja ierasties ne Dimanta kungs, ne Grūbes kungs, tāpat arī citi padomes locekļi, aizbildinoties ar otru darbu: te lekcijas augstskolā jālasa, te kaut kas jāfilmē vai jāmontē… Arī savu pamata darbavietu padomes locekļi apmeklēja līdzīgā stilā.

Veicot šos blakusdarbus, NEPLP locekļi saņēma atalgojumu par pilna laika – astoņu stundu darba dienu. Grozījām likumu, lai algu NEPLP locekļi saņemtu atbilstoši padomē nostrādātajam laikam. Tas padomei lika ieviest precīzu laika uzskaiti, par ko no Dimanta kunga puses saņēmu pārmetumus un nelaimīgu izbrīnu: kā tad tā?

Informatīvā kara apstākļos un zinot asās mediju vides problēmas, darbu NEPLP nedrīkst uzskatīt par hobiju – kaut ko nebūtisku starp lekcijām, interesantiem braucieniem, filmēšanām, montāžām un konferencēm Eiropā un pasaulē. Nemaz nerunājot par mediju plaši aprakstītiem NEPLP semināriem ar plašām atpūtas iespējām un smeķīgām ēdienkartēm.

Atklāta kritika un neesoša paškritika

Esmu ļoti atklāti – Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdēs – kritizējusi vājo NEPLP juristu sniegumu. Situācija nebija pārsteidzoša, jo, nespējot sastrādāties ar jauno NEPLP vadītāju, darbu padomē atstāja pieredzējuši juristi. Rezultāts bija tāds, ka Saeimas komisijā NEPLP jurists paša iesniegto likumprojektu nespēja ne izskaidrot, ne pamatot, pasniedzot to ar tekstu – „Šeit ir likumprojekts, skatieties paši!” Lai būtiski uzlabotu NEPLP veidotos likumprojektus, veidojām komisijas darba grupas. Pats Dimanta kungs tajās bija īpaši rets viesis… Kas attiecas uz sekretariāta vadītāju Andri Ķeniņu – viņš sevi allaž apliecinājis kā juridiski kompetentu un racionālu NEPLP darbinieku. Sadarbību ar viņu un atbildīgo dalību Saeimas komisijas darba grupās es vērtēju augstu. Un tieši viņu man neizprotamā kārtā Dimanta kungs intervijā minējis kā personu, ko esmu it kā vēlējusies atlaist.

Politiķu pienākums nav ne atlaist, ne meklēt NEPLP darbiniekus. Tas ir iestādes vadītāja darbs, ar ko pašam vien jātiek galā. Un vislabāk to darīt, veidojot draudzīgu, profesionāli motivētu komandu.

Par mediju apvienošanu

Dimanta kungs ieslīdzis arī apcerēs par vienota sabiedriskā medija koncepciju, kuru valdība tā arī neapstiprināja, jo it kā esot traucējušas divas partijas. Gribu uzsvērt, ka jautājumus uzdeva gan valdība, gan Saeimas frakcijas, gan Saeimas atbildīgā komisija. Tika prasīta arī atbildība par koncepcijas rakstīšanai izdotajiem 80 000 latiem, lūdzot novērst trūkumus koncepcijā.

Atgādināšu, ka koncepcijas trūkumi ir plaši atspoguļoti medijos, bet NEPLP nebija gatava par 80 000 latu pasūtīto darbu pārstrādāt un pielabot. Vājš un neargumentēts bija finansiālais pamatojums, kas neparedzēja vienota sabiedriskā medija ilgtspēju. Tā arī netika ar pietiekamu pamatojumu atrisināts jautājums par atrašanās vietu (rekonstruēt LTV? pārdot radiomāju? celt jaunu ēku?). Koncepcija paredzēja trīs variantus mediju sapludināšanai, bet NEPLP uzstāja tikai uz vienu.

Visbeidzot visi naudas piešķīrēji saprata, ka, virzot šo NEPLP lobēto modeli, katru gadu būs jāiegulda jauni un jauni miljoni medija glābšanā no pašu „glābēju” pieļautajām, bet neatzītajām kļūdām. Neviens no politiķiem nevēlējās kļūt par jauna „Dienvidu tilta” būvētājiem trekno gadu stilā.

Pārdomātākā koncepcijas daļa bija saturiskā, kas paredzēja radio un TV sadarbības projektus. Līdz ar to kopējais viedoklis bija: sākt radio un TV saturisko sadarbību, veidot kopīgo interneta platformu, kas šobrīd jau labi attīstās, kā arī īstenot citus kopsadarbības projektus. Tas ir dabiskais ceļš uz sabiedrisko mediju integrāciju. Ko, blakusminot, paredz arī koncepcija.

Politiskais spiediens pa sētas durvīm

Politiskā spiediena izdarīšana uz mediju, vēl jo vairāk – sabiedrisko, iejaucoties satura veidošanā, ir nepieņemama. Politiķim nebūs bīdīties pa LTV pa pakaļdurtiņām, lai uzstātu LTV valdei, kuru žurnālistu vajagot „atlaist no darba”. Vai nakts vidū zvanīt avīzes īpašniekam, lai kādu pieredzes bagātu žurnālistu izdabūtu no redakcijas. Tie ir apkaunojoši stāsti, kuri diemžēl šodien tiek stāstīti…

Par politisko ietekmi sabiedriskajos medijos atklāti un publiski uzsāku runāt, apspriežot vienotā sabiedriskā medija koncepciju. NEPLP piedāvātais sabiedriskā medija padomes modelis radīja risku, ka vienas politiskās partijas viens spārns var iegūt neproporcionālu ietekmi sabiedriskajā medijā. NEPLP nespēja to argumentēti atspēkot.

Tobrīd daudz diskutējām par sabiedriskā medija veidošanas pieredzi Igaunijā un NEPLP tika aicināts izskatīt gan Igaunijas, gan citu valstu pieredzi. Igaunijā sabiedriskā medija padomē starp locekļiem ir politiķi, tomēr – jūtamā mazākumā. Bet viņi nebīdās sabiedriskajā medijā pa sētas durvīm, lai sistu dūri uz galda un kliegtu uz valdi; viņi strādā atklāti, sabiedrībai redzami, no viņiem tiek prasīta atbildība par medija kvalitāti. Vienlaikus lūdzām NEPLP analizēt arī citu valstu pieredzi – Lietuvas, Skandināvijas valstu – un nākt ar priekšlikumiem.

Sabiedriskā medija politiskās ietekmēšanas risks ir pārāk nopietns, lai to atstātu bez ievērības. Būtiski, lai par valsts budžetu finansētā medija pārvaldība notiek caurspīdīgi un sabiedrības interesēs. Varbūt Igaunijas modelis mums nederētu, bet derētu kāds cits. Vairāku modeļu analīze ļautu izvēlēties.

Tāpat Dimanta kungs savā intervijā cenšas radīt iespaidu, ka it kā noticis lobijs OTV interesēs. Pirmkārt, man nekad nav bijusi sadarbība ar OTV. Nekad neesmu aicināta un neesmu arī sniegusi nevienu interviju OTV. Neesmu piedalījusies nevienā OTV veidotā raidījumā. Mana attieksme pret visām Latvijas televīzijām, kas cenšas veidot labu saturu, ir līdzvērtīga. Problēma šeit ir cita.

Brīdī, kad bezmaksas televīzijas apraidē bija palikuši tikai LTV1 un LTV7, Saeimas deputāti radīja likuma grozījumus, kas NEPLP lika rīkot konkursu par papildu kanālu iekļaušanu. Dimanta kungam tas nepatika un viņš tā arī nespēja pārdzīvot, ka tiks sniegts atbalsts mazajiem vietējā satura veidotājiem. Bet konkursu rīkoja un par to lēma tieši NEPLP, un atbildība par to, kuri TV kanāli izraudzīti un kādi raidījumi tiek veidoti, pilnā mērā jāuzņemas padomei.

Ilgais ceļš radio kāpās

Mazs piemērs Dimanta kunga kā vadītāja spējām, kas ilustrē NEPLP stilu un attieksmi. 2013.gada 17.jūnijā Saeimas Cilvēktiesību komisija saņēma vēstuli, ka Ventspilī vietējas radio stacijas frekvencē, pārkāpjot apraides atļaujas nosacījumus, raida „Hiti Rossii”. To apstiprināja pievienotais radio ieraksts. Tas ir nopietns pārkāpums. Komisija nekavējoši vēstuli pārsūtīja NEPLP. Pēc sešiem mēnešiem atkal saņēmām vēstuli no privātpersonas: sak, nekas nav mainījies. Saņemot signālu no komisijas, NEPLP rakstiski paudusi apņēmību iegūt radio ierakstu, kas apliecinātu pārkāpumu, un rīkoties. Zvanījām uz NEPLP. Izrādās, ka NEPLP ieraksta joprojām nav, bet radiohaoss turpinājās: radio Ventspils frekvencē, pretēji NEPLP izsniegtajai atļaujai, netraucēti raidīja radio “Hiti Rossiji” Ventspils. Radiostacija NEPLP pieprasīto ierakstu nav iesniegusi. NEPLP locekļi turpina ceļot pa kinofestivāliem, konferencēm, lekcijām… Turklāt NEPLP šajā neskaidrajā situācijā pagarina Ventspils radio licenci šā paša gada beigās.

Saeimas komisijas sēdē (un Dimanta kungs atkal nebija klāt), risinot šo situāciju, NEPLP locekļi atzina, ka radiostacija viņus ignorējot. Visbeidzot nevarīgajam regulatoram tika piegādāts kāds ieraksts, iespējams, ko viņi paši kvalificēja, kā „rediģētu”. Tikai 2014.gada jūnijā stacija beidzot saņēma administratīvu sodu. Izlēmīgas rīcības vietā process prasīja gadu.

Bija arī pozitīvais atlikums – pēc trīs gadu darba NEPLP padome atklāja, ka likumu vajagot stiprināt. Tika pieņemti grozījumi, stiprinot NEPLP pilnvaras izmantot pašu veiktos monitoringa ierakstus.

Savu darbību Cilvēktiesību komisijā pirms vairākiem gadiem sāku ar NEPLP monitoringa centra stiprināšanu, pārliecinot deputātus, cik svarīgi ir sekot līdzi tam, kas notiek milzīgajā, Latvijai arvien naidīgajā informatīvajā plūsmā. Pozitīvs risinājums tika panākts, monitoringa vajadzībām NEPLP piešķīra papildu štata vietas. Informatīvā kara apstākļos mediju regulatoram ir jāzina, kas notiek Latvijas ēterā. Dīvainie gadījumi par svešu frekvenču izmantošanu kontekstā ar mediju regulatora atklātu nolaidību var būt ļoti bīstami.

Par medijiem mēs arvien biežāk runājām kā par nacionālās drošības jautājumu. Pērn atkal secinājām, ka NEPLP Monitoringa centrs ir jāstiprina. Tāpēc vairāk nekā pārsteidzoši, ka valdība šo NEPLP pieprasījumu noraidīja. Savulaik es par Dimanta kungu balsoju kā par mediju ekspertu. Intervijā „Ir” viņš sevi nosaucis par „Vienotības” virzītu kandidātu. Sekojot šai loģikai, viņš nav spējis vienoties pat ar saviem domubiedriem. Premjerministre un finanšu ministrs naudu nepiešķīra.

Šobrīd būtiski, kā tālāk sekmēsies NEPLP darbs.

Saprotu atlaistas amatpersonas sarūgtinājumu, bet tas ir mazsvarīgs. Dimanta kungam novēlu sekmes akadēmiskajā darbā un tālākajā sevis pilnveidošanā tajā sfērā, kas viņa ir tuva un kur viņa kompetences ir spēcīgas!

Autore ir 12.Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālā apvienība

 

Komentāri (77)

Aldis 10.07.2015. 23.10

Citāts: “Balsojums pret vāju mediju regulātora vadītāju ir balsojums pret vāju vadītāju, nevis pret mediju brīvību.”

Dažreiz politiķi rīkojas saprātīgāk par 4.varas pārstāvjiem.

Varētu tâ biežāk.

+21
-13
Atbildēt

2

    dzeris49 > Aldis 11.07.2015. 12.42

    Atslēgas vārds šeit ir “dažreiz”, tiešām prieks, ka jūs abi arī to saprotat, tātad, saprotat, ka MM, vairākumā gadījumā, ir adekvātāki par politiķiem, un tiem var ticēt vairāk.

    +11
    -7
    Atbildēt

    0

    lno > Aldis 10.07.2015. 23.18

    Aldis. Dažreiz politiķi rīkojas saprātīgāk par 4.varas pārstāvjiem.

    Varētu tâ biežāk.

    _________________

    Desmitniekā:)

    +17
    -11
    Atbildēt

    0

Normunds 10.07.2015. 23.31

Lai arī esmu pret politiķiem diezgan rezervēts un kritisks, man nav radies neviens dibināts iemesls teikt kādu sliktu vārdu par Ināru Mūrnieci. Vienkārši nav par ko.

+19
-11
Atbildēt

0

rinķī apkārt 11.07.2015. 00.00

Vēl ir viena lietas, kura man uzkrita Mūrnieces raksta sakarā. Mūrniece ir pirmā, kura skaidri uzskaitīja trūkumus, kuri skar NEPLP un kuru dēļ tika pamatoti atlaists Dimants. Šie fakti ir no tās sērijas, par kuriem plašākai sabiedrībai nav un arī nevar būt pietiekami daudz informācijas, taču mediju pārstāvjiem Mūrnieces rakstītais nevar būt nekas jauns. Mediju pārstvji taču ir NEPLP uzraudzītās jomas profesionāļi. Var jau būt, ka esmu kaut ko palaidis garām, bet šī trača kontekstā, bez šī apspriežamā teksta, es neesmu lasījis nevienu raksta galu, kurā objektīvi būtu mēģināts izvērtēt NEPLP darbu no žurnālista, redaktora kritiskā skata punkta. Tā vietā nepārtraukti un visu laiku spalvas pa gaisu, gaisā vibrē kolektīvs palīgā sauciens -mūsējos situ un demokrātija pa galam… 🙂

Tagad atcero, pats Dimants bija vienu sava darba atskaiti ielicis IR, bet tas ir arī viss , ko zinu 🙂

+17
-11
Atbildēt

1

    Lauris Grâvelis > rinķī apkārt 11.07.2015. 09.12

    @RA

    Nez kādēļ šie trūkumi parādās tikai tagad un kad LŽA aicināja deputātus šo visu izdiskutēt publiski, neviens deputāts neierādās? …. sanāk tā “ja vajadzēs argumentus, kādēļ mēs tā darījām, atradīsim…”

    +12
    -7
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu