Saeima pret tiesisku valsti • IR.lv

Saeima pret tiesisku valsti

74
NEPLP vadītājs Ainārs Dimants (no kreisās) un Aija Cālīte-Dulevska. Foto: Nora Krevneva, F64
Sarmīte Ēlerte

Saeimas deputāti, pieņemot politisku lēmumu jautājumā, kurš nepārprotami noregulēts likumā, nostāda sevi augstāk par likumu

Sastrēgumstundā” (LTV 1  01.07.2014) Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne brīnījās: vai var būt tā, ka demokrātiski ievēlēta Saeima nevar atlaist Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP)? Var, bet tikai tad, ja tiek ievērots likums. Gluži tāpat kā tauta pēc tam, kad „nolēma sev Satversmi”, apņemas to ievērot, arī Saeimas deputāti ir pakļauti likumiem. Tā tas ir tiesiskā valstī.

Likums NEPLP gadījumā īpaši precīzi nosaka, kad var atlaist kādu no padomes: nāve, kriminālatbildība, neierašanās darbā. NEPLP neatkarība likumā tiek jo īpaši aizsargāta tālab, ka padome sargā mediju neatkarību no politiķu ietekmēm. Lai žurnālisti varētu netraucēti darīt savu darbu sabiedrības labā. Tai skaitā vērtēt un kritizēt politiķu darbus.

Argumenti, kas izskanēja „Sastrēgumstundā” – reputācija, slikta komunikācija, Valsts kontroles atzinums* nav minēti likumā, tie var tikt apspriesti, lai uzlabotu padomes darbu, bet nevar būt iemesls atlaišanai.

Taču var prognozēt, ka par argumentiem galva netiks lauzīta. Pirmdien, visticamāk, Saeimā parādīsies politisks lēmumprojekts: atlaist Aināru Dimantu. Lai deputāti būtu informēti, viņiem ir nosūtīts 11 deputātu sacerējums, kuru Ilze Viņķele precīzi nodēvēja par „darbaļaužu vēstuli”. Precīzi tāpēc, ka Padomijā, kura nebija nedz brīva, nedz tiesiska, šādas darbaļaužu vēstules kalpoja, lai kādu atlaistu, lai aizliegtu kāda mākslinieka darbus vai pašu mākslinieku.

Tie Saeimas deputāti, kas Saeimas sēdē balsos par politisku NEPLP priekšsēdētāja atlaišanu, pārnes Padomijas praksi mūsdienu Latvijā. Tie drupina Latvijas valsts demokrātijas un tiesiskuma pamatus sekojošu iemeslu dēļ:

1. Saeimas deputāti, pieņemot politisku lēmumu jautājumā, kurš nepārprotami noregulēts likumā, nostāda sevi augstāk par likumu. Vilinājums sakārtot lietas, apejot likumu, var būt pietiekami liels, lai atkal un atkal savam sirdsmieram vai labumam paķertu kaut ko no tā, kas pieder mums visiem kopā – tiesiskas valsts.

2. No Satversmes simtā – vārda brīvības panta izriet Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (EPL) un tas, ka likumā tiek īpaši aizsargāta padomes neatkarība. Politisku iemeslu, politiķu dusmu/nepatikas dēļ atlaista neatkarīgas, mediju pārraugošas institūcijas vadība nes sevī vēsti, ka a) NEPLP locekļiem ir jābūt paklausīgiem, jo ar līdzīgu politisku lēmumu var atlaist jebkuru no viņiem; b) sabiedrisko mediju vadītājiem un viņu žurnālistiem jābūt iztapīgiem, jo viņu neatkarīgā stāja, kuru, atšķirībā no iepriekšējās, Ā. Kleckina vadītās, šī padome aizsargā, ir jau līdz kaklam apnikusi dažiem/daudziem Saeimas deputātiem. Īpaši šī vēsts tiek sūtīta sabiedriskās televīzijas vadībai, jo drīzumā gaidāmas jaunas valdes vēlēšanas.

Centieniem graut tiesisku valsti ir spilgti precedenti jaunāko laiku Latvijas vēsturē.

1. 2007.gadā A. Kalvīša valdība iesniedza un Saeima pieņēma grozījumus Drošības iestāžu likumos, kas ļāva politiķiem tieši iejaukties drošības iestāžu darbā, tai skaitā iegūstot operatīvo informāciju. Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga izsludināja referendumu, grozījumi nestājās spēkā, bet nesen ievēlētā 9. Saeima strauji zaudēja popularitāti.

2. 2011.gadā Saeimas lēmums liedza KNAB veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Tas bija būtisks arguments Valda Zatlera lēmumam atlaist 10.Saeimu.

3. 2007.gada rudenī A. Kalvīša valdība, kā ieganstu izmantojot Valsts kontroles konstatētos pārkāpumus KNAB grāmatvedībā (interesanti, ka tā laika Valsts kontroles vadītāja Ingūna Sudraba teica, ka tas nevar kalpot par iemeslu atlaišanai), bija apņēmusies atlaist KNAB vadītāju A.Loskutovu. 18.oktobrī sākās „Lietussargu revolūcija” – lielākā demonstrācija pēc neatkarības atjaunošanas un tai sekojošs pikets Doma laukumā, sabiedrības prasības valdībai un Saeimai. 5.decembrī Kalvīša valdība demisionēja.

Ko iespējams darīt, ja Saeimas vairākums balsos par neatkarīga mediju pārraugošas institūcijas sagraušanu?

1. A. Dimants Saeimas lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā tiesā un, ar lielu ticamību, pēc apmēram trīs gadiem tiesa lems, ka Saeimas politiskais lēmums ir bijis prettiesisks.

2. Jaunievēlētais prezidents R. Vējonis, kurš ir solījies būt Satversmes, tātad tiesiskas valsts un vārda brīvības sargs, varētu aicināt Saeimas deputātus nepieņemt lēmumu, kas vājina Latvijas demokrātijas un tiesiskuma pamatus. Bet, ja Saeima šo tiesību aktu tomēr pieņem, vērsties Satversmes tiesā, lai to apstrīdētu. Tomēr tas būs iespējams tikai tad, ja NEPLP iznīcināšana nebija viens no „paketes” jautājumiem, kas nodrošināja R. Vējoņa ievēlēšanu**.

3. Satversmes tiesā vērsties divdesmit deputātiem, lai Saeimas politisko lēmumu apstrīdētu kā neatbilstošu Satversmei un no tās izrietošajam EPL likumam. Maz ticams variants: kopš „Vienotības” prioritāte nav tiesiska valsts (par to liecina frakcijas vadītājas S. Āboltiņas un vietnieka K. Šadurska paraksti „darbaļaužu vēstulē”), savākt divdesmit deputātu parakstus diezin vai būs iespējams.

4. Satversmes tiesā varētu vērsties Latvijas Žurnālistu asociācija, jo lēmums par NEPLP atlaišanu tieši apdraud žurnālistu tiesības un pienākumu neatkarīgi un netraucēti darīt savu darbu. 2003.gadā, es, būdama laikraksta : Diena” redaktore, vērsos Satversmes tiesā, lai kā neatbilstošu Satversmei apstrīdētu Krimināllikuma pantu, kas paredzēja kriminālsodu par amatpersonu godu un cieņas aizskaršanu (ironiski, ka S. Āboltiņa nesen posās tādu pantu Krimināllikumā atjaunot). Tiesa atzina manas subjektīvās tiesības vērsties tiesā, argumenti par to, ka krimināllikuma pants ierobežo žurnālistu brīvību, tika ņemti vērā un tiesa sprieda, ka attiecīgie panti no Krimināllikuma svītrojami.

5. Par šo Saeimas lēmumu savu viedokli vajadzētu izteikt Tiesībsargam un izmantot savas tiesības novērst šo pārkāpumu. Varbūt vēl nav izsmeltas iespējas nosargāt tiesisku valsti?

*1.jūnijā rīta raidījumā Latvijas Radio 1 Valsts kontroles pārstāve skaidroja, ka „nelietderīgi iztērētie” līdzekļi, kas tiek pārmesti NEPLP, nav pazuduši, bet, atbilstoši mērķim, ir izmaksāti avansā, kā arī aicināja vērtēt pēc vienādiem kritērijiem: līdzīgā veidā naudu avansā ir izmaksājušas VARAM, Tieslietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un Veselības ministrijas, kopumā 40 miljonu apmērā.

**Par šādu versiju diemžēl liek domāt tas, ka Aivars Lembergs, būdams atklāts cilvēks, jau četras dienas pēc 2014.gada Saeimas vēlēšanām rakstā „Sabiedrisko mediju ilūzija” (8.10.2014,delfi.lv) definēja degošu prioritāti – tikt galā ar sabiedrisko mediju un to uzraugošo padomi. Pievērsu tam uzmanību rakstā „Graut vai stiprināt” (26.10.2014, delfi.lv): „Vai nākamajā valdībā un Saeimā vairākumam būs līdzīgi mērķi, rādīs laiks. Pilsoniskajai sabiedrībai būs rūpīgi jāskatās varai uz nagiem, lai sabiedrībai neatņemtu to, kas tai pieder – neatkarīgu un profesionālu sabiedrisko mediju.” A. Lemberga 1.jūlija atklāsme, ka sabiedriskie mediji un padome būtu „reformējama ar nokaitētu dzelzi” šīs bažas nostiprina. 

Autore ir partijas „Vienotība” pārstāve

 

Komentāri (74)

dzeris49 06.07.2015. 07.48

Raksts visu izskaidro un saliek pa plauktiem, bet,kam vispār šai valstī intersē tāda lieta, kā tiesiskums, izņemot nelielu “liberastu – sorosītu” grupiņu.

Tiesiskuma graušana un degradēšana ir Lemberga mērķis, visi taču atceras, kas notika ar “nepaklausīgiem” tiesnešiem, prokuroriem, utt., tagad tas pats notiek ar NEPLP.

Patreiz, patecoties mūsu pastulbajam elektorātam un pērkamajiem politiķiem Lembergs ir burās, un enerģiski ķēries pie “kārtības”” nodibināšanas, jo nu jau, pēc neliela pārtraukuma, jūtas kā šīs valsts un visa kas tai iekšā, īpašnieks un saimnieks.

Un ievedīs arī, drīz vien pa TV dzirdēsim, ka ar Krieviju jādraudzējas, ka NATO nemaz nav tik labi, nevajag mums te nekādu NATO, un katru ziņu sākumā mums rādīs un stāstīs, cik labi viss Ventspilī, cik tur labs saimieks, vecai komunistu funkcionārei Ķezbere, ko šī Saeima jau ievēlēja NEPLP, vairs pat pašai nebūs jātaisa apmaksāstas pasūtījuma “intervijas” ar Lembergu, to darīs citi, pakalpiņu Latvijā pietiek.

Un nākamais Lemberga plāna etaps būs izrēķināšanās ar nepaklausīgiem žurnalistiem un “tīrīšanas” arī citur.

Un NEPLP, labs vai sliktas, tomēr MM brīvību sargāja, tāpēc vajadzīgs cits NEPLP, ar ķezberveidīgām būtnēm, paklausīgām un izdresētām, vēlams, ar komunistisko pagātni un darba pieredzi komunistu MM, kā Ķezberei.

Uz Vējoni es Ēlertes vietā gan sevišķi necerētu, ne tāpēc viņš tur ielikts, nav jau VVF, kas tos drošības likumus apturēja.

Un kur tad mums tā “pilsoniskā sabiedrība”, aunu bars, ne sabiedrība, spriežot pēc vēlēšanu rezultātiem,un arī pēc daudziem komentāriem, neesam jau čehi, kur analoģiskā situācijā uz ielas izgāja simtiem tūkstošu.

Arī nekādi Eiropas aizrādījumi Lembergu ar viņa Saeimads pakalpiņu komandu neapturēs, “sorosīti – liberasti”, kas cīnās par tiesiskumu un pilsonisko sabiedrību, vienmēr bijuši Lemberga un un viņa idejisko brāļu lielākie ienaidnieki.

Pirms gada neticētu, ka arī V būs Lemberga komandā un cīnīsies pret MM neatkarību, pie tam, pilnīgi prettiesiskām metodēm, bet, tas ir noticis fakts, diemžēl.

Vairs nebrīnīšos, ja kādu rītu pamodīšos tādā kā PSRS, ar attiecīgiem “tautas deputātiem”, kas neko nelemj, tikai pilda pavēles “no augšas”, ar att. MM., tauta tam gatava un uzņems visu ar sajūsmu, tautai vispār nav priekštats, kāpēc MM neatkarība tik svarīga, un kāds tam sakars ar viņu maciņu ( tā ir viena no nedaudzām lietām, kas sabiedrību interesē), “tautai, vēl arvien, vajadzīgs “saimnieks”, “tautai” nav nekāda priekštata, kas ir demokrātija, kas ir tiesiskums, un priekš kam vispār visu to vajag.

+22
-2
Atbildēt

0

nomale 06.07.2015. 08.36

Viss autores aprakstītais ir tikai sekas Vienotības degradācijai. Jā, jā, tieši un konkrēti Vienotības! Vienotībai bija visas iespējas būt par to mazo cinīti, kas gāž šo korupcijas vezumu. Atlika tik palikt pie saviem solījumiem un stingri iestātie par tiesisku valsti! Bet kas Vienotība ir šodien? Nudien Āboltiņa nākamo partijas kongresu var novadīt dārzeņu bāzē:(

Partijai IR jāšķeļas! Izmaiņas nav iespējamas. Tas inertais balasts jau sen ir pārsniedzis kritisko massu! Un jāšķeļas ir tieši šobrīd. Ja preses neatkarības atklāta apdraudēšana nebūs pietiekams iemesls, tad kas?

Kurā pusē būsiet Jūs?

+15
-3
Atbildēt

0

Ebenemezers-3 06.07.2015. 08.39

nu re, te dažiem nepatiik teiceeja , bet ja to buutu pateicis piemeeram dzintars , tad tas buutu lieliski , vienam patiik maate , otram meita trešam kleita , pateikts preciizi , laikam ja pie mums buutu referendums kaa grieķijaa rezultats buutu taads pats , paldies dievam muusu satversme nedod iespeeju balsot par naudas lietaam , bet pagaidaam uz kreiso ( krievu un latviešu kalabracionistu koaliiciju) leenaam ejam , daudz latviešu veeleešanaas nepiedalaas , bet turpmaak to skaits veel saruks , kremļa meerķis sašķelt “pribalķiku ” draud piepildiities.

+16
-5
Atbildēt

6

    lno > 06.07.2015. 08.58

    Ebenemezers. Tev nu gan putra galvā – nepatīk latviešu – krievu koalīcija, bet Ēlerte, kura uz to aicināja patīk?:)

    +7
    -16
    Atbildēt

    0

    andrejs > 06.07.2015. 10.01

    Ēlertei neesot tiesību pacelt šo jautājumu? Kuram tad?

    ————————————

    Man radās neliela asociācija: Ždanokai galvenā tēma ir cilvēktiesību ievērošana Latvijā.

    +5
    -11
    Atbildēt

    0

    lno > 06.07.2015. 09.12

    Ebenemezers… runa ir par tekstu..

    ______________________

    Ak tā?:) Tu domā, ka “lembe” tādu nespētu sacerēt? Tad darbi Tevi neinteresē?:)

    +6
    -12
    Atbildēt

    0

    lno > 06.07.2015. 09.46

    nomale. Tas jautājums jau sen ir pacelts bez Ēlertes. Ēlerte vienkārši gribēja par sevi atgādināt, bet velti:) Vajadzēja uz kādu laiku noiet pagrīdē un tad, kad publika būs visu aizmirsusi, tad atgriezties kā Emsim:) Par PSRS sapņoju dien’un nakt’, bet pēdējā laikā liekas, ka no Putina Krievijas var iznākt vēl kas labāks:)

    +6
    -11
    Atbildēt

    0

    nomale > 06.07.2015. 09.19

    Izskatās, ka Ino labprāt atgrieztos PSRS. Tik cītīgi visus novirza no tēmas. Ēlertei neesot tiesību pacelt šo jautājumu? Kuram tad? Kurš būtu tas pravietis, kurā Tu klausītos bez pagātnes cilāšanas?

    +14
    -7
    Atbildēt

    0

    Ebenemezers-3 > 06.07.2015. 09.02

    mīlīt,kur tu to raavi ,ka man zimpatizee ēlerte? runa ir par tekstu

    +14
    -5
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu