Nedēļas notikumi pasaulē
Grieķija atsakās pieņemt starptautisko kreditoru prasības par reformām, kā arī nespēj atmaksāt 1,6 miljardus eiro lielu parādu Starptautiskajam Valūtas fondam. Lai rastu izeju no situācijas, valdības vadītājs Aleksis Ciprs izsludinājis 5.jūlijā referendumu par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi par nepieciešamajām reformām. Līdz tam bankas būs slēgtas, jo cilvēki pēdējās nedēļās strauji tukšoja banku kontus. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers uzskata – grieķu ««nē» neatkarīgi no jautājuma nozīmētu, ka grieķi ir pateikuši «nē» Eiropai».
Reaģējot uz jaunajām drošības problēmām, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, NATO vienojusies par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās austrumu flangā. NATO pastiprinās savu klātbūtni Austrumeiropā, jaunveidojamās ātrās reaģēšanas vienības vīru skaitu palielinot līdz 40 000. Ātrās reaģēšanas spēku sastāvā paredzēts izveidot arī 5000 vīru lielu triecienvienību, kuru varēs iesaistīt kaujasdarbībā 48 stundu laikā.
Eiropas Savienība vēl uz pusgadu pagarinājusi Krievijai noteiktās sankcijas. Arī Kanāda pagarinājusi un pat paplašinājusi sankcijas pret Krieviju. ES pagarinājusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim. Krievijai noteiktās sankcijas paliks spēkā, kamēr Maskava nebūs izpildījusi Minskas vienošanās prasības par Austrumukrainas konflikta izbeigšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.