Mīnus 7730 cilvēku 1995.gadā, mīnus 2995 – pirms desmit gadiem. Šie ir tikai divi skaitļi no demogrāfijas datu virtenes, kas jau kopš neatkarības atjaunošanas bezkaislīgi uzrāda negatīvu tendenci – ik gadu vairāk latviešu nomirst nekā piedzimst. Tomēr pēc garās mīnusu rindas pērnais gads beidzot atnesis pilnīgi citu vēsti. Latvieši dzimst!
Pozitīvs dabiskais pieaugums pirmo reizi kopš 1991.gada ir tiešām ievērības cienīgs sasniegums. Turklāt tas nav vienīgais – pērn krituši vēl vairāki citi gadu desmitiem nelaboti demogrāfijas rekordi, piemēram, tik daudz trešo bērniņu kā pērn Latvijā nav nākuši pasaulē kopš 1948.gada. Publiski izskanējušas neilgi pirms Jāņiem, tik labas ziņas var iedvesmot papardes zieda meklētājus, un rezultāts, kazi, būs pozitīvāki statistikas skaitļi nākamgad.
Ko vēl sadarīt Jāņos – kādas puķes vīt vainagos, našķus likt galdā un dziesmas dziedāt – arī par to šajā pirmssvētku numurā mums ir dažs labs padoms. Latvisko tradīciju kopējs Austris Grasis dalās ar savu Jāņu svinēšanas rituālu, kas spējis ielīksmot pat leišu jezuītus, bet pūdeles taisīšanas prasme tā noslīpēta, ka uguns nedziest pat divas dienas un naktis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.