Strādāt gudri, nevis smagi • IR.lv

Strādāt gudri, nevis smagi

3
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš: «Mums ir maz tādu uzņēmēju, kas pirms rūpnīcas atvēršanas padomā, lai izveidotu pareizu darba plūsmu, saliktu procesu pareizā secībā»
Māra Miķelsone

Mūsu Baltijas jūras kaimiņi somi aplēsuši – ik mēnesi tautsaimniecība zaudē aptuveni divus miljardus eiro, jo nepietiekami efektīvi iekārtotā darba vidē notiek negadījumi vai darbinieki vienkārši nevar strādāt ar pilnu jaudu. Kā darba aizsardzība var palīdzēt kāpināt uzņēmumu produktivitāti arī Latvijā?

Slimnīcu diktofonu centrā, kur darbinieki datorā ievada mediķu rakstiskas vai ierunātas piezīmes pacientu slimību vēsturēs, darba efektivitāte bija vāja – daudz kļūdu, zaudēts laiks, tās labojot, pārslodzes dēļ pārguruši darbinieki, nespēja tikt galā ar pienākumiem. Pie darba efektivitātes uzlabošanas ķērās centra jaunā vadītāja. Viņas risinājums bija vienkāršs – iemācīt teksta ievades operatoriem pareizi rakstīt ar datoru un ērti iekārtot darbavietu. Divu dienu mācībās, uzņēmumam tērējot līdzekļus aptuveni 10 mācību stundām, darbinieki apguva jaunās prasmes. Rezultāts bija gandrīz vai taustāms – ievērojami palielinājās tekstu ievades ātrums, jo saruka kļūdu skaits, kuru labošanai agrāk tika patērētas vismaz divas sekundes uz katru pārrakstīšanos. Paskaitiet, cik tas sanāk darba dienas beigās! Samazinājās arī darbinieku sūdzības par pārgurumu un pārslodzi.

Šo piemēru Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš min kā paraugu tam, ka darba aizsardzībā daudz var izdarīt, apstājoties ikdienas skrējienā un padomājot.

Vanadziņš, sekojot līdzi pasaules tendencēm, redz – daudzas valstis jau ir sapratušas, ka darba aizsardzība ir ne tikai humāns jautājums, bet arī ekonomisks. Eiropas Savienības valstīs aplēsts, ka slikta darba vide rada zaudējumus vidēji 2,6-3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Viens no lielākajiem rādītājiem par darba aizsardzības neīstenošanas radītiem zaudējumiem ir Austrālijas ekonomikai – pat 4,8% no IKP. Ja šo Austrālijas procentu attiecinātu uz Latviju, zaudējumi būtu milzīga summa, kas netiek nopelnīta ik gadu, – 1,1 miljards eiro.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu