Raidījums: Šķēles ģimene iesaistījusies “ātro kredītu” nozarē 3

Andris Šķēle. Foto: Ieva Lūka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Par vienu šā biznesa uzņēmuma līdzīpašniekiem kļuvis Šķēles znots Edgars Dupats

Bijušā ekspremjera Andra Šķēles ģimene iesaistījusies “ātro kredītu” nozarē, izpētījis LTV raidījums “de facto” sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica”.

Šā gada februārī par vienu no a/s “4finance”, kas plašāk pazīstams pēc zīmoliem “smscredit” un “vivus”, līdzīpašniekiem kļuvis Šķēles znots Edgars Dupats, vēsta LETA.

“4finance” līdzīpašnieki ir Maltā reģistrēts “FCI Investments Limited” (25%) un Kiprā dibinātā “Tirona Limited” (75%). Tā īpašnieks iepriekš bija Krievijas azartspēļu miljardieris Oļegs Boiko. Pēc “Forbes” aplēsēm, Boiko 2012.gadā daļas “4finance” iegādājās par apmēram 190 miljoniem ASV dolāru. Taču saskaņā ar “de facto” rīcībā esošajiem “4finance” sniegtajiem dokumentiem investoriem, šā gada februārī nomainījās “Tirona Limited” īpašnieki – 49% ieguva Vera Boiko. “Re:Baltica” izpētītais liecina, ka viņa, visticamāk, ir Oļega Boiko māte. 25,5% pieder Uldim Arnicānam un tikpat daudz Dupatam.

Dupats ir ekspremjera Andra Šķēles znots. Viņš joprojām ir arī padomes priekšsēdētājs “Liepājas Autobusu parkā”, kas pastarpināti pieder Šķēles ģimenei. Uz jautājumu, par kādiem finanšu līdzekļiem viņš iegādājies daļas “Tirona Limited”, kā arī to, vai “4finance” viņš patiesībā pārstāv Šķēles intereses, Dupats elektroniskajā sarakstē atbildēja izvairīgi: “Izmaiņas “Tirona Limited” akcionāru struktūrā nav saistītas ar jaunu investoru piesaisti un jauniem ieguldījumiem. (…) Personai (Andris Šķēle – red.), kuru esat minējusi savā e-pastā, nav nekādas saistības ar “4finance Holding” S.A.”

“4finance” grupas peļņa septiņu gadu laikā simtkāršojusies, pērn sasniedzot 47 miljonus eiro, salīdzinājumam – 2008.gadā tā bija 381 759 eiro. Tajā pašā laikā starptautisko kredītreitingu aģentūru vērtējums ir zems, norādot uz augsta riska spekulatīvām investīcijām.

Arī iepriekš “4finance” padomē bija iecelts ar politiķiem saistītais būvuzņēmējs Māris Martinsons. Viņam piederoši uzņēmumi “4finance” darbības pirmsākumos aizdeva 1,75 miljonus eiro. Taču neilgi pēc Ekonomikas policijas veiktajām kratīšanām Martinsonam piederošajos uzņēmumos, viņa vārds padomes locekļu vidū vairs nebija atrodams. Pirmos tūkstošus “ātro kredītu” tirgus līderis savulaik saņēma arī no uzņēmuma, kas saistīts ar bijušo Liepājas domes deputātu Ivaru Kesenfeldu. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņš startēja no Nacionālās apvienības saraksta. Savukārt pusmiljonu eiro 2010.gadā aizdeva Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Arī vēlāk Ameriks no “ātro kredītu” biznesa tālu neaizgāja.

2013.gada augustā “4finance” Īrijas Fondu biržā izlaida obligācijas 170 miljonu ASV dolāru apmērā. Par vairāk nekā pusmiljonu ASV dolāru tās iegādājās Ameriks. Tas ir sava veida aizdevums, par kuru Ameriks nopelnīja 13% gadā. “Es kā politiķis sen vairs nenodarbojos ar tiešu komercdarbību. Man pilnīgi oficiāli glabājas nauda “Swedbank”. Tur ir lieli konsultanti. Es viņiem prasu – kā ir pareizi ieguldīt? Pagājušo reizi viņi teica, ka ir labs variants – ir oficiāli kotētas “4finance” obligācijas. Mēs jums iesakām iegādāties. Es saku – paldies par padomu! Iegādājos,” notikušo atstāsta Ameriks.

Tomēr tieši “ātro kredītu” tirgus līdera ciešās saites ar dažādu partiju politiķiem liek domāt par iemesliem, kāpēc Saeimā tik gausi noritējusi šīs jomas iegrožošana. Izmaiņas izdevīgas būtu “ātro kredītu” ņēmējiem. “Nozares pārstāvji ir ļoti aktīvi lobētāji gan Saeimā, gan arī ministrijā,” apliecina ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS). Tajā pašā laikā finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pauž pretējo: “Mēs neizjūtam spiedienu. Man nekad nav bijušas sarunas ar pārstāvjiem.”

Tomēr politiķu diskusijās novārtā palicis vēl kāds jautājums – kur iegūtu naudu “ātro kredītu” nozares uzņēmumi tālāk aizdod saviem klientiem? Nebanku kreditētājus licencē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Taču tas pārbauda vien pamatkapitāla izcelsmi. Tiesa, tam nav pilnvaru pieprasīt informāciju no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, kas apkopo datus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem. Turklāt pastāv arī risks, ka, piesaistot apgrozāmos līdzekļus, “ātrajos kredītos” varētu tikt atmazgāta nauda. “Kontroles dienesta līdzšinējā prakse liecina par to, ka aiz “dokumentāri pierādīta” legāla finansējuma avota patiesībā var slēpties organizētas grupas realizēta apjomīga un komplicēta shēma, kuras ietvaros legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi lielā apmērā, tieši ar šādu galamērķi – sniegt aizdevumus nebanku sektora kapitālsabiedrībām patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai,” raidījumam “de facto” atzinis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests.

Taču konkrētus piemērus dienests neatklāj. Tajā pašā laikā norādot, ka tas jau kopš 2012.gada regulāri saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar ātro kredītu izkrāpšanu un izkrāpto līdzekļu legalizāciju.

 

Komentāri (3)

Bet 20.04.2015. 08.53

Šim mazajam cilvēkam nekad laikam nebūs diezgan! Tad tāpēc tā tika TV aizstāvētie ātrie kredīti? Laupītājs neka svairāk tas Šķēle nav. Laupa no nabagiem par elektrību un nu vēl no nabagākiem ātro kredītu milzu procentus..

Labi, ka atkal izvilkts gaismā.

+4
0
Atbildēt

0

traductrice 20.04.2015. 13.56

Man drīzāk nav saprotams pats “ātro kredītu” fenomens. Pat abstrahējoties no tā, ka šajos kredītos ir ieshēmotas šķēļu, ameriku un visādu fiļu naudas, es nespēju un nespēju saprast, kā var būt tik daudz aitu/aunu, kas LABPRĀTĪGI izvēlas sev finansiālā komforta zonu robežās no 0 līdz -x, nevis no +x līdz 0 (kur x=viens un tas pats skaitlis)! Kas tā par garīgu slimību, kas liek justies labi, dzīvojot konstanti uz parāda?

Man vecmamma vienmēr ir teikusi, “aizņemies tu svešu naudu, bet atdod savējo”. Vai tiešām to ir tik grūti saprast?

+1
0
Atbildēt

1

    J.Biotops > traductrice 20.04.2015. 19.54

    „…nespēju saprast, kā var būt tik daudz aitu/aunu….” Nav tie nekādi mājlopi, bet pilsoņi. Ar balsstiesībām, un tieši tas mani satrauc visvairāk, diemžēl risinājuma nezinu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu