Spermas arguments • IR.lv

Spermas arguments

3
Kampaņas BioLoģiski! koordinatore Liene Brizga-Kalniņa
Ieva Puķe

Hārvarda universitāte tikko nākusi klajā ar pētījumu par tradicionālajā pārtikā esošo pesticīdu ietekmi uz vīriešu reproduktīvo veselību, uzsver kampaņas BioLoģiski! koordinatore Liene Brizga-Kalniņa

Tviterballīte «Vai bioloģiskā pārtika ir uzticama» – šādi Facebook vietnē BioLoģiski tika pieteikta otrdien notikusī dikusija. Ēdmaņas audzēšana ar sentēvu metodēm un modernie sociālie portāli nav divas dažādas pasaules. To pierādīja kaut vai tviterballītē «iedejojis» bioloģiskais bitenieks Andrejs Briedis jeb @priežukalns. Ballītes virtuālā namamāte ar segvārdu @bioloģiski – Liene Brizga-Kalniņa – ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas tāda paša nosaukuma kampaņas koordinatore. Viena no Rīgas pirmo ekoveikalu līdzīpašniece Liene jau ilgstoši praktizē šādu dzīvesveidu.

Nesen atvērtajā restorāniņā Austra K.Barona ielā ēdiens gan nav ekoloģisks. Viesmīlis godīgi atzīst, ka arī uz blakusveikalu Dabīgi produkti steidzoties tikai kritiskā situācijā. Liene, kuras triju  bērnu ģimenē 80% pārtikas tiešās pirkšanas ceļā atceļo no bioloģiskajiem zemniekiem, stāsta, ka, ārpus mājas pusdienojot, piever acis uz saviem standartiem – sabiedriskajā ēdināšanā to ievērošana nozīmētu augstas cenas. Restorānos parasti nepasūta gaļu, šajā ziņā uzticas bioloģiskajām piegādēm mājās. Bioloģiski sertificētas gaļas vistas Latvijā pārdošanai pagaidām neaudzējot neviens – barību ir sarežģīti dabūt, bet parastajā kombikormā slēpjas ģenētiski modificēta soja un kukurūza. Graudus, kurus lauku mājās cilvēki dod vistiņām, tradicionālās lielsaimniecības miglo pret kaitēkļiem. «Nopērc no onkulīša tirdziņā vistu oliņas, taču nav nekādas garantijas, ka tās tiešām būs «tīras».»

Tiekam skaidrībā ar apzīmējumiem – termini «bioloģisks» un «ekoloģisks» Latvijā attiecībā uz pārtiku ir identiski, to nosaka ES regula. Tāpat vien mētāties ar šiem nosaukumiem produktu iepakojumā nedrīkst, draud stingri sodi. Bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kas marķēti ar «Zaļās lapiņas» zīmi, atbilst konkrētiem no ķimikālijām brīvas pārtikas kritērijiem. Zemnieku saimniecības, kas tos ražo, pārbauda sertifikācijas institūcijas, Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests. «Zaļo lapiņu» joprojām ierindas pilsoņi jauc ar «Zaļās karotītes» zīmi, kurai bieži vien nav saistības ar ekoloģisko pārtiku. «Karotītes» produktos vismaz 75% jābūt Latvijas izcelsmes izejvielu. Bet «Dabīgs produkts», kas parādās gan veikalu nosaukumos, gan produktu marķējumā, ražotājiem un tirgotājiem neuzliek nekādas saistības. Tiec nu gudrs!

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu