Lielāku skaidrību uzņēmējdarbībā

Darbarīki. Foto: Daiga Kļanska, LETA
Maksims Mališko
Print Friendly, PDF & Email

Patlaban daudzos iesāktos attīstības projektos ir iestājusies nogaidīšana un piesardzība

Latvijas biznesā, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā, patlaban valda izteikta piesardzība, kas zināmā mērā saistīta ar pēdēja gada starptautiskajiem politiskajiem notikumiem, tai skaitā pieņemtajām tirdzniecības un finanšu sankcijām. Tas Latvijas biznesu ietekmē gan tieši, gan pastarpināti, arī caur citās Eiropas Savienības valstīs esošajiem un potenciālajiem biznesa partneriem.

Ikdienā saskaroties ar MVU sektora uzņēmējiem un izsniedzot mikrokredītus valsts atbalsta MVU kreditēšanas programmā, ir redzams, ka biznesa vidē, īpaši MVU segmentā, arvien vairāk pieaug emocionālā spriedze, kas saistīta ar neziņu. Šī neziņa un nedrošība par rītdienu uzņēmējiem apgrūtina attīstības plānošanu, tā ietekmējot visu biznesa sektora attīstību kopumā. Noteikti nevar teikt, ka uzņēmēji negribētu attīstīties vai negribētu mainīt esošos noieta tirgus. Tieši pretēji. Ir acīmredzams, ka uzņēmēji vēlas darboties, vēlas attīstīt savu biznesu, paplašināties, investēt, un attīstīt jaunus virzienus.

Cilvēkiem ir plāni, un arī skaidri biznesa redzējumi, kurus, ja vērtē atrauti no starptautiskās politiskās situācijas, var uzskatīt par normāliem, vidēja riska attīstības plāniem. Taču, tā kā reālā dzīve nenotiek “uz papīra”, atbilstoši teorijai, līdz ko plāni jāvērtē starptautiskās ekonomiski politiskās situācijas kontekstā, aina iegūst citas aprises.

Cilvēki emocionālā līmenī jūtas nedroši un nepārliecināti par rītdienu. Vai dažādu ārvalstu starptautisko attiecību dēļ netiks ietekmēti noieta tirgi kādās, tai skaitā arī Eiropas valstīs? Kā tas izpaudīsies? Kuras ir tās valstis, kuras visvairāk var ietekmēt izmaiņas? Kādu ietekmi tas atstās uz šajās valstīs strādājošo partneriem citās valstīs? Cik lielā mērā tas “pa ķēdi” var ietekmēt vēl citas? Jautājumu un neskaidrību uzņēmējiem ir daudz. Galu galā daudzos iesāktos attīstības projektos ir iestājusies nogaidīšana: projekti ir “iesaldēti”, gaidot, kā situācija attīstīsies un meklējot papildu informāciju nākotnes prognožu izteikšanai. Jo uzņēmēji apzinās, ka ir virkne lietu, ko vietējais tirgus nevar ne noteikt, ne ietekmēt.

Gribu uzsvērt, ka šajā gadījumā tiek runāts par MVU sektoru, nevis “lielajiem” uzņēmumiem, kuriem – lai gan arī pastāv visas jau minētās problēmas – tomēr situācija ir pilnīgi cita: gan partneru jomā, gan tirgus izpētes resursu jomā u.tml. Mazajam uzņēmējam sākta sadarbība ar kādu “nepareizu” ārvalstu partneri – vai tādēļ, ka konkrētajā valstī sākas notikumi, kas negatīvi ietekmē partnera biznesu, vai tādēļ, ka pats partneris kļūst par upuri sava citā valstī esošā partnera problēmām – var izrādīties ar ļoti komplicētām sekām.

Protams, visi apzinās, ka Latvijai kā mazai valstij ir ierobežotas iespējas ietekmēt notikumus globālajā biznesā, arī lielvaru savstarpējās attiecības. Te gan atzinīgi jāvērtē fakts, ka Latvija patlaban ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, kas nodrošina jaunu iespēju perspektīvas, bet līdz ar to arī zināmas gaidas uzņēmēju vidē, ka prezidentūras ietvaros notiekošie pasākumi ar laiku nesīs konkrētākus rezultātus arī biznesam. Tomēr patlaban Latvijas uzņēmējiem jāpaļaujas uz pieejamo informāciju un savām analīzes spējām, lai to spētu izmantot savās interesēs, prognozējot situācijas attīstību viena vai cita scenārija iestāšanās gadījumā.

Taču te tomēr jāpiemin arī vietējos – iekšzemes – lēmumus. Kaut vai, piemēram, uzturēšanās atļaujas, kuru jomā jau ilgstoši valda neziņa par to nākotni – no vienas puses, pirms kāda laika ir pieņemts regulējums, kas mainīja iepriekšējo kārtību, no otras puses, tiek runāts, ka šo jautājumu varētu atkal pārskatīt. Daudzi šajā biznesā gaida, vai tiks mainīts likuma regulējums.

Tajā pašā laikā jau tagad kā alternatīva saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā ir uzturēšanās atļauja Spānijā, kas sekmē intereses par Latviju mazināšanos tajās aprindās, kurās izšķirīgas ir tikai izmaksas. Tieši šī neziņa būtiski ietekmē vairākas biznesa jomas, piemēram, būvniecību.

Līdzīgi ir ar augstas pievienotās vērtības produktiem, par ko jau ilgstoši tiek runāts kā par Latvijas uzņēmējiem ieteicamo biznesa virzienu. Ir zināms, ka vietējais tirgus nespēs patērēt produktus ar augstu pievienoto vērtību, līdz ar to nav skaidrības par eksporta tirgiem. Līdz ko uzņēmēji sāk apsvērt jaunu tirgu apgūšanu, tā atkal dienas kārtībā parādās jautājums par neskaidrību pasaulē kopumā.

Kontekstā jāpiemin arī šogad spēkā stājušās normas, kas pastiprina uzņēmumu amatpersonu personisko atbildību par kavētiem parādiem, par nodokļu parādiem. Uzņēmēji apzinās, ka augsts biznesa risks – lai izrautos no stagnācijas, kas tagad ir ļoti nepieciešama Latvijas biznesam kopumā – patlaban ietver arī ļoti augstu personiskās atbildības risku.

MVU un mikrouzņēmumiem pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir diezgan grūti piesaistīt finansējumu, jo arī potenciālie aizdevēji, apzinoties dažādus riskus, ļoti piesardzīgi tos izvērtē. Tāpēc, ka daudzos gadījumos kredītdevēji mēdz atteikt kredīta izsniegšanu, radīta valsts mikrokreditēšanas programma ar vienkāršotāku aizdevuma saņemšanas procedūru.

Mūsu vērojumi liecina: lai gan izsniegto kredītu skaits aug, tomēr ir manāma atbildīgu uzņēmēju emocionālā nedrošība. Vienlaikus jāatzīst, ka, iespējams, nekustamā īpašuma burbuļa izraisītā krīze daudziem uzņēmējiem ir bijusi skarba pieredze un cilvēki nevēlas vairs nepamatoti riskēt. Ar to arī izskaidrojama piesardzība un plānu ilgāka un rūpīgāka izvērtēšana. Tāpēc situācija MVU kreditēšanas jomā ļauj uz nākotni raudzīties ar piesardzīgu optimismu.

Tomēr galvenais, kas būtu nepieciešams, lai situācija straujāk mainītos pozitīvas izaugsmes virzienā, ir skaidrāki lēmumi par biznesu. Jo biznesā vissarežģītākā situācija ir tieši nestabilitāte.

Autors ir SIA “Grand Credit” valdes loceklis

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu