Dalītā īpašuma karstais kartupelis 2

Rīgas nami. Foto: Gints Ivuškāns, F64
Valdis Gavars
Print Friendly, PDF & Email

Pat pēc 20 neatkarības gadiem daudzi vēl gaida rindā uz kompensējamo zemi

Dalīto īpašuma problēmu kā karstu kartupeli viļā gan Saeimā, gan ministrijās. Uzskatu, ka patlaban viens no reālākajiem situācijas uzlabošanas veidiem ir zemes kadastrālās vērtības samazināšana zem tām daudzdzīvokļu mājām, kur zemei un ēkām ir dažādi īpašnieki.

Nebūtu gan godīgi teikt, ka viss līdz šim ir aprobežojies ar kartupeļa viļāšanu. Iepriekšējā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kuri nosaka, ka zemes nomas līgums slēdzams par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu. Bieži dzīvokļa īpašniekiem bija jāmaksā nomas maksa par daudz lielāku zemes gabalu nekā ēkai nepieciešams. Tāpat nekustamā īpašuma nodoklis par zemi atkal ir jāmaksā zemes īpašniekam, nevis nomniekam, kā tas bija vairākus iepriekšējos gadus.

Tieslietu ministrija pēta veidu, kā pilnībā izbeigt dalītā zemes īpašuma situāciju. Bijuši priekšlikumi izveidot īpašu fondu, kuru varētu izmantot dzīvokļa īpašnieki, lai zemi nopirktu, vai savukārt līdz noteiktam laikam vienai no dalītā īpašuma pusēm būtu otras puses īpašums jāatpērk. Domāts ir daudz un arī darīts, tomēr lielu un jūtamu rezultātu nav. Demokrātiskā valstī tiek cienīts privātīpašums un īpašnieks. Nevar vardarbīgi, kā tas notika pēc padomju okupantu ienākšanas, kādam kaut ko atņemt. Tātad jāmeklē abām pusēm pieņemams risinājums.

Zeme var būt apgrūtināta un brīva no kādām saistībām. Uz brīvas zemes īpašnieks var ko celt, izmantot to arī peļņas gūšanai, savukārt jebkuri apgrūtinājumi, kā servitūti, sarkanās līnijas, attālums no dzīvojamās ēkās un citi noteikumi samazina zemes izmantošanas iespējas. Dzīvokļu īpašniekiem piederošas daudzdzīvokļu mājas atrašanās uz privātas zemes ir nopietns apgrūtinājums. Nevar taču zemes īpašnieks šo gabalu izmantot pēc saviem ieskatiem!

Tādēļ būtu loģiski, ja vismaz uz pusi tiktu samazināta šādas zemes kadastrālā vērtība. No tās rēķina gan nomas maksu, gan nekustamā īpašuma nodokli.

Ko tas dotu? Uz pusi samazinot zemes kadastrālo vērtību, arī uz pusi samazinātos tā zemes nomas maksa, kas jāmaksā dzīvokļa īpašniekiem. Piemēram, ja kāda A.Deglava ielā dzīvojoša ģimene ik mēnesi maksā 12 eiro zemes nomu, tad, par 50% samazinoties kadastrālajai vērtībai, būtu jāmaksā vairs tikai seši eiro. Turklāt daudzi dzīvokļu īpašnieki maksā krietni lielākas summas. Zemes īpašniekiem, kuriem no šā gada atkal jāmaksā NĪN, tas būtu uz pusi mazāks.

Par zemes īpašniekiem jāsaka, ka ir gadījumi, kad nauda, kuru kāds no viņiem saņem ir mazāka, nekā izdevumi. Piesaistot zemi ēkai, samazinās iznomājamās zemes apjoms. Paliek brīvs zemes gabals, par kuru jāmaksā NĪN, kuru jākopj gan vasarā, gan ziemā un uz kura neko neva būvēt, jo to aizliedz normatīvie akti. Šādos gadījumos, iespējams, īpašnieks vēlas tikt vaļā no zemes, jo tā ir tikai zaudējumu avots.

Būtu jādod iespēja zemes īpašniekiem par pavisam nelielu summu pārdot šo zemi pašvaldībai, piemēram, par dažu gadu NĪN apjomu. Protams, brīvprātīgi. Ja īpašniekam ir iekrājušies NĪN parādi, tie aug, līdzekļu izdevumu segšanai no ieņēmumiem par zemi nepietiek, tad jāķeras pie citiem ienākumiem, un cilvēks var būt gatavs atbrīvoties no sloga.

Kad notika zemes denacionalizācija, bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tika piedāvāts izvēlēties – saņemt zemi tajā vietā, kur tā bija un kur bieži vien padomju laikā bija uzceltas daudzdzīvokļu mājas, saņemt kompensācijas sertifikātus vai zemi citur.

Ar lielu pārsteigumu uzzināju, ka daudzi vēl gaida rindā uz kompensējamo zemi, lai gan pagājuši aptuveni divdesmit gadi. Iespēja, ka šie cilvēki zemi saņems, arvien samazinās, jo mazāks kļūst brīvu zemju skaits.

Turklāt jebkura pašvaldība, kurai tāda ir, labāk to pārdod, saņemot reālu naudu, nevis atdod par velti. Labu gribot, atjaunojot taisnīgumu, bet pilnībā neizanalizējot iespējamo situāciju nākotnē, deviņdesmitajos gados tika iesēta problēmu sēkla. Bija jāatjauno vēsturiskais taisnīgums, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bija jāsaņem kompensācija par zemi vai zeme citur, tomēr dalītā īpašuma problēmas varēja arī nebūt.

Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība

 

Komentāri (2)

Krix 18.02.2015. 13.17

Problēma ir tajā, ka ne tikai 90jos tā tika iesākta, bet gan vēl mūsdienās notiek aktīvas andeles ar zem mājām esošo zemi, pircējiem lobējot iespējas tikt pie lielām rentēm uz nenoteiktu laika periodu – lūk tas jau robežojas ar noziedzīgu bezdarbību valstiski pieļaujot, ka šāds bizness zeļ…par NĪN var tikai piekrist – bet kas tad to dos – zaglīgā RD, kura nu izdomā arvien jaunus veidus naudas izspiešanā no cilvēkiem ?!

+2
0
Atbildēt

0

Anonīms 18.02.2015. 20.40

Bet andeles (izsole) ir publisks un atklats pasakums, kura var piedalities pilnigi jebkura persona. Jautajums ir, kapec uz sim izsolem nenak dzivoklu ipasnieki?

Es neredzu saja biznesa neko noziedzigu – viss notiek atbilstosi Civilprocesa likumam, ir parads (nereti NIN), tiesas lemums par parada piedzinu, saskana ar kuru tiesu izpilditajs riko izsoli.

Nepiekritu autoram, ka ekas esamiba uz zemes pati par sevi samazina zemes kadastralo vertibu. Un, ja dzivoklu ipasnieki nopirks kadu zemesgabalu, tad tam peksni palielinasies kadastrala vertiba? Tad jau iznak, ka VZD strada vieni mulki, kas neprot rekinat kadastralas vertibas (kas ta protams nav).

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu