Par Latgales karogu un kroni 15

Latgales karalis Visvaldis no Jersikas (latīniski - Vissewalde rex de Gerzika). Latgales karaliene - Jaunava Marija. Autora foto
Haris Bernāns
Print Friendly, PDF & Email

Vai birokrāti labprāt redzētu uz karoga Latgales grifu bez kroņa, uz ceļiem un ar svilpaunieku rokās zobena vietā?

Droši var apgalvot, ka Latgales karogs nedēļas laikā nacionālā līmenī ir piedzīvojis vairāk uzmanības nekā iepriekšējos četros gados. Viss sākās ar prokrievisku darboņu provokāciju, izķēpājot karogu ar separātiskiem uzrakstiem. Latgales sabiedrība diezgan saliedēti izteica nosodījumu karoga zaimošanai, Drošības policija ierosināja izmeklēšanu, un, kad jau likās, ka informatīvais uzbrukums ir veiksmīgi atvairīts, apdraudējums karogam ir parādījies no negaidītas puses – no Latvijas valsts.

Heraldikas komisijai, kas vēl pirms pāris mēnešiem paziņoja, ka “Latgales karoga apstiprināšana nav komisijas dienaskārtībā”, tagad tas netraucē nosaukt Latgales karogu par “muļķību”.

Neskatoties uz to, ka uz Livonijas hercogistes simboliku (sudraba grifs uz sarkana fona) vienādas tiesības ir gan Latgalei, gan Vidzemei, komisija atsaucas uz faktu, ka 1930.gadā ir pieņemts un 2012.gadā (divi gadi pēc tam, kā ir ticis iesvētīts Latgales karogs) pāratjaunots likums, kurā ar vieglu roku Vidzemei esot piešķirta vēsturiskā hercogistes simbolika (sudraba grifs uz sarkana fona), nu bet Latgalei – salipināts “sakasītis” no tā, kas palika pāri – spoguļattēlā apgriezts (kam heraldikā ir ne maza nozīme) grifs uz zila fona.

Pārskatīju pieejamos pierakstus par minēto laika posmu. Atradu informāciju par Latgales vietvārdu letonizāciju, par to, kā latgaliešu valoda Latgalē plānveidīgi tika izspiesta no valsts un pašvaldību iestādēm, skolām, ir informācija, ka divdesmitajos gados, izstrādājot Satversmi, netika ievērota vienošanās starp latgaliešiem un pārnovadniekiem par latgaliešu valodas nostiprināšanu konstitūcijā, pret ko latgalieši nobalsoja ar kājām. Vienīgais, ko neatradu – apliecinājumus tam, ka latgalieši ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Livonijas perioda simbolikas.

Pašreizējā situācija ap karogu ir lieliska iespēja Latgales pašvaldībām beidzot iztaisnot muguru un parādīt stāju, aizstāvot Latgales simboliku. Kā ziņo “46.lv”, Latgales Plānošanas reģiona vadītāja Alīna Gendele ir pieņēmusi uzdevumu Latgales karogu formāli apstiprināt. Pašlaik izskatās, ka valsts parūpēsies, lai šis uzdevums nebūtu pārāk vienkāršs.

Ja valsts nolemj kārtējo reizi norobežoties no Latgales un celt pretenzijas pret mūsu karogu – ir plāns B. Latgaliešiem pietiks ar reģiona pārvaldes līmenī pieņemtiem karoga lietošanas noteikumiem. Pašlaik svarīgākais ir saglabāt tautā aizgājušo karogu nemainītu, neizpatīkot birokrātu iegribām, kuri labprāt redzētu uz karoga Latgales grifu bez kroņa, uz ceļiem un ar svilpaunieku rokās zobena vietā.

Tāpat ir izskanējušas dažādas runas, ka karoga lietošana pašvaldībās neesot pieļaujama. Esmu pārliecināts, ka Latgales ļaudis solidarizēsies ar Balvu un Viļakas novada pašvaldībām, pie kurām ikdienā lepni plīvo Latgales karogs. Arī pārējām pašvaldībām ir laiks parādīt, kas tām rūp vairāk – Latgales lepnums vai Rīgas birokrātu iedomas. Ja gadījumā domē atrodas kāds mazdūšīgais, kurš izdomā noņemt Latgales karogu – ņemiet aiz rokas, izvediet uz Rīgas ielas un laipni norādiet virzienu uz vakariem.

Un jā – viens no lielākajiem birokrātu pārmetumiem Latgales karoga grifam ir kronis tā galvā. Latvija, lūk, esot atteikusies no monarhijas un aristokātijas simboliem. Tomēr nevajag steigties un vispārināt. Ļaujiet man jums pastāstīt par Latgales karali un Latgales karalieni.

Latgales karali sauc Visvaldis no Jersikas (latīniski – Vissewalde rex de Gerzika). Visvaldis ir vienīgais latviešu dižciltīgais, kas hronikās tiek apzīmēts ar titulu “karalis”.

Latgales karalieni sauc Jaunava Marija (latgaliski – Mōras zemes Karalīne). Svētā Marija ir Latgales aizgādne un tai galvā ir divpadsmit zvaigžņu kronis.

Tūkstošiem latgaliešu katru dienu apliecina lojalitāti savai karalistei, veltot tai labākās domas un darbus. Tikai kāpēc mums atkal ir tā sajūta, ka mūsu valsts uzbrūk mūsu karalistei? 

Autors ir IT speciālists, Skreine.org

 

Komentāri (15)

Kalvis Apsītis 04.02.2015. 17.16

Manuprāt, ar karogu viss ir OK. Tikai viena lieta – Latgales patriotiem (pirmkārt jau tiem, kuri pēc dzīvesvietas vai izcelsmes saistīti ar šo novadu) skaļāk un drošāk sevi jāpiesaka, jādaudzina ne tikai karogs, bet arī sava rakstu valoda, liturģija, latgaliskā Vikipēdija (sk. http://ltg.wikipedia.org/wiki/Suoku_puslopa ), dziesmas, dejas, svētki, dzejnieki un citi kultūras simboli. Latgaliešu ir daudz un viņiem būtu jābūt daudz ko teikt.

Lai nenotiktu tā, ka plašsaziņas līdzekļu uzmanība Latgales jautājumos pievēršas saujiņai provokatoru, kuri iemācījušies nošpikotam karogam Paint-ā uzķēpāt burtus par “narodnuju respubļiku”.

+6
0
Atbildēt

0

ciniits 04.02.2015. 12.38

„Pašlaik svarīgākais ir saglabāt tautā aizgājušo karogu nemainītu, neizpatīkot birokrātu iegribām, kuri labprāt redzētu uz karoga Latgales grifu bez kroņa, uz ceļiem un ar svilpaunieku rokās zobena vietā.”

Emocijas – līdz debesīm. Sausais atlikums? Atļaujiet apšaubīt: protams, tautastērpa (vēstures dokumentā pirmoreiz minētā Latvijas pirmcilšu karoga, kopš Latvijas brīvvalsts laika – valsts karoga) vietā ikviens ir tiesīgs skroderim pasūtināt bukstiņa bikses („Latgales karogu”), taču šāda rīcība liecina vai nu par „urrāpatriotismā” nomaskēta kompleksa esamību un tā prevalēšanu pār reālo vēsturi (uz kuru periodu attiecas hronika, uz kuru – jau izveidojusies Livonijas hercogiste?), vai arī par viena Latvijas novada pretstāvi pārējai valsts teritorijai, pie tam, – kas visdīvainākais! – atsakoties no savām pirmdzimtības tiesībām.

Ja skan pārlieku skarbi, – atvainojos. Taču zilbaltzilajam „Latgales karogam” (vienalga – ar vai bez grifa, ar vai bez kroņa) neredzu loģisku pamatojumu.

+6
0
Atbildēt

1

    ARTs > ciniits 22.05.2017. 21.41

    Nekad arī neredzēsiet “loģisku” pamatojumu. Ja cilvēka dabā viss būtu loģiski un racionāli, visi jau sen runātu angliski un nac valstis nepastāvētu. Bet ja pieņemam, ka katra kultūra (t.i. – valsts) ir bagāta ar savu savdabību, svkrt Latgales savdabība ir noticis fakts,(lai cik ļoti jums tas neriebtos), tad ir neloģiska ir tieši jūsu vēlme iešaut kājā savai nācijai, vai vismaz lielai tās daļai.

    0
    0
    Atbildēt

    0

morgenstern 04.02.2015. 18.34

Īsti nesapratu Heraldikas komisijas viedokli. Ja reiz karogs ir aizgājis tautās, tad varas iestādēm atliek to beidzot apstiprināt, nevis spriedelēt pseidovēsturiskās kategorijās. Tā turpinot, arī Latvijas karogu varēs mainīt, pamatojot to ar argumentiem, ka lūk, nav jau nemaz zināms kā tā baltā strīpa gājusi – horizontāli vai vertikāli. Tad nu komisija piedāvātu kompromisu – “Lai iet pa diagonāli!”

Sviests.

+4
0
Atbildēt

2

    ARTs > morgenstern 22.05.2017. 21.47

    Neviens ne pret vienu nav nostājies. Tautas daļa grib savu vietējo karogu, comon, kur problēma. Neviens negrasās aizstāt valsts karogu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Raicha > morgenstern 05.02.2015. 01.38

    Sviests ir šī ņemšanās kopumā, jau tā mazas valsts iedzīvotāju daļu nostādot (un pašiem arī nostājoties, ja kas) pret pārējiem.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu