Cīnītājs • IR.lv

Cīnītājs

6
Juris Ziemelis.
Gunita Nagle

Pirms 26 gadiem aukstā janvāra dienā Meža kapos tūkstošiem cilvēku atvadījās no Jura Ziemeļa – drosminieka, kurš visu mūžu pretojās padomju okupācijai un ticēja brīvai Latvijai, kurā pašam nebija lemts nodzīvot nevienu dienu

Par spīti aukstumam un drēgnajam vējam, pa kailo krūmu, krustu un kapakmeņu ieskautajām taciņām 1989.gada 3.janvārī plūda tūkstošiem cilvēku, ierāvušies mēteļos un cepurēs. Ļaužu daudz, bet vietas pie kapa, kur apstājas klusā ceremonija ar zārku, tik maz, ka daudzi nostāk stāvošie nemaz nedzird mācītāju Jura Rubeņa un Arvīda Brāļa atvadu vārdus Jurim Ziemelim. Vīram, kurš jau no agras jaunības cīnījies pret padomju režīmu, ko sauca par okupantu varu, bet pēdējos dzīves gadus aktīvi darbojies cilvēktiesību aizstāvības kustībā Helsinki-86. «Visa viņa dzīve līdz pat pēdējam brīdim bija saistīta ar cīņu par latviešu tautas tiesībām. Šī cīņa Jurim Ziemelim bija ļoti personīga – tajā viņš ielika visu savu spēku, visas savas zināšanas, visas savas jūtas,» vēlāk Paula Kļaviņa grāmatā Gaismas akcija teiks viens no Ziemeļa tālaika domubiedriem Pāvils Brūveris.

Kad nepilnu gadu iepriekš, 1988.gada aprīlī, aptuveni pieci tūkstoši ļaužu atvadījās no Gunāra Astras, viņa bēres izvērtās tautas manifestācijā, kurā orķestris spēlēja Latvijas himnu un ļaudis brīvības cīnītāja kapu aizbēra ar rokām. Jura Ziemeļa bēres ir līdzīga manifestācija, kurā plīvo sarkanbaltsarkanie karogi un skumjas mijas ar pieaugošu spītu nepadoties. Ļaudis kailām rokām grābj sasalušās smiltis un saujām vien met Ziemeļa kapā, sev paturot viņa pārliecību – Latvija būs brīva.

Atriebties par spīdzināšanu

Pusi savas 47 gadus ilgās dzīves Juris Ziemelis pavadīja izsūtījumā Sibīrijā, padomju lēģeros un stingras uzraudzības cietumos. Tikai pēdējos mūža gados viņš Latvijā varēja aktīvi cīnīties pret padomju varu. Varbūt tādēļ mūsdienās Juris Ziemelis nav tik pazīstams kā Gunārs Astra un citi brīvības cīnītāji, tomēr viņa laikabiedri atminas Ziemeli kā vienu no Atmodas gadu spilgtākajiem pretošanās kustības dalībniekiem, kurš mācējis cilvēkiem izskaidrot notikumus un iedrošināt viņus rīkoties. Viņš bija daudzu grupas Helsinki-86 dokumentu idejiskais autors, līdzdarbojās arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) un Latvijas Tautas frontes (LTF) izveidē. Jau ilgi pirms tam – 1979.gadā – bija viens no drosmīgajiem, kuri parakstīja 45 baltiešu memorandu, pieprasot atzīt par spēkā neesošu Molotova-Ribentropa paktu, ar kuru Staļins un Hitlers pirms Otrā pasaules kara savā starpā sadalīja Eiropu, atņemot Baltijas tautām neatkarību.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu