Āboltiņa: Arī Latvijā būtu apsverama iniciatīva amatpersonām ziņot par braucieniem uz Krieviju 16

Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. Foto: Ieva Čīka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Igauņu amatpersonām ir jāziņo par ceļojumiem uz Krieviju

Arī Latvijā būtu apsverama Igaunijas iniciatīva amatpersonām ar pielaidi valsts noslēpumam ziņot par saviem privātiem braucieniem uz Krieviju. Tā trešdien “LNT Ziņām” atzina Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (V), komentējot Igaunijas parlamentā apspriesto ideju par šādu pienākumu, kas skartu tūkstošiem amatpersonu.

Viņa skaidroja, ka jau tagad katrā no ministrijām ir sava procedūra, kā cilvēki ziņo, vai viņi kaut kur dodas. Vaicāta, vai būtu nepieciešamas līdzīgas likumu izmaiņas kā Igaunijā, komisijas vadītāja norādīja: “Es domāju, ka tas ir jāvērtē. Es arī esmu sazinājusies ar drošības dienestu vadītājiem, un viņi pozitīvi vērtē, bet arī viņiem nebija informācijas, ko konkrēti Igaunija ir paziņojusi un kā cilvēktiesību eksperti uz to skatītos.”

Atsevišķām amatpersonām jau pašlaik ir jāinformē par došanos ārvalstu braucienos, teica Āboltiņa, kā piemērus minot Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas amatpersonas.

Jau tagad Igaunijā amatpersonas ar pielaidi valsts noslēpumam mudina neapmeklēt Krieviju, bet atsevišķām drošības jomas amatpersonām jāsaņem atļauja, vēsta laikraksts “Postimees”. Tagad kaimiņvalstī izskatīšanai parlamentā nodotie likuma grozījumi attiektos uz tūkstošiem valsts amatpersonu. Dažām amatpersonām būs jāierodas uz pārrunām Igaunijas Drošības policijā pirms vai pēc brauciena.

Līdz šim amatpersonām, kurām ir pieeja valsts noslēpumiem, darba devējs par ceļojumu uz Krieviju nebija jāinformē, tomēr decembrī līdz parlamentam nokļuvušajās izmaiņās likumā par valsts noslēpumiem šāds ierobežojums noteikts, ziņo LETA.

Realitātē Igaunijas valsts institūcijās strādājošajām amatpersonām, kam ir pieeja valsts noslēpumiem, ieteikts, ja iespējams, uz Krieviju nedoties, tomēr, ja no tā nav iespējams izvairīties, viņiem par to ir jāinformē.

Brīvprātīgajā Aizsardzības līgā kārtība ir vēl stingrāka. Tās sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja vietnieks Tanels Ritmans norādīja, ka Aizsardzības līga pērn ieteikusi amatpersonām ar pieeju valsts noslēpumiem uz Krieviju nedoties.

“Ja viņi vēlas to darīt, viņiem jāiesniedz pieteikums Aizsardzības līgas komisijai, kas atbild par valsts noslēpumu pasargāšanu, kura tad apstrādās pieprasījumu un sniegs vērtējumu, lai Aizsardzības līgas vadītājs varētu pieņemt galīgo lēmumu,” pastāstīja Ritmans. Viņš piebilda, ka šāda kārtība pastāv visos Aizsardzības spēkos kopumā.

Aizsardzības spēku stratēģisko komunikāciju nodaļas jaunākais leitnants Rolands Murofs piebilda, ka armijas komandieris ieteicis atturēties no ceļošanas ne tikai uz Krieviju, bet arī Baltkrieviju. Jau līdz šim Aizsardzības spēku pārstāvjiem bija jāinformē drošības iestādes par jebkuru ceļojumu uz ārvalstīm, tostarp uz Šengenas valstīm. Taču tagad ceļojumiem uz Krieviju pievērsta īpaša uzmanība.

Šāda sistēma īpaši sarežģīta ir krievu izcelsmes amatpersonām, kurām aiz Igaunijas robežas vēl joprojām dzīvo radinieki. Ja parlaments likumu apstiprinās, ceļojumam uz Krieviju būs jābūt pamatotam. Tādējādi valsts būs informēta par amatpersonu interesēm saistībā ar Krieviju un iespējamajiem riskiem.

Par likuma pārkāpšanu tiešs sods nepienāksies. Tā vietā attiecīgajai amatpersonai var tikt atņemta pielaide valsts noslēpumiem vai klasificētai informācijai.

Valsts noslēpumu aizsardzības pastiprināšana seko pēdējos gados notikušajiem spiegošanas skandāliem, kā arī Ukrainas krīzes dēļ, kā rezultātā palielinājusies arī Krievijas izlūkdienestu interese par Igauniju. Valsts vēlas izvairīties no savu amatpersonu vervēšanas darbībai kaimiņvalstu labā. Drošības policijas interneta vietnē pat ievietoti padomi, kā rīkoties, ja ir aizdomas par vervēšanas mēģinājumiem.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas iekšējās drošības politikas ģenerālsekretāra vietnieks Erki Korts apstiprināja, ka tūkstošiem cilvēku ir saskārušies ar valsts noslēpumiem. Īpaši daudz tādu ir armijas sastāvā. “Ir svarīgi, ka amatpersonas netiek pakļautas riskam, atrodoties ārvalstīs, un valsts zina, kur dodas cilvēki, kuru rīcībā ir slepena informācija par valsti un sabiedrību,” piebilda Korts.

 

Komentāri (16)

Skumjais Bruņinieks 07.01.2015. 21.38

..kā arī jāapsver iniciatīva amatpersonām ziņot par braucieniem uz Puzi…

+14
-5
Atbildēt

2

    zanE > Skumjais Bruņinieks 07.01.2015. 21.49

    ….par braucieniem uz Puzi – ziņos Skumjā Izskata Bruņinieks, jo….viņam par to esot visizsmeļošākā informācija…

    +4
    -9
    Atbildēt

    0

    Ne tikai Puzi, bet ar par vēlīnajiem randiņiem saeimas kuluāros, slēptiem no ziņkārīgo acīm. Vispār, jebkuriem deputātu kontaktiem jābūt dokumentētiem.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

lno 07.01.2015. 22.58

Kas jāzin tūristiem, kuri dosies uz Krieviju:

https://www.youtube.com/watch?v=kB8O7CM0-rw

+7
0
Atbildēt

1

    andrejs > lno 07.01.2015. 23.41

    izcili!

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

Skumjais Bruņinieks 07.01.2015. 22.23

Veltījums visiem stiprajiem Latvijas cilvēkiem.

Ziedo svece sevi – izdegot,

Visiem, kas ir apkārt, gaismu dāvinot.

Vai spējam dažreiz mēs par svecēm būt,

Kas vēlas gaismu atdot, nevis gūt?

Nē! Retais ļausies sevi dedzināt,

Lai citi spētu Gaismā ceļu uzzināt.

Ir liktens sveces mūžu lēmis jums.

Dot gaismu citiem – tāds Jums uzdevums.

(D.Lebeda)

+7
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu