Gāzes tirgu atvērs vēlākais 2017.gadā (papild.) 19

A/s "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Foto: Ieva Čīka, LETA
Anita Brauna
Print Friendly, PDF & Email

„Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētāju šāds balsojums acīmredzami neapmierināja

Saeimas Tautsaimniecības komisija ceturtdien atbalstīja pilnīgu gāzes tirgus atvēršanu vēlākais no 2017.gada aprīļa, kad beidzas „Latvijas gāzes” privatizācijas līgumā šai kompānijai dotās īpašās tiesības.

Ja komisijas viedokli atbalstīs arī Saeimas vairākums, Latvija būs pavērusi iespēju tuvākajos gados rasties alternatīvām gāzes piegādēm un tādējādi izvairīsies no Krievijas „Gazprom” cenu diktāta un politiskās ietekmes. Iepriekš valdībā un Saeimā 1.lasījumā atbalstītajos enerģētikas likuma grozījumos eksperti un atsevišķi politiķi saskatīja risku, ka reāla tirgus atvēršana nenotiks nekad.

Saskaņā ar šodien atbalstītajiem likuma grozījumiem patērētājiem būs brīvas tiesības izvēlēties gāzes piegādātāju, kad Latvijas dabasgāzes sistēma būs savienota ar kādas citas ES valsts sistēmu, kas nav Igaunija, Somija vai Lietuva, vai kad dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%, taču ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī. Līdz šim laikam paredzēts arī izveidot neatkarīgu pārvades sistēmas operatoru, kas visiem tirgus dalībniekiem nodrošinās nediskriminējošu piekļuvusi gāzes pārvades tīkliem un uzglabāšanai.

Valdība iepriekš nebija noteikusi konkrētu laiku, kad patērētājiem būs tiesības brīvi izvēlēties piegādātāju un kad tiks izveidots pārvades sistēmas operators, tikai pasakot, ka tas notiks brīdī, kad būs jaunie starpsavienojumi vai dominējošā piegādātāja daļa saruks zem 75%. Potenciālo investoru pārstāvji un enerģētikas eksperti norādīja, ka tas nekad nenotiktu, jo neviens investors neieguldīs alternatīvās, ja valsts nebūs skaidri nodefinējusi spēles noteikumus.

Šāds valdības atbalstīts formulējums raisīja bažas, ka lēmumu pieņēmējiem ir kādas slepenas vienošanās ar „Gazprom” vai citiem biznesa spēlētājiem, kas stāv aiz „Latvijas gāzes”. Priekšlikumu tomēr noteikt konkrētu termiņu, kad atvērt gāzes tirgu, bija iesnieguši „Vienotības” deputāti Lolita Čigāne, Atis Lejiņš un Arvils Ašeradens, kā arī Einārs Cilinskis no Nacionālās apvienības, kurš jaunajā valdībā kļuvis par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Cilinskis rosināja vēl radikālu soli -lielajiem patērētājiem, kā „Latvenergo” vai „Rīgas siltums”, dot tiesības gāzes piegādātāju izvēlēties jau šogad, tomēr Tautsaimniecības komisijas deputāti to neatbalstīja.

Tiesa, Saeimas komisija mīkstināja citu valdības priekšlikumu – sadales operatoru no „Latvijas gāzes” nošķirt šogad, kā tas likumā jau paredzēts un kā to nosaka ES direktīva. Komisija šo termiņu pagarināja līdz 2017.gadam. Pēc enerģētikas ekspertu vērtējuma, sadales operatora izveides laiks nav būtisks jautājums, arī direktīva pieļauj atkāpes no tā.

Gatavojot enerģētikas likuma grozījumus uz 2.lasījumu, Saeimas Tautsaimniecības komisija tos apsprieda vairākās sēdēs, kurās piedalījās un plaši izpaudās arī „Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, draudot ar tiesvedību, ja Latvija tirgu atvērs ātrāk par 2017.gadu, un stāstot par īpašo „Gazprom” labvēlību, ko bauda un turpmāk baudīs Latvija, ja „Latvijas gāze” paliks nesadalīts monopoluzņēmums.

Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) par katru deputātu priekšlikumu lūdza izteikties „Latvijas gāzes” pārstāvjus, jautājot, vai monopolistam nav iebildumu. Tomēr skaļākais „Latvijas gāzes” privilēģiju aizstāvis bija Saskaņas centra deputāts Ivars Zariņš, kurš pastāvīgi atkārtoja, ka gāzes tirgus liberalizācija patērētājiem nozīmēs dārgākas cenas.

Tas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas nesen publicēto informāciju, kas rāda, ka noslēgtajās Baltijas valstīs ir vienas no visaugstākajām gāzes vairumtirdzniecības cenām Eiropas Savienībā, Lietuvā – visaugstākās. Turpretim Eiropas valstīs, kur ir konkurence, gāzes cenas ir zemākas. Sabiedriskās regulēšanas komisijas pārstāvis komisijas sēdē gan apšaubīja EK savāktos datus un piebalsoja Dāvim, ka Latvija saņem lētu gāzi.

Vienīgie deputāti, kas iesaistījās diskusijā ar Dāvi un Zariņu un aizstāvēja tirgus atvēršanu, bija Čigāne, Lejiņš un Cilinskis, no kuriem neviens nav Tautsaimniecības komisijas deputāts.

Grozījumu apspriešanas gaita raisīja bažas par komisijas balsojumu, tomēr visi klātesošie koalīcijas deputāti nobalsoja par tirgus atvēršanu 2017.gadā vai ātrāk, ja iestājas kāds no augstāk minētajiem nosacījumiem. Dāvi šāds balsojums acīmredzami neapmierināja, un Saeimas namu viņš atstāja, atsakoties atbildēt uz žurnālistu jautājumiem.

(atjaunota visa ziņa)

 

Komentāri (19)

Kaspars Špūle 13.02.2014. 16.12

Nu tad varam slēgt derības, kurš gads pienāks pirmais: 2017 (gāzes tirgus atvēršana) vai 2018 (pāreja uz mācībām valsts valodā)

+6
0
Atbildēt

1

    Antra > Kaspars Špūle 13.02.2014. 18.57

    fretka

    Abi pienāks “pirmie”. Galvenais, lai šajās vēlēšanās Vienotība vēl 5% barjeru pārvarētu, nākošajās jau varēs organiski iekļauties SC, kur nonāk visas maukas.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Iveta Sproģe 13.02.2014. 17.39

Nez vai tiešām Dāvis uztraucas. Kā rāda elektrības tirgus piemērs, tad infrastruktūras turētājs diktē noteikumus. Tā ka Dāvim ir diezgan lielas iespējas panākt, ka faktiska tirgus nebūs un LG diktēs cenas.

+6
-1
Atbildēt

1

    vegan > Iveta Sproģe 14.02.2014. 15.34

    Nu nez gan, runa tachu ir arii par sadales tiikla atdaliishanu no LG (manupraat gan to vajadzeeja izdariit jau no pasha saakuma).

    Kas attiecaas uz paareejo:
    — Nevienam nebuus jeegas naakt tirguu ar daargaaku gaazi
    — Un shaados apstaakljos LG palielinaat gaazes cenu deelj monopolista statusa zaudeeshanas buutu pashnaavnieciski

    Protams, liidz 2017 tagad varees spiest cik jaudas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

janazakovica 13.02.2014. 14.01

pretgais cekists godmanis uzdavinaja LG monopolu ..par kaut vai ukrainaa vinam butu muza ieslodzijums.kinaa nosautu

+4
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu