Fiskālās disciplīnas padome rekomendē veidot fiskālās stabilitātes rezervi 2

Foto: Edijs Palens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Padome aicina būt piesardzīgiem

Ņemot vērā fiskālos riskus, kas saistīti ar varbūtīgām situācijām, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) rekomendē valdībai turpmākajos gados veidot fiskālās stabilitātes rezervi, liecina FDP ziņojums, vēsta LETA.

Ziņojumā teikts, ka fiskālo risku rezultātā var rasties būtiskas novirzes no paredzētajiem valdības bilances mērķiem.

Kā norāda padomes priekšsēdētājs Jānis Platais, būtiskākie riski ir formulēti tieši pensiju un sociālo pabalstu izmaksu prognozēs, kuras 2015.gadā un tālākajos gados varētu radīt lielāku deficītu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžetā, nekā patlaban prognozēts. “Valdības primārais uzdevums ir veikt darbības risku iestāšanās samazināšanai, tomēr kvantificētajiem fiskālajiem riskiem ir jāveido fiskālās stabilitātes rezerve,” atzīmē Platais.

Viņš skaidro, ka atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam fiskālo risku rezerve 2015.gadam netiek veidota, bet 2016.gadam tā ir noteikta 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2017.gadam FDP rekomendē veidot fiskālās stabilitātes rezervi 0,13% apmērā no IKP, atbilstoši samazinot fiskālo telpu.

FDP ziņojumā norādīti arī fiskālās politikas izaicinājumi, kas ir saistīti ar iedzīvotāju augstajām gaidām par nepārtrauktu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes un apjoma uzlabošanos un ierobežotajiem resursiem šo pakalpojumu finansēšanai.

Padomes priekšsēdētājs Platais skaidro, ka valdība savā deklarācijā ir formulējusi mērķi – virzīties uz nodokļu ieņēmumu apmēru viena trešdaļa no IKP, bet ietvara likuma aprēķinos šis rādītājs krītas zem 27,7-27,9% līmeņa laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam ieskaitot.

“Tāpat nav arī formulēta stratēģija, kā virzīties uz vienu trešdaļu nodokļu slogu no IKP. Nodokļu pasākumi nepiedāvā ieguldījumu ienākumu nevienlīdzības samazināšanai, vismaz ne uz 2015.gadu, jo nodokļu slogs Latvijā ir neproporcionāli augsts mazo algu saņēmējiem,” akcentē Platais.

Tāpēc padome norāda, ka ir nepieciešams rūpīgi izskatīt nodokļu sistēmu, lai rastu iespējas ieņēmumu palielināšanai, it īpaši samazinot nodokļu atlaides, paplašinot nodokļu bāzi un, ja nepieciešams, paaugstinot nodokļu likmes.

Savukārt FDP loceklis Mortens Hansens atzīmē, ka makroekonomiskās attīstības prognozes, ņemot vērā pašreizējo starptautiskās ekonomikas situāciju, patlaban ir nedaudz optimistiskas.

Līdz ar to padome aicina būt piesardzīgiem attiecībā uz negatīvajiem riskiem, jo ģeopolitiskā vide un zemās pasaules energoresursu cenas var apgrūtināt nominālā IKP pieauguma mērķu sasniegšanu. “Ņemot vērā risku budžeta deficītam pārsniegt prognozēto, valdībai vajadzētu domāt par rezerves plānu iespējamajiem pasākumiem budžeta ieņēmumu papildināšanai un izdevumu samazināšanai,” uzsver Hansens.

Taču padome atzīst, ka valdības īstenotā fiskālā politika kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos principus un skaitliskos kritērijus. Proti, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un Gadskārtējā valsts budžeta likuma projektos ir ievēroti Fiskālās disciplīnas noteiktie trīs skaitliskie fiskālie nosacījumi: bilances, izdevumu pieauguma un pārmantojamības nosacījums. Kā ziņots, šodien FDP apstiprināja Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu par 2015.gada valsts budžeta un 2016.-2017.gadu budžeta ietvara projektiem, kurus valdība gatavojas iesniegt Saeimā nākamajā nedēļā. Uzraudzības ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai (FM), kā arī publicēts FDP mājaslapā: “http://fdp.gov.lv/05-12-2014-uzraudzibas-zinojums”. FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Padome savu darbību sāka 2014.gada 1.janvārī. Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes pirmā sēde notika 2014.gada 25.februārī, kuras laikā par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts bijušais finanšu ministra ārštata padomnieks publisko finanšu vadības jautājumos Platais, bet par priekšsēdētāja vietnieku kļuva Rīgas Tehniskās universitātes kanclers Ingars Eriņš. Padomē darbojas arī “Krājaizdevu apvienības” valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis, AS “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens un Igaunijas Bankas viceprezidents Ulo Kāsiks.

 

Komentāri (2)

Bet 05.12.2014. 16.33

Jā, tas noteikti būtu prātīgi! Katrs labs saimnieks un kārtīgs cilvēks veido uzkrājumus nebaltām dienām. Labs piemērs tam ir Ulmaņlaiki ar zelta rezervēm. katrs no mums atceras, ka Latvijai ir Ulmaņlaika uzkrātās rezerves, bet ko darām mūslaikos! Tērējām uz nebēdu un iedzinām valsti un nākamās paaudzes parādu nastā!

Nu tad beidzot taču jāsāk domāt kā kapitālistam, ka nevaram dzīvot tikai no roka smutē vai arī uz parāda, jo latviešu sakamvārds taču saka, ka parāds nav brālis.

0
0
Atbildēt

1

    kristaps_freimanis > Bet 05.12.2014. 16.41

    “labs piemērs tam ir Ulmaņlaiki ar zelta rezervēm”

    ===

    Ar Ulmaņlaikiem (’34+) tam nav nekāda sakara.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu