Keramiķes Daces Zvanītājas mājās Ķekavas pagastā 1000 brūnu māla putniņu sakrauti kastēs kā jaunās ražas kartupeļi. Tie ceļos uz Rīgu pie veikala Upe saimnieces Ivetas Mielavas. Viņa apzinājusi vairāk nekā 40 meistaru visos Latvijas novados, lai taptu 21 730 svilpaunieku, ko pasniegs Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē dalībniekiem gan Latvijā, gan Briselē. Glazēti, dūmoti, ornamentēti… Arī Dace Zvanītāja prot visas šīs tehnikas, bet šoreiz izvēlējusies pavisam vienkāršu dedzinātu mālu. Galvenais, lai dzidri skan.
Pirmo svilpaunieku Dace uztaisīja pirms vairāk nekā 20 gadiem – vidusskolas beigās, RTU keramikas pulciņā. Zaļa glazūra, neveikls, sakumpis rumpītis, bet skaņa bija! Vecmamma, kas dzīvoja Preiļu pusē, Riebiņos, pa vasaru skuķim sarunāja mācību pie podnieka Aleksandra Reča, tas – pie Jura Krompāna Rēzeknē. Virpas bija aizņēmuši paši meistari, Rīgas meitene atkal knibinājās ap svilpauniekiem. Sanāca arvien labāk. Dace ir taisījusi gan svilpauniekus – eņģeļus un rūķus -, gan dziedošas tējas krūzes, svilpaunieku auskarus un svilpaunieku krelles, skanošus suņus, kaķus, zirgus, peles… Kafejnīca Ļeņingrada pasūtījusi pat svilpojošu Čeburašku un krokodilu Genu.
Nākamgad keramiķe pošas gatavot svilpauniekus tikai Brīvdabas muzeja gadatirgum, bet no 2007. līdz 2013.gadam tā bija viņas maize. Dace ar vīru Raiti tā pārlaida dižķibeli. Jā, tobrīd tauta dziedošos māla putniņus pirkusi kā nekad. Prieks par nelielu naudu, patīk bērniem, nieciņš, ko ērti paņemt līdzi suvenīram vai dāvanai, viņa min iemeslus. «Taču visu laiku nācās svilpot,» atceras laiku, kad devās no viena tirgus uz otru, pārdeva savus ražojumus arī Lido atpūtas centrā un Vecrīgas Eglē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.