Pēc septiņiem gadiem • IR.lv

Pēc septiņiem gadiem

7
Romāns Surnačovs.
Anda Burve-Rozīte

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes priekšsēdētājs Romāns Surnačovs jauna privātā muzeja tapšanu uzskata par tālredzīgu mecenātu soli

Burberry kaklasaite mierīgi zilos toņos labi saskan ar ABLV Bank valdes locekļa Romāna Surnačova līdzsvaroto raksturu. Mazliet nervozitātes parādās tikai balta kabatlakatiņa izskatā – sarunas laikā Antonijas ielas kafejnīcā A.L.L. Cappuccino viņš pāris reižu delikāti nosusina pieri. Droši vien labprātāk runātu par banku lietām. Tomēr kļūšana par Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes priekšsēdētāju uzliek zināmus pienākumus. Viņš pacietīgi, pēc iespējas izsmeļoši atbild uz jautājumiem. 

Pirms nedēļas, 30.oktobrī, kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda pārstāvji ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Latvijas slavenākie mākslas mecenāti Boriss un Ināra Teterevi parakstīja nodomu protokolu par valsts un privāto partnerību jauna muzeja tapšanā. Tas paredz, ka uz ABLV Bank piederošās zemes Skanstes ielas apkaimē Rīgā turpmāko septiņu gadu laikā tiks būvēts un iekārtots laikmetīgās mākslas muzejs. Tas būs viens no objektiem ABLV Bank veidotajā biznesa un dzīvojamo namu rajonā New Hanza City. Muzeja būvniecībai fonds grasās piesaistīt vismaz 30 miljonu eiro finansējumu, bet tā krājumu pamatā veidos ABLV Bank laikmetīgās mākslas darbu kolekcija, kā arī valstij piederošie laikmetīgās mākslas darbi. 2005.gadā bankas īpašnieki parakstīja līgumu ar toreizējo kultūras ministri Helēnu Demakovu par apņemšanos desmit gadu laikā iegādāties laikmetīgās mākslas darbus teju pusotra miljona eiro apmērā. Desmit gadi drīz būs pagājuši, bankas kolekcijā ir 204 latviešu, kā arī citu Baltijas valstu mākslinieku darbi. Par tiem iztērēta puse no līgumā minētā, pāri 700 tūkstošiem eiro. Darbus izvēlējusies starptautiska ekspertu komisija, kurā strādā mākslas zinātniece Helēna Demakova, Nacionālā Mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce, mākslas zinātniece Ieva Astahovska, mākslinieks Leonards Laganovskis, baņķieris Ernests Bernis, kā arī mākslas zinātnieki un kritiķi no citām Eiropas valstīm. Kolekcijā ir Latvijā plaši zināmu mākslinieku – Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Kristapa Ģelža, Intas Rukas, Kriša Salmaņa, Katrīnas Neiburgas, Andra Eglīša, Maijas Kurševas, Ginta Gabrāna, Leonarda Laganovska un citu – darbi. 

Pavaicāts, vai atbilstoši 2005.gada līgumam ar Kultūras ministriju ABLV Bank kolekcijai pievienos jaunus darbus par vairāk nekā 700 tūkstošiem eiro (tieši tik no līgumā paredzētās kopējās summas šajos gados vēl nav ieguldīti), Surnačovs korekti pasmaida: «Līgums ir pagarināts.» Viņaprāt, tas ir loģiski: septiņu gadu laikā, kamēr muzeju cels un veidos, bankai būs iespēja kolekciju lēnām paplašināt. Ko pirkt un par kādām summām, lemj pieaicinātā ekspertu komisija. Tai baņķieri uzticoties, un kā gan citādi, skaidro Surnačovs, – pašiem nav profesionālās kompetences par to spriest. Pasaulē finansistu aprindās gan vairāk pērkot klasiķu darbus, jo to vērtība ir skaidra un noteikta. Taču Fiļu un Berni no ABLV Bank ieinteresējusi tieši laikmetīgā māksla. Tā aizrauj arī mecenātu Borisu Teterevu un viņa kundzi Ināru, piemēram, pirms gada viņi sāka projektu Māksla publiskā telpā, ko vada mākslas zinātniece Helēna Demakova, izstādot laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Drīz pie Nacionālās bibliotēkas parādīsies mākslinieka Ojāra Pētersona Vāze, bet Bastejkalnā Ērika Boža projekts Soliņi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu