Dimants: nekas nenotiek “no zila gaisa” 14

Ainārs Dimants. Foto: Ieva Lūka, LETA
Eduards Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

Intervija ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Aināru Dimantu

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants Ir.lv stāsta par mediju politiku, šķēršļiem vienota Latvijas Sabiedriskā medija izveidē, kāpēc būtu jāizvērtē jauniešu radio “Pieci.lv” līdzšinējā darbība un arī par iespējamo Latvijas Radio 6.kanāla izveidi.

NEPLP aicinājusi Kultūras ministriju (KM) valdības deklarācijā iekļaut apņemšanos virzīt Latvijas sabiedriskā medija (LSM) izveidi. Jautājums vairākkārt skatīts arī iepriekšējās valdībās. Kādi, jūsuprāt, bijuši galvenie šķēršļi lēmuma pieņemšanai?

Galvenais šķērslis ir līderības, politiskās vadības trūkums.

Valdības līmenī?

Protams. Mēs [NEPLP] neesam politiski. Tieši otrādi – likums uzsver, ka mēs esam neatkarīga iestāde, mums nav arī politiskās atbildības. Esam veikuši skaidrošanas darbu vairāku gadu garumā, izmantojot visplašāko komunikācijas instrumentu klāstu. Bet ir tā dzīves īstenība, ka neesam nedz Saeima, nedz valdība, nedz politiskā partija, kuriem tad ir uzdevums uzņemties politisko līderību.

Kur redzat ieguvumus no LSM kā vienota medija?

Mēs šo jautājumu redzam divos aspektos. Pirmkārt, informatīvās telpas apdraudējumā ar arvien lielākām Krievijas investīcijām. Ja mēs atļaujamies uzturēt divas juridiskās personas [valsts SIA “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”], mākslīgus šķēršļus sadarbībā, satura veidošanā, nevis koncentrējam resursus ierobežotas fiskālās telpas apstākļos, tas ir vērsts ne jau uz nacionālās informatīvās telpas stiprināšanu, un tas ir ļoti pārsteidzoši.

Lēmums apvienot neprasa vispār nekādu finansējumu, bet tas ļoti atvieglotu radio un TV sadarbību kopprojektos. Ir divi piemēri – interneta portāls Lsm.lv un Latvijas Radio 5, kuriem tagad ir ļoti nopietni juridiski šķēršļi sadarbībai – piemēram, kopīgas studijas izveides jautājums Zaķusalā. Mēs mākslīgi uzturam šķēršļus, kad būtībā notiek informatīvais karš, un tas nav saprotami.

Otrs aspekts, jau plašāk skatoties, – nevar dzīvot tādā šizofrēniskā situācijā – no vienas puses teikt, ka ar sabiedriskajiem medijiem reklāmas tirgū ir problēmas, bet, no otras puses, nepieņemt lēmumu, kas ļautu [sabiedriskajam medijam] aiziet no reklāmas tirgus. Ir vajadzīga kompleksa, sistēmiska pieeja.

Tātad tā būtu fundamentāla vienošanās par juridisko personu apvienošanu?

Jā, sāksim ar to. Tas ir tieši tas, ko mēs piedāvājam valdībai [apvienot juridiskās personas]. Labi, neuzņemieties nekādas saistības par investīcijām un visu šo kompleksu, bet izdariet vismaz [LTV un Latvijas Radio] juridisko apvienošanu, lai netraucētu sadarboties. Bet arī to nespēj [valdība].

Gribēju uzsvērt tieši to nozīmi, kas ir demokrātiskā iekārtā, kas ir Latvijas kā mazas valsts uzdevums sabiedriskam medijam. Mēs piedāvājam izveidot atsevišķu Sabiedrisko mediju padomi, kas turpmāk veiktu sabiedrisko mediju uzraudzību. Koalīcijā, kas veidojas, politiskā atbalsta nav [sabiedrisko mediju apvienošanai]. Bet tas neatceļ mūsu pienākumu likuma un sabiedrības priekšā pārstāvēt sabiedrības intereses.

Jūs pieminējāt Sabiedrisko mediju padomi. Ja notiek LTV un radio apvienošana, kādas būs turpmākās NEPLP funkcijas?

Pašlaik esam vienīgā institūcija Eiropas Savienības dalībvalstī, kurai ir nevis viena, bet trīs funkcijas, turklāt ar ļoti nelielu darbinieku skaitu un nelielu finansējumu. Mēs paliekam tas, kas ir jebkurā Eiropas valstī – neatkarīgs audiovizuālo pakalpojumu regulators. Runa ir par apraides, retranslāciju atļauju izsniegšanu, par to, ka tā ir tiesu varas sastāvdaļa. [Patlaban tās izsniedz NEPLP.] Tāpēc tai ir jābūt neatkarīgai. Tāpēc nevar būt vienlaikus padome, kas atbildīga par diviem sabiedriskā medija uzņēmumiem, tos uzraugot arī kā regulatoram.

Un vēl ir trešā funkcija – šī padome izstrādā un pieņem nozares attīstības stratēģiju pieciem gadiem. Tā ir mediju politikas veidošanas funkcija. Nevar būt vienlaikus regulators un politikas veidotājs. Tas nav iespējams.

Kultūras ministrijas pārraudzībā izveidota komisija, kurai līdz 2015.gada 1.aprīlim uzdots izstrādāt mediju politikas pamatnostādņu projektu. Sākotnēji vēlējās veidot atsevišķu mediju politikas nodaļu, bet konkursā it kā nepieteicās atbilstoši pretendenti.

Vispirms man nešķiet sevišķi nopietni, ka nevaram atrast kandidātus [šādai nodaļai]. Mums arī ir jāspēj strādāt par ļoti zemām algām, kas ir mazākas nekā citiem regulatoriem tepat Latvijā. Konceptuāli piekrītu, ka ir jāizstrādā mediju politikas pamatnostādnes. Cik ātrā laikā un ar kādiem resursiem, tas vēl ir diskutējums, bet mērķis principā ir pareizs. Tas ir politikas plānošanas dokuments, kas varētu arī daudz ko risināt. Cerams, ka visi kopā nonāksim pie rezultāta, kur būs garantijas gan sabiedrisko mediju attīstībai, gan iespējas arī komerciālajiem medijiem. Šo koncepciju mēs vēlamies integrēt mediju pamatnostādnēs [kuras izstrādā KM komisija]. Mēs jebkurā gadījumā stratēģisko virzienu nemainīsim. Galvenā loma Eiropas valstī ir tieši sabiedriskajam medijam.

Viens no kritiskajiem jautājumiem LSM koncepcijas izstrādes posmā bija plānotā Latvijas Radio pārcelšana no Vecrīgas uz televīzijas kompleksu Zaķusalā, pret ko toreiz iebilda arī radio darbinieki. Vai šis uzstādījums patlaban paliek spēkā?

Mēs nekad jautājumu par māju [Zaķusalā] neesam izvirzījuši priekšplānā. Prioritāte ir medijs sabiedrībai. Satura pieaugums, ko visvieglāk ir izdarīt, ja neliek mākslīgus šķēršļus sadarbībai visās trijās tehnoloģiskajās platformās [radio, televīzija, internets]. Protams, optimālais variants ir LSM atrašanās vienās telpās, to arī paredz koncepcija. Pašlaik virzām jautājumu, ka Latvijas Radio 5 studija arī atradīsies Zaķusalā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šonedēļ sprieda par Latvijas Radio 5 – “Pieci.lv” piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu, izskanēja aicinājums NEPLP iesniegt revīzijas ziņojumu, ko padome arī apņēmusies veikt.

Pirmām kārtām mēs vērtējam sabiedriskā pasūtījuma sekmes pēc gada [darba], jo mums ir sabiedriskā pasūtījuma gada plāns. Arī šajā gadījumā, protams, mēs pēkšņi nesāksim, ja tikai aprīlī ir sākusies raidīšana frekvencē [Pieci.lv ar pilnu programmu FM viļņos sāka raidīt 31.martā], vispār pienākuši pirmie mērījumi un tagad mēs sāksim vērtēt.

Tāpēc ir runa par mediju nodevas ieviešanu, par to, ka nebūtu gadskārtēji jālemj par valsts budžetu. Tas, ko mēs Saeimas komisijā dzirdējām, ir tieši mēģinājums pasūtīt, kas nav šīs institūcijas uzdevums. Padomei ir deleģēts pārstāvēt sabiedrības intereses un lemt, vai LR5 atbilst tam vai neatbilst. [NEPLP apstiprinātajā sabiedriskajā pasūtījumā “Pieci.lv” izvirzīta virkne uzdevumu, tai skaitā daudzveidīga satura nodrošināšana dažādām sabiedrības grupām, latviešu kultūras un nacionālās identitātes stiprināšana, auditorijas sasniegšana, ziņu un analītisko materiālu iekļaušana, jauniešu uzrunāšana reģionos un ārvalstīs, radio “NABA” satura iekļaušana, u.c.]. Un Saeimas funkcija ir izvēlēties padomi. Es neko negribu šeit saasināt, bet brīžiem tas ir jāatgādina. [Saeimas komisija lūdza NEPLP iesniegt iekšējās revīzijas ziņojumu par radio “Pieci.lv” darbību, kas varētu tikt sagatavots tuvāko nedēļu laikā. Saskaņā ar komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) teikto, nav šaubu par nepieciešamību uzrunāt jauniešus, bet ir jautājums par veidu, kā to vislabāk darīt – red.]

Kādu jūs redzat LR5 – “Pieci.lv” turpmāko darbību?

Mēs skatīsimies pēc gada [izvērtējot 2014.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildi]. Mēs to redzam kā ļoti loģisku soli jauniešu piesaistīšanā sabiedriskajam medijam, kam ir jāattīstās multimediāli. Katrā gadījumā redzam arī to, ka ne viss, kas ir paredzēts šogad [saturiski un auditorijas sasniegšanā], izdevies un to mēs analizēsim. Kaut vai tīri tehniskas lietas, ka ir divas juridiskās personas. Ļoti grūti gāja ar portāla Lsm.lv īstenošanu. Tāpēc ir vajadzīgs daudz ilgāks laika ietvars [lai novērtētu]. Piemēram, vēl pat nav saslēgti arī līgumi par īri [“Pieci.lv” studijas telpām Zaķusalā], jo nav veikti remontdarbi, kas bija iekļauti tajos 500 000 tūkstošos eiro, [ko valsts piešķīra “Pieci.lv” izveidei].

Pirmajam gadam paredzēti 762 tūkstoši eiro.

Jā, un tas ir tāpēc, ka joprojām ir šīs divas juridiskās personas, bet mums [NEPLP] ir jānodarbojas ar sabiedrisko raidorganizāciju tiešo vadību [jautājumā par telpu līgumiem]. Nav jau tā, ka Beltes kungs [Ivars Belte, LTV valdes priekšsēdētājs] ir priekšnieks Sikšņa kungam [Jānis Siksnis, LR valdes loceklis] un Sikšņa kungs ir priekšnieks Beltes kungam. Tāpēc NEPLP jānodarbojas pat ar tādām detaļām, kā jāizskata, kāpēc netiek slēgti īres līgumi. Citādi lietas uz priekšu neiet. Bet izvērtēšana būs, acīmredzot, būs arī korekcijas.

Koncepcijā ietverts dažādības princips. Jūs paliekat pie tā, ka “Pieci.lv” ir jāaptver arī subkultūras?

Jā. Protams, nav runa par to, ka tas ir alternatīvās kultūras kanāls, taču, mūsuprāt, šī dažādība ir jāpalielina. Mums būs arī dati par apmierinātību un uzticēšanos, un tad mēs visus datus kopā ar auditorijas pētījumiem, arī ekspertu slēdzieniem, diskutēsim. [NEPLP ietvaros darbojas Sabiedriski konsultatīvā padome, kurā mediju nozares eksperti sniedz rekomendācijas par sabiedrisko mediju darbību – red.]

Vai varat apstiprināt, ka padomes darba kārtībā ir jautājums par frekvences piešķiršanu Latvijas Radio 6.kanāla izveidei?

Šajā kontekstā no Latvijas Radio puses ir radies jautājums, ka varētu atjaunot radio „NABA” darbību frekvencē. [Radio NABA saturu no 2002.gada decembra līdz 2014.gada martam veidoja Latvijas Universitāte un tas raidīja kā Latvijas Radio 5.kanāls, savukārt ar 31.martu 90% no raidījumiem tika iekļauti jaunajā LR5 programmā – red.] Latvijas Radio kopā ar Latvijas Universitāti būtu ar mieru to atkal paņemt savā pajumtē. Bet tas [NABA] nebija un arī tagad netiek virzīts kā jauniešu kanāls. Tas ir alternatīvās kultūras kanāls. Tāpēc 2014.gada sabiedriskajā pasūtījumā arī tika pieņemts lēmums, ka mēs veidojam jauniešu kanālu [“Pieci.lv”].

Pirms gada publiskajā telpā bija asas diskusijas par LR5 izveidi, jo pirms tā 11 gadus bez valsts finansējuma bija darbojies „Radio NABA”. Daļēji jaunajā formātā tika iekļauts arī alternatīvais saturs.

Jā, [“Pieci.lv”] tika iekļauts un varbūt par daudz. Ir dažādas auditorijas – viena, kas klausās kaut ko vienu un pēc tam pazūd. NABA raidījumu īpatsvars, it sevišķi vakara stundās, manuprāt, ir par lielu un tieši tāpēc varētu būt runa par atsevišķu alternatīvo kanālu gadījumā, ja to apņemas finansēt Latvijas Universitāte.

Iemesls, ka varētu atkal atgriezties NABA kā Latvijas Radio 6, ir tas, ka mums parādījās brīva frekvence. VAS „Elektroniskie sakari” NEPLP informēja, ka pastāv, kā viņi paši norāda, nekomerciāla frekvence Rīgā. Tā kā saasinājās arī jautājums par Saeimas sēžu translāciju [2014.gada pavasarī tika pārtraukta Saeimas sēžu translācija LR5, pret ko iebilda Saeimas priekšsēdētāja, jo tādas paredzētas Saeimas Kārtības rullī] un ir arī klausītāji, kas uz to norāda, LR6 būtu iespēja šīs retranslācijas turpināt.

Eiropas pieredze rāda, ka vakara stundās parasti jauniešu radiostacijās tiek iekļauts arī alternatīvais saturs.

Nevar, no vienas puses, frekvencē likt NABA, no otras puses, prasīt, lai tur būtu sasniegta 100 000 auditorija. [Sabiedriskajā pasūtījumā paredzēts, ka 2014.gadā radio “Pieci.lv” FM apraidē un internetā kopā jāsasniedz 100 000 klausītāju – red.] Te ir tās šķēres. Latvijas Raidorganizāciju asociācija kritizē, ka “Pieci.lv” nesasniedz 100 000 auditoriju, tajā pašā laikā uztraucas, ka NABA būs atsevišķā kanālā. Ko tad jūs gribat?

Ir runa par dažādību, bet arī par lietderības principa ievērošanu. Nekomerciālā frekvencē to varētu īstenot. Mans personisks atbalsts ir tam, ka frekvence tiktu nodota Latvijas Radio 6 alternatīvās kultūras kanāla izveidei. Es gribētu, ka tas tiek nodots attiecīgai biedrībai, nevis Latvijas Universitātei, un tad tas ir biedrības jautājums, kā nodrošināt diversificētu finansējumu. Tad tas nevarēs būt arī vienas universitātes sabiedrisko attiecību instruments. Te ir jāatrod risinājumi, kas būtu pietiekami līdzsvaroti, ņemot vērā, ka frekvence ir nacionālais resurss.

Mēs īpašā sajūsmā nebijām arī par iepriekšējo modeli [NABA saturs un izmaksas bija Latvijas Universitātes pārziņā], tāpēc jau atteicāmies [no radio NABA]. Tagad redzam, ka šī ir iespēja ne gluži par 100% veidot tādu modeli, kāds tas bija, bet uzlabotā veidā. Latvijas Radio piedāvā naktīs “Pieci.lv” atstāt alternatīvo saturu un turpināt sadarbību ar NABA. Jaunais modelis ļautu NABA izvērsties arī dienas laikā, un tur zināma loģika ir, ja nodokļu maksātājiem nerodas papildu izdevumi.

Vai Latvijas Radio 6 ir paredzēts valsts atbalsts?

Valsts dotācija varētu būt tad, ja viņi turpinātu piedalīties arī radio “Pieci.lv” . Par tiem raidījumiem, kurus radio NABA veidos Latvijas Radio 5, tiks maksāts, jo šādas 6.programmas izveide mūsu stratēģijā nav paredzēta un neesam paredzējuši šeit ieguldīt nodokļu maksātāju naudu. Tomēr nevarētu būt arī tā, ka to finansē viena universitāte, jo frekvence ir nacionāls resurss. Mēs par to vēl lemsim.

Diemžēl redzam arī to, ka pārskatāmā nākotnē mums nebūs nodokļu maksātāju naudas, lai šo projektu kaut kādā veidā finansētu, tāpēc te varētu būt augstskolu iesaiste. Tāda prakse ir – universitātes radio iet kopā ar alternatīvo, līdzīgi kā ar Saeimas sēžu translācijām, jo tas tiešām ir alternatīvs auditorijas segments, kas to visu klausās.

Francijā, piemēram, sabiedriskais medijs finansē tieši alternatīva satura jauniešu radio, ko pamato ar dažādības nepieciešamību – šis ir sektors, kurā komerckanāli noteikti neies iekšā.

Tas ir jautājums par fiskālo telpu – vai mēs Latvijā varam atļauties divas jauniešu programmas? Šis būtu tāds pusrisinājums, bet vismaz pareizajā virzienā. Ja mēs sāksim ņemt nost [naudu] jauniešu programmai, tas nav pareizais ceļš. Mēs koncepciju neņēmām no zila gaisa, visi aprēķini ir saskaņoti ar Finanšu ministriju laika posmā līdz valsts simt gadu jubilejai [Saeima 2013.gadā piešķīra finansējumu radio “Pieci.lv” triju gadu darbībai, kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā – red.]. Baidos, ka valsts budžeta ieņēmumi nebūs tādi, ka tiešā veidā par nodokļu maksātāju naudu varēsim uzturēt [divus jauniešu kanālus]. Tāpēc redzam iespēju iesaistīt nevalstiskās organizācijas, universitātes, augstskolas, un tas būtu veids, kā šis 6.kanāls varētu attīstīties, ievērojot sabiedriskā pasūtījuma veidošanas principus. Citādi – tā vairs nav Latvijas Radio frekvence, tad [uz frekvenci ir jāizsludina] konkurss.

Vai ir zināms, kad lēmums par Latvijas Radio 6.kanālu varētu tikt pieņemts?

Tas notiks nākamā gada sabiedriskā pasūtījuma izskatīšanas kontekstā. Tas pagaidām ir mans redzējums, bet es jau lēmumus viens pats nepieņemu. Patlaban stāstu savu personisko redzējumu, ka būtu vēlams šo lēmumu pieņemt, lai jau nākamajā gadā būtu skaidrība, tāpat kā skaidrība par Saeimas sēžu translāciju. Neviens šo sēžu retranslāciju nav atcēlis, pretēji tam, kā varbūt uzskata Latvijas Radio. Saeimas Kārtības rullis nav grozīts un Juridiskā biroja izpratne ir nepārprotama – retranslācijai ir jānotiek. Tāda ir bijusi likumdevēja griba.

 

Komentāri (14)

Absints 31.10.2014. 13.01

Vai vsm izveide nav pretrunā ar likumu – pretmonopolu likumu? Man, godīgi sakot, negribētos, lai viss tiktu koordinēts no viena centra. jau tagad- izlasot no rīta ziņu internetā, pusdienas laikā to dzirdi pa radio, bet vakarā Panorāmā, un nākošajā dienā to var iegūt lsm portālā.Tad būs vēl trakāk. Savukārt, par trijām NEPLP funkcijām jautājums būtu jārisina tādējādi, ka atsevišķas funkcijas būtu jānodod citām, bet jau esošām organizācijām – piemēram frekvenču izdošana Satiksmes ministrijai utt, bet nevajadzētu taisīt jaunu monstru uz māla kājām. Tieši tas- vienota medija nepieciešamības pamatojuma trūkums., ir tas, kas nosaka politiķu un valdības vēso attieksmi. Priekš kam? Jā, drusku samazinās izdevumus par administrēšanu un infrastruktūru, bet radīsim vienu monopolu, tā samazinot mediju konkurenci, tātad kvalitāti…

Cita lieta ir vienots Baltijas kanāls- pēc Eironews parauga. Katra valsts nodrošina 8 stundas raidlaika, deleģē savus labākos ziņu un oriģinālraidījums, nodrošina to tulkojumus savas valsts, un arī krievu un angļu valodās. Savukārt, kanāla valoda būtu pārslēdzama. Izdevumi tikai uz tulkiem un satelītkanāla īri, un nez vai tie Latvijai būtu lielāki par tiem 75 miljoniem Eiro, ko pieprasīja NEPLP VSM izveidei. Tas man liktos reāls spēka pielikšanas punkts, ne teorētisks vsm..

Tāds kanāls būt labs Latvijas/Baltijas propagandētājs, pretspars Rossia Today un citiem demagoģijas kanāliem ,jo vislabākā propaganda ir taisnība… un būtu pavisam reāls un vajadzīgs vienotais medijs.

+9
0
Atbildēt

3

    edge_indran > 31.10.2014. 13.08

    ——–

    Dimants: nekas nenotiek “no zila gaisa”.

    ===============================================================================

    Dimant-vīriņi – viltīgi putniņi!

    Заграница нам поможет – лозунг современных хомячков.

    http://www.youtube.com/watch?v=l4guAaJ7s4g

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    edge_indran > 31.10.2014. 13.14

    ——Ķīps Vai lsm izveide nav pretrunā ar likumu – pretmonopolu likumu. Man, godīgi sakot, negribētos, lai viss tiktu koordinēts no viena centra.

    ===============================================================================

    Pareizi funktierē! “Nahren” mums informatīvā kara laikā vajadzīgs savs Ģenerālštābs – spēku koncentrācija, armijas disciplīna, aizsprosta vienības utt.utml. Labāk pastaigāt Praidos, par Rietumu vērtībām pacepties – jaunus LCP memorandus kafij-salonos sacerēt – bāros dziesmas uzdziedāt!

    ardievu meitenes

    http://www.youtube.com/watch?v=sVxVT7F-i_s

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > 31.10.2014. 14.28

    Piekrītu Ķīps.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

DD1 31.10.2014. 13.36

Viens trans (NEPLP) mums jau ir, bet tagad šis piedāvā izveidot vēl vienu: Sabiedrisko mediju padomi, lai pats atbrīvotos no sabiedrisko mediju uzraudzības, lai tik ļoti nebūtu jāpiepūlas.

NEPLP funkcijās turpmāk palikšot apraides, retranslāciju atļauju izsniegšana, ar ko līdz šim nav pārāk labi veicies.

Un trešā funkcija – mediju politikas veidošanas funkcija. Tāpēc mums būs apvienots sabiedriskais medijs, lai NEPLP attaisnotu savu eksistenci.

Intervija tikai nostiprina pārliecību, ka NEPLP ir gandrīz tikai butaforija.

+8
0
Atbildēt

0

west 31.10.2014. 18.51

Kam vajag valsts ( mūsu ) apmaksātu jauniešu radio ? Vēl par maz šo kāju mūzikas radiostaciju priekš vispārējās debilizācijas ? Stacijas nosaukt, jeb visi tāpat jau zina ?

Atkal kārtējais, apmaksātais “politiķu” projekts, lai var izšaut savu propagandu vajadzīgajā brīdī. Šoreiz jau pa šeit vēl palikušo jaunatni.

+7
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu