Diena: 22. oktobris, 2014

Foto: IR pirms-pirmizrāde Stand-up comedy “Viens”

30. oktobra vakarā kultūras pils Ziemeļblāzma patiesi piederēja komiķim Jānim Skutelim un viņa “stand-up” komēdijas Viens pirms-pirmizrādei. Ir domubiedru smiekli piepildīja lielo zāli, un apstiprināja – izrāde ir izdevusies lieliska un gatava piedzīvot arī “otro” pirmizrādi.

Pēc izrādes uz skatuves pie Jāņa Skuteļa kāpa Ir žurnāliste Ieva Alberte, lai noskaidrotu, kā top asprātīgie joki un cik daudz tajos ir patiesības no paša Jāņa dzīves. “Nu, kuram tu nenoticēji?” enerģiski iesaistoties sarunā un uz katru jautājumu atbildot ar bezgalīgu asprātību, Jānis Skutelis radīja izrādi pēc izrādes – šoreiz improvizēti. Diez vai bija kāds domubiedrs, kurš kultūras pils telpas vakarā pameta bez nedaudz kņudošiem vaigiem pēc pamatīgās izsmiešanās un katrs sava mīļākā joka, ko pastāstīt mājiniekiem vai ielikt savā Twitter kontā.

Foto: Edmunds Brencis, F64

Tabakas likums slīkst juridiskajās finesēs

Cik vienkārši var noraut „stopkrānu” grūti tapušajiem grozījumiem likumā, kura galvenais mērķis ir uzlabot mūsu sabiedrības veselību

Divus gadus Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notika darbs pie grozījumiem likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Smags likums, kurā saduras vairāku sabiedrības grupu pilnīgi pretējas intereses – nesmēķētāji, tabakas lietotāji, ražotāji, tirgotāji, ārsti, sabiedrības veselības speciālisti un pat ieslodzītie un NBS karavīri. Sabalansēt visu viedokļus un vajadzības ir grūti.

Un tomēr – šodien, 22.oktobrī, uz dažām minūtēm Sociālo un darba lietu komisijā iestājās atvieglots klusums – darbs pie likuma grozījumiem 3.lasījumā bija pabeigts, lai likumu paspētu pieņemt vēl 11.Saeima un šķietami neiespējamie kompromisi vismaz uz brīdi būtu līdzsvara stāvoklī.

„Jel, mirkli, kavējies, tu biji skaists!”

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Inta Bārenīte un Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča tandēmā atlika likuma grozījumu virzīšanu uz 3.lasījumu, par iemeslu minot nepieciešamību likuma normu vienkāršotas skaidrošanas vārdā sinhronizēt 7.pantu (nosaka tabakas izstrādājumu aprites kārtību un pārdošanas aizliegumus) un likuma 11.pantu (nosaka smēķēšanas ierobežojumus), visos gadījumos lietot vienotu terminoloģiju – iestāde vai telpas un/vai teritorija. Viss notika ātri – I.Bārenīte izteica domu, A.Barča uzķēra domu un uzdeva Veselības ministrijai šo „steidzami neatliekamo sinhronizāciju” veikt, nosakot termiņu – līdz šodienas plkst. 17.00. Vēl pēc mirkļa atskanēja „komisjas sēde ir slēgta. Nākamā komisijas sēde – rīt”. Un viss.

Virs likuma karājas Damokla zobens

Iespējams, ka rīt Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdē šis diskutabli pamatotais jautājums patiešām tiks sakārtots. Tomēr ir daži jautājumi, kas rodas, meklējot kontekstu Juridiskā biroja naivajam un bez argumentiem izdvestajam – „vai nevajadzētu sinhronizēt 7. un 11.pantu, lai likuma skaidrošana piemērojot to būtu vieglāka?” un klusas bažas par iespējamu „neveiksmīgu sinhronizāciju”, kas var „norakt” šo likumu ar visām tā iestrādēm uz neatgriešanos.

Tātad:

1. Kāpēc Saeimas Juridiskais birojs izlēma savu, uzsvēršu – retorisko jautājumu, jo tāds tas beigu beigās ir, uzdot tieši šajā brīdī, kad likuma grozījumi izskatīti un pabeigti, bet nevis pirms gada darba grupās, 2.lasījumā, priekšlikumos uz 3.lasījumu, darba grupā pirms dažām dienām, komisijas sēdē vakar vai priekšlikumos vēl šodien pirms komisijas sēdes?

2. Kāpēc ir nepieciešamība sinhronizēt divus pēc būtības atšķirīgus pantus, jo viens runā par tirgošanu, otrs par lietošanu?

3. Likums 7.pantā skaidri nosaka, kur tieši ir aizliegts tirgot tabakas izstrādājumus, katrā gadījumā atsevišķi norādot – telpās un/vai teritorijās. Bet 11.pantā likums nepārprotami pasaka, ka smēķēt nedrīkst, piemēram, ārstniecības iestādēs (definīcija „Ārstniecības likumā”) vai izglītības iestādēs (definīcija „Izglītības likumā”), nenodalot atsevišķi telpas un teritorijas, tādējādi nosakot, ka smēķēt nedrīkst ne skolā, ne skolas teritorijā. Vai ir vērts bremzēt visa likuma pieņemšanu, burtiski ierakstot likumā „skolu telpās un teritorijās”, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka šī norma likumā atrodas jau sen un par tās piemērošanas problēmām neviens nav sūdzējies?

Atbildes varētu būt krāšņi birokrātijas un juridiskas lumpenizācijas kokteiļa piemēri, kas pie visa piedevām neko labu neliecinātu par atsevišķu ierēdņu kompetenci. Tomēr realitāte ir tāda, ka tieši tik vienkārši var noraut „stopkrānu” grūti tapušajiem grozījumiem likumā, kura galvenais mērķis ir uzlabot mūsu sabiedrības veselību, kas, raugoties no malas uz veselības aprūpē notiekošo, arvien vairāk nostiprina šaubas, ka kādam politiķim tā vispār Latvijā vēl interesē.

Autore ir LĀB prezidenta padomniece

 

“Skonto” stadiona komplekss pārdots par 35 miljoniem eiro

Jaunās stadiona īpašnieces SIA “MANI Group” darbības joma ir starpniecība darījumos ar nekustamo īpašumu

Par “Skonto” stadiona kompleksa īpašnieku septembra nogalē kļuvusi nekustamo īpašumu jomā strādājošās Rudzīšu ģimenes uzņēmums “MANI Group”, liecina Zemesgrāmatas informācija.

Zemesgrāmatā reģistrētā kopējā stadiona un tam piegulošo zemesgabalu pārdošanas summa ir 35 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā summa, par kādu kompleksu šovasar pārdeva reorganizētās “Parex bankas” problemātisko aktīvu pārvaldītāja AS “Reverta”, vēsta LETA.

“Reverta” jūlija vidū stadionu un zemi par 13,8 miljoniem eiro pārdeva bijušā futbolista, futbola kluba “Skonto” prezidenta amatu vasarā pametušā Vladimira Koļesņičenko firmai “SSA”.

“Revertas” Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA sacīja, ka jau vasarā stadions tika pārdots par summu, kas pārsniedz tirgus cenu.

“Šo īpašumu tirgojām vairāk nekā gadu un zinām, kāda bija tirgus cena. Stadiona pārdošana notika restrukturizācijas darījuma ietvaros un “Reverta” atguva ne tikai visu izsniegto kredīta summu, bet pat vairāk par to,” sacīja Ozoliņa.

“”Skonto” komplekss bija viens no sarežģītākajiem “Reverta” objektiem, un tā pārdošanu varam vērtēt kā izteikti veiksmīgu, jo līdz ar šo darījumu valsts atgūs ļoti nozīmīgus naudas līdzekļus,” darījumu vasarā komentēja “Revertas” valdes loceklis, vecākais viceprezidents Edgars Miļūns.

Īpašumu veido četri zemesgabali ar kopējo platību 45 993 kvadrātmetri – zemesgabals, uz kura atrodas daudzfunkcionāla sporta halle, stadions un noliktava 34 906 kvadrātmetru platībā, kā arī trīs neapbūvēti zemesgabali attiecīgi 4337 kvadrātmetru, 4300 kvadrātmetru un 2390 kvadrātmetru platībā.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu “Skonto” stadions atrodas daļēji jauktās apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kur primārā izmantošana ir daudzdzīvokļu māju, komerciāla rakstura objektu un tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecība. Šajā teritorijā paredzēta perimetrālā apbūve, maksimālais atļautais stāvu skaits – 16 stāvi. Īpašums nodrošināts ar visām nepieciešamajām pilsētas komunikācijām.

Jaunās stadiona īpašnieces SIA “MANI Group” darbības joma ir starpniecība darījumos ar nekustamo īpašumu. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Nataļja Rudzīte, kura kopā ar dzīvesbiedru Ivaru Rudzīti ir nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA “Ordo” un arī vairāku citu ar īpašumu projektu attīstīšanu saistītu uzņēmumu īpašnieki.

“Ordo” ar nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu nodarbojas jau vairāk nekā 12 gadus. Līdz šim ir uzbūvēti tādi projekti kā “Duntes ozoli” un “Irlavas nami” Rīgā, pieci jaunie projekti Dzintaros, Jūrmalā, un projekts “Avenue” Jūrmalā.

“MANI Group” 2013.gadā strādāja ar 99 999 eiro apgrozījumu un guva 52 710 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.

 

CVK apstiprina 12.Saeimas vēlēšanu galīgos rezultātus

Vēlēšanās kopā piedalījās 913 491 jeb 58,85% no balsstiesīgajiem

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) trešdien apstiprināja 12.Saeimas vēlēšanu galīgos rezultātus, vēsta LETA.

12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija “Saskaņa” – 24 deputātu vietas. “Vienotība” jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 21, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – 17 vietas. Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet partija “No sirds Latvijai” (NSL) – septiņus.

Kā liecina apstiprinātie rezultāti, par “Saskaņu” nobalsojuši 23%, par “Vienotību” – 21,87%, par ZZS – 19,53%, par nacionālo apvienību – 16,61%, par NSL – 6,85%, bet par LRA – 6,66% vēlētāju.

Pārējās partijas šajās vēlēšanās nav pārvarējušas 5% barjeru. Par Latvijas Krievu savienību nobalsoja 1,58%, par partiju “Vienoti Latvijai” – 1,18%, par “Latvijas attīstībai” – 0,89%, par Jauno konservatīvo partiju – 0,7%, par partiju “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām” – 0,19%, par politisko partiju “Izaugsme” – 0,17% un par “Suverenitāti” – 0,11%.

Rīgas vēlēšanu apgabalā no “Saskaņas” ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat “Saskaņu” parlamentā pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības “Zolitūde 21.11” pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Vidzemē no “Saskaņas” Saeimā ievēlēti Sergejs Dolgopolovs, Jānis Ādamsons un Ivars Zariņš, savukārt “Saskaņas” divas vietas no Zemgales saraksta Saeimā aizņems deputāts Vitālijs Orlovs un Zenta Tretjaka. Latgalē “Saskaņu” pārstāvēs Saeimas deputāti Andrejs Elksniņš, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Vladimirs Nikonovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva un Raimonds Rubiks. Kurzemē no “Saskaņas” ievēlēts Valērijs Agešins.

“Vienotību” Rīgā pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, deputāti Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksejs Loskutovs, Ilze Viņķele un Lolita Čigāne.

Vidzemē no “Vienotības” ievēlēti Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Valmieras mērs Inesis Boķis, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis, Saeimas deputāti Ainars Latkovskis, Jānis Upenieks, Vilnis Ķirsis un Romualds Ražuks.

No “Vienotības” Zemgales apgabalā Saeimas deputāta mandātus iegūs pašreizējā parlamenta deputāti Atis Lejiņš un Jānis Reirs un Tukuma mērs Juris Šulcs. “Vienotību” Latgalē pārstāvēs Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs un satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

No “Vienotības” Kurzemes apgabalā Saeimas deputāta mandātus iegūs Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, parlamenta deputāts Jānis Junkurs un Ministru prezidenta padomnieks Ints Dālderis. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja un “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa jaunajā parlamenta sasaukumā nav iekļuvusi. Kuluāros izskanējusi varbūtība, ka viņa varētu kļūt par deputāti, ja kāds Kurzemes apgabalā no “Vienotības” ievēlētajiem deputātiem noliks savu mandātu.

ZZS Rīgā pārstāvēs uzņēmēji Guntis Belēvičs un Saeimas deputāti Māris Kučinskis un Kārlis Seržants. Iepriekš uzņēmējs Valdis Kalnozols aicināja vairākos iecirkņos pārskaitīt balsis, lai pārliecinātos, vai viņš atbalsta ziņā nav pārspējis Kučinski. Taču arī pēc balsu pārskaitīšanas Kučinskis saglabāja pārsvaru pār Kalnozolu, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Kučinska pārsvars pār Kalnozolu ir 16 punkti.

No ZZS Vidzemes apgabalā Saeimas deputāta mandātus iegūs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, deputāts Ingmārs Līdaka, zemnieku līderis Armands Krauze, Pensionāru savienības priekšsēdētājs Andris Siliņš, uzņēmējs un bijušais motosportists Artis Rasmanis un Smiltenes mērs Ainārs Mežulis.

Zemgalē no ZZS sarakstā parlamentā iekļuvuši ZZS līderis Augusts Brigmanis, labklājības ministrs Uldis Augulis, bijušais svarcēlājs Raimonds Bergmanis un Saeimas deputāts Andris Bērziņš. No ZZS Latgalē pie mandāta tiks aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Saeimas deputāti Rihards Eigims un Jānis Klaužs.

Kurzemē no ZZS saraksta Saeimā iekļuvuši deputāti Dana Reizniece-Ozola, Aija Barča un Jānis Vucāns, kā arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze un Liepājas domes deputāts Valdis Skujiņš.

VL-TB/LNNK no Rīgas vēlēšanu apgabala pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un deputāti Einārs Cilinskis, Dzintars Rasnačs, Ilmārs Latkovskis un Inguna Rībena.

No VL-TB/LNNK saraksta Vidzemē pie deputāta mandāta tiks apvienības līderis Raivis Dzintars, deputāti Jānis Dombrava un Ināra Mūrniece, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, ar skandālu Saeimas deputāta mandātu nolikušais Kārlis Krēsliņš un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols.

No VL-TB/LNNK saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā pie deputāta mandāta tiks vēsturnieks Edvīns Šnore, kā arī deputāti Imants Parādnieks un Andris Buiķis. Latgalē nacionālo apvienību pārstāvēs Saeimas deputāte Inese Laizāne. Kurzemē no VL-TB/LNNK saraksta pie deputāta mandāta tiks nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

LRA no Rīgas vēlēšanu apgabala pārstāvēs aktieris Arturs Kaimiņš, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics un parlamenta deputāte Inga Bite. LRA no Vidzemes Saeimā ievēlēti apvienības līderis Mārtiņš Bondars un Ādažu domes deputāts Jānis Ruks. LRA no Zemgales Saeimā pārstāvēs uzņēmējs Dainis Liepiņš, savukārt Latgalē deputāts Juris Viļums. No Reģionu apvienības Kurzemē ievēlēta Nellija Kleinberga.

No NSL Rīgā ievēlēti bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba un Jūrmalas pilsētas domes deputāts Romāns Mežeckis. Vidzemē NSL pārstāvēs bijušais Satversmes tiesas vadītājs Gunārs Kūtris un diriģents Arvīds Platpers, bet Zemgalē no NSL saraksta būs pārstāvēts Aivars Meija. NSL deputāta mandātu no Latgales vēlēšanu apgabala aizņems Silvija Šimfa, bet Kurzemē Ringolds Balodis.

Vēlēšanās kopā piedalījās 913 491 jeb 58,85% no balsstiesīgajiem. Uz deputātu vietām 12.Saeimā kandidēja kopumā 1156 pretendenti no 13 sarakstiem.

12.Saeima uz pirmo sēdi sanāks 4.novembrī.

 

Enerģētikas pamatnostādnēs jāveic būtiskas izmaiņas

Neizpratni rada pamatnostādnēs ietvertās norādes par jaunām dabasgāzes uzglabāšanas jaudām

Ceturtdien, 23.oktobrī, Ekonomikas ministrija plāno izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē nozīmīgu enerģētikas politikas dokumentu Enerģētikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, taču to tālākai virzībai ir nepieciešami būtiski uzlabojumi.

Nacionālā gāzes termināļa biedrība (NGTB) uzskata, ka pamatnostādnēs kā rezultatīvais rādītājs ir nosakāms dabasgāzes tirgus cenu atšķirību (Price Spreads) mazināšana Latvijā, salīdzinot ar lielākajiem Eiropas gāzes tirdzniecības centriem – NBP, Zeebrugge.

Līdz šim Latvijas un reģiona patērētāji ir krietni pārmaksājuši par patērēto dabasgāzi, salīdzinot ar minētajiem gāzes tirdzniecības centriem.

Lai samazinātu pārmaksu, pamatnostādnēs ir jādetalizē tīkla un uzglabāšanas kodeksu pamatprincipus, kas veicinātu cenu konkurenci. Tāpat jau pamatnostādnēs ir jāietver izvērtējums par atbilstošāko pārvades un uzglabāšanas īpašumtiesību nodalīšanas modeli. Nepieciešams noteikt pamatprincipus sadales un pārvades tarifu metodoloģijai, lai veicinātu uz izmaksām balstītu un konkurētspējīgu sistēmas pakalpojumu attīstību.

2014.gada jūnijā NGTB eksperti veica Latvijas enerģētiskās drošības novērtējumu un izstrādāja politiskās rekomendācijas 2015.gadam, kas aptvēra visus enerģētiskas sektorus un vairākas no šīm rekomendācijām ir atspoguļotas pamatnostādņu projektā.

Novērtējot EM ieguldīto darbu pamatnostādņu projekta sagatavošanā, sākotnēji var konstatēt vairākas nepilnības, kas līdz iesniegšanai MK būtu jānovērš, lai pamatnostādnes kļūtu par nākotnē efektīvu enerģētikas politikas izmaiņu ietvaru.

Akmeņogļu potenciālā loma atjaunojamo resursu veicināšanā ir kļūdains pieņēmums Latvijas situācijā, jo jaunu akmeņogļu elektroenerģijas jaudu izveides iespējamā pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu proporciju kopējā patēriņā ir apšaubāma. Ar augstu iespējamību EM šo pieņēmumu ir guvusi no tādu valstu tirgiem, kur jau eksistē lielas akmeņogļu un brūnogļu elektroenerģijas ražošanas jaudas un kā viens no pasākumiem AER palielināšanā ir veicināt biomasas piejaukumu izmantojamā kurināmā.

Dabasgāzes tīklu un uzglabāšanas kodeksiem ir liela ietekme uz lietotāju cenām un pamatnostādnēs ir jāparedz to lielāka detalizācija un ieviešana, īpaši par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas ir nozīmīgs tirgus elements nākotnē. Pamatnostādnēs dabasgāzes sektorā iztrūkst nopietna attīstības vīzija nākamajiem pieciem gadiem.

Savukārt neizpratni rada pamatnostādnēs ietvertās norādes par jaunām dabasgāzes uzglabāšanas jaudām, t.sk. Dobelē, jo līdz šim pat Inčukalna krātuves paplašināšana radīja grūtības iegūt apstiprinošu pamatojumu izmaksu – ieguvumu efektam. Ilgtermiņā pieaugot tirgus dalībnieku skaitam krātuves jaudu pieprasījumu varētu palielināt, taču tikai pamatojot ar izmaksu ieguvumu analīzi patērētājiem. Šāda analīze ir jānostiprina kā pamatprincips visām nākotnes nozīmīgām investīcijām elektroenerģijas un dabasgāzes infrastruktūrā.

Arī citās enerģētikas jomās joprojām ir iespējams palielināt pamatnostādņu konkrētību atbilstoši NGTB ekspertu izstrādātajām rekomendācijām, piemēram, detalizēti nosakot nākotnes tehnoloģiski neitrālus ilgtermiņa tirgus signālus jaunām atjaunojamo energoresursu jaudām, reformēt sistēmas tarifu piemērošanu un sniegt vadlīnijas aizsargāto lietotāju atbalstam vidējā termiņā un jau nākamajā gadā ieviešamiem energoefektivitātes instrumentiem. 

Tāpat nozīmīgi ir veikt likumdošanas ietvara izmaiņas biodegvielu patēriņa palielināšanai, gan mazumtirdzniecībā, gan pašvaldību transporta sistēmās, kā arī mainīt naftas drošības rezervju pārvaldības principus, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus reģionā.

Īstermiņā visbūtiskākais ir līdz gada beigām panākt risinājumu elektroenerģijas cenu samazinājumam lielajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, lai 2015.gadā atjaunotu to ražošanas jaudas un radītu pozitīvus signālus jaunu darba vietu radīšanai nākotnē. Kā rezultatīvais rādītājs šajā sektorā ir nosakāms elektroenerģijas cenu atšķirības mazināšana energoietilpīgiem rūpnieciskajiem patērētājiem salīdzinot ar Austriju, Zviedriju, Vāciju un citām industriāli attīstītām valstīm.

Autors ir Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis

NGTB ir dibināta 2013. gada 13.augustā. Biedrības mērķis ir dabasgāzes un citu energoresursu tirgus attīstība Latvijā, nostiprinot enerģētisko neatkarību un palielinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

 

Prezidents dod koalīcijai nedēļu laika vienoties par atbildības jomām

Āboltiņa: Ja pašreizējie partneri nevarēs vienoties, acīmredzot varot runāt par “pilnīgi citu koalīciju”

Valsts prezidents Andris Bērziņš aicinājis topošās koalīcijas partijas līdz nākamajai trešdienai, 29.oktobrim, vienoties par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, pēc tikšanās ar prezidentu sacīja “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) trešdien prezentēja prezidentam savu redzējumu par jaunās valdības modeli, kā arī informēja Bērziņu, ka līdz galam vienošanās par to nav panākta, vēsta LETA.

Saskaņā ar Straujumas piedāvājumu “Vienotībai” jaunajā valdībā pienāktos premjera amats, kā arī atbildība par Finanšu ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju, kā arī Veselības ministriju (VM). Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu pārraudzīt Aizsardzības ministriju, Labklājības ministriju, Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju. Nacionālā apvienība saskaņā ar Straujumas piedāvājumu arī jaunajā valdībā turpinātu vadīt Kultūras ministriju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī uzņemtos Saeimas priekšsēdētāja amatu.

Āboltiņa piebilda – ja partneri uzstās uz vienādu amatu skaitu, “Vienotība” varētu atteikties no VM, un to varētu pārraudzīt Nacionālā apvienība.

Viņa informēja, ka partneriem uzdots līdz trešdienai vienoties par jomu sadalījumu jaunajā valdībā. “Ja šāda vienošanās netiek panākta, jārēķinās ar to, ka tas ir pierādījums, ka šī koalīcija nespēj attaisnot vēlētāju doto uzticību,” pauda Āboltiņa. Ja pašreizējie partneri nevarēs vienoties, acīmredzot varot runāt par “pilnīgi citu koalīciju”. Lūgta precizēt, kas domāts ar “pilnīgi citu koalīciju”, Āboltiņa teica, ka vispirms jāsagaida nākamā trešdiena.

Politiķe arī apliecināja, ka strīdīgais jautājums joprojām ir VARAM pārraudzība, uz kuru pretendē ne tikai nacionālā apvienība, bet arī ZZS.

Nacionālā apvienība piekrīt šādam piedāvājumam par jomu sadalījumu, savukārt ZZS līderis Augusts Brigmanis pauda, ka vienošanās šajā jautājumā tiks panākta jau otrdien, 28.oktobrī, un valdība tiks apstiprināta.

Taujāts, vai ZZS nepiekrīt šādam atbildības jomu sadalījumam, Brigmanis sacīja: “To es neesmu teicis, (…) es jums atbildēju diezgan skaidri, ka nākamnedēļ, otrdien, mēs par šīm tēmām vienosimies.” Īsi pēc šīs atbildes Brigmanis kopā ar savienības biedriem pameta Melngalvju namu, neskatoties uz to, ka preses brīfings ar koalīcijas partneru – “Vienotības” un VL-TB/LNNK – pārstāvju dalību turpinājās.

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka Nacionālā apvienība atkārtoti apliecināja uzticību Straujumai kā premjera amata kandidātei. Kopumā viņas izteiktais piedāvājums Nacionālo apvienību apmierina, kaut arī viena no tās prioritātēm joprojām būtu IZM. Tāpat VL-TB/LNNK ir gatava diskutēt par papildu atbildības sfērām.

Āboltiņa arī skaidroja, ka Straujumas izteiktais piedāvājums ir tas, par kuru piektdien partneri jau diskutēja un kuram bija piedāvāti alternatīvie risinājumi, kas netika akceptēti. Nākamā trīspusējā koalīcijas partneru tikšanās plānota otrdien, kad Straujuma atgriezīsies no komandējumiem.

Straujuma teica, ka šajā jautājumā būs jārod kompromiss. Viņa arī akcentēja, ka tiek strādāts pie valdības deklarācijas izstrādes – notiek darba grupu sēdes, tāpat partneriem piedāvāts dokumenta melnraksts, lai viņi varētu piedāvāt savus labojumus. Nākamnedēļ arī prezidentu plānots informēt par topošās valdības prioritātēm.

Straujuma arī uzsvēra – ar valdības apstiprināšanu nevarēs kavēties un tas jāizdara jau novembra pirmajā pusē, jo jāstrādā pie nākamā gada valsts budžeta izveides, valdības noteikumiem Eiropas Savienības fondu apgūšanai un citiem jautājumiem.

 

FOTO: Parīzē durvis ver futūristiska celtne – mākslas muzejs Buloņas mežā

Tās autors ir pasaulslavenais arhitekts Frenks Gērijs

Parīzē šonedēļ, 20.oktobrī, svinīgā ceremonijā notika pasaulslavenā arhitekta Frenka Gērija projektētā mākslas muzeja atklāšana. Futūristiskā stilā veidotā celtne atrodas Francijas galvaspilsētas rietumos Buloņas mežā un paredzēta Luī Vitona fonda kolekcijai, vēsta Dw.de.

Jaunā mākslas muzeja atklāšanā piedalījās arī Francijas prezidents Fransuā Olands.

Muzeja ēka, ko projektējis Gērijs, kurš ir autors arī slavenajam Gugenheima muzejam Bilbao Spānijā, ir futūristiska stila celtne no stikla un dzelzs, tai ir savdabīgas buru formas, kas raksturīgas 85 gadus vecajam slavenajam arhitektam.

Šajā ēkā daļu savas mākslas kolekcijas izstādīs koncerna “Louis Vuitton Moët Hennessy” (LVMH) vadītājs un bagātākais Francijas iedzīvotājs Bernārs Arno. Viņa vadītais koncerns finansēja muzeja celtniecību, kura tāme netiek atklāta.

Jaunajā mākslas muzejā Parīzē ir 11 izstāžu zāles, tas specializēsies XX gadsimta un mūsdienu mākslā. Tiek solīts, ka muzejā regulāri notiks koncerti. Tā, piemēram, novembrī tur uzstāsies vācu elektroniskās mūzikas grupa “Kraftwerk”, bet ar savu programmu ķīniešu pianisma zvaigzne Lans Lans (Lang Lang).

Apmeklētājiem jaunais muzejs durvis vērs 27.oktobrī. Pirms tam – no šīs nedēļas piektdienas līdz svētdienai -, iepriekš piesakoties, ēku var apmeklēt bezmaksas ekskursijā. No ēkas terases paveras lielisks skats uz Eifeļa torni un darījumu kvartāla “La Defence” augstceltnēm.

Luī Vitona fonds cer uz 800 tūkstošiem apmeklētāju gadā. Pēc 55 gadiem kopš muzeja atklāšanas tas nonāks Parīzes pilsētas īpašumā.

Kā zināms, franču koncerns “Louis Vuitton Moët Hennessy” ir pasaules līderis modes un ekskluzīvu preču ražošanā. Šajā koncernā ietilpst tādi modes zīmoli kā “Vuitton”, “Kenzo”, “Givenchy”, kā arī pazīstamās šampanieša un konjaka markas “Moët et Chandon” un “Hennessy”.

 

Svētdien Latvijā pulksteņa rādītāji jāpagriež stundu atpakaļ

Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja no vasaras laika

Šosvētdien, 26.oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 26.oktobrī, plkst. 4 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.

Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 4.

Pāreja uz vasaras laiku notiks 2015.gada 29.martā plkst. 3, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”.

 

Eiropas Parlaments apstiprina jauno Eiropas Komisiju

Borrozu atvadās no Eiropas Parlamenta deputātiem

Eiropas Parlaments (EP) trešdien plenārsesijā Strasbūrā apstiprinājis jauno Eiropas Komisiju (EK), kuru vadīs Žans Klods Junkers. Pēc EP atbalsta Junkera komanda varēs sākt darbu, kā plānots, 1.novembrī, ziņo LETA.

Par jauno EK balsoja 423 likumdevēji, pret bija 209, bet 67 deputāti balsojumā nepiedalījās. Pēc EP atbalsta Junkera komanda varēs sākt darbu, kā plānots, 1.novembrī. Pret balsojusi, pēc pašas teiktā arī eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka.

Junkers pirms balsojuma lūdza EP apstiprināt viņa komisāru komandu, brīdinot par “pēdējo iespēju” atgūt pilsoņu uzticību. “Vai nu mums izdosies pietuvināt Eiropas pilsoņus Eiropai, vai arī mēs cietīsim neveiksmi,” sacīja Junkers. “Vai nu mēs spēsim dramatiski samazināt bezdarbu, vai arī cietīsim neveiksmi. Vai nu mēs dosim perspektīvu gados jaunajiem eiropiešiem, vai arī cietīsim neveiksmi.”

“Ja jūs mums šodien sniegsiet atbalstu, mēs līdz Ziemassvētkiem iesniegsim darbavietu, izaugsmes un investīciju paketi,” pavēstīja Junkers. “Tiem, kuri domā, ka pārmērīga taupība automātiski atdzīvinās izaugsmi un radīs vairāk darbavietu, vajadzētu šīs idejas atmest.” Viņa solītās investīciju paketes apmērs ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai sasniedz 300 miljardus eiro.

Otrdien Eiropas Parlamentā (EP) atvadu runu teica Žozē Manuels Barrozu, noslēdzot savu 10 gadus ilgo darbu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā. Savā runā Borrozu pievērsās paša gaitām EK prezidenta amatā un vairāk nekā pusstundu ilgajā runā uzskaitīja savas komisijas ievērojamākos sasniegumus.

Borrozu atzina, ka emocionālākais brīdis viņa karjerā bijis Eiropas Savienības (ES) Nobela Miera prēmijas saņemšana, kā arī viņš esot lepns par ES klimata politikas tālāku virzīšanu. Viņš norādīja, ka kopš stāšanās amatā 2004.gadā ES ir pārdzīvojusi konstitucionālo krīzi – ES konstitūcijas noraidīšanu Francijā un Nīderlandē, kā arī parādu un ekonomisko krīzi.

Kā piebilda Barrozu, pašlaik ES ir saskārusies ar ģeopolitisko krīzi, cīnoties ar daudz agresīvāk noskaņoto Krieviju, kuras uzvedību Ukrainā viņš raksturoja kā nepieņemamu.

Barrozu uzsvēra, ka viņa komisijas laikā ir uzlabota finanšu pārvaldība un, par spīti nestabilajai ekonomikas situācijai, ES turpina būt viens no dāsnākajiem ziedotājiem pasaules mēroga nelaimēs.

Tomēr savā runā viņš nepievērsās aktuālākajām ES problēmām – augsto bezdarba līmeni un savienības atsvešinātību no tās pilsoņiem.

Mazāk nekā 200 no 751 EP deputāta bija ieradušies noklausīties Barrozu atvadu runu, un deputātu viedokļi par Barrozu darbu dalījās. Vairāku politisko grupu līderi Barrozu pārmeta izvairīšanos runāt par bezdarba līmeni ES un “vadības trūkumu”, savukārt “zaļo” grupas pārstāvis Felipe Lamberts norādīja, ka pašlaik nabadzības risks ES ir par 4% lielāks nekā pirms pieciem gadiem.

Eiroskeptiķis Naidžels Farāžs pateicās Barrozu par iesaistīšanos debatēs par Lielbritānijas dalību ES. Viņš arī pauda gandarījumu, ka Barrozu Lielbritānijas premjerministram Deividam Kameronam parādījis, kurš ir “galvenais”, kad tiek lemts par tādiem jautājumiem kā migrācijas ierobežojumu noteikšana.

EP prezidents Martins Šulcs, kurš bieži iesaistījies sīvās debatēs ar Barrozu, norādīja, ka kopumā portugāļu politiķis ir pelnījis cieņu un atzinību par desmit gadiem EK prezidenta amatā.

Jaunās EK sastāvs:

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga);

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Viceprezidents, eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis (Latvija);

Viceprezidente, budžeta un cilvēkresursu komisāre Kristalina Georgjeva (Bulgārija);

Viceprezidents, enerģētikas savienības komisārs Marošs Šefčovičs (Slovākija);

Viceprezidents, nodarbinātības, izaugsmes, investīciju un konkurences komisārs Jirki Katainens (Somija);

Viceprezidents, digitālā vienotā tirgus komisārs Andruss Ansips (Igaunija);

Ārlietu augstā pārstāve Federika Mogerīni (Itālija);

Tieslietu, patērētāju aizsardzības un dzimumu vienlīdzības komisāre Vera Jourova (Čehija);

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls (Grieķija);

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters Etingers (Vācija);

Veselības aprūpes un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis (Lietuva);

Konkurences komisāre Margarēte Vestagere (Dānija);

Izglītības, kultūras, un jaunatnes komisārs Tibors Navračičs (Ungārija);

Ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisārs Pjērs Moskovisī (Francija);

Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisārs Džonatans Hils (Lielbritānija);

Transporta un kosmosa komisāre Violeta Bulca (Slovēnija);

Pētniecības, zinātnes un inovāciju komisārs Karlušs Moidašs (Portugāle);

Nodarbinātības, sociālo lietu, kvalifikācijas un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianne Teisena (Beļģija);

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu nozares komisāre Elžbeta Beņkovska (Polija);

Tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma (Zviedrija);

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans (Īrija);

Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu (Rumānija);

Klimata un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Spānija);

Vides, jūrniecības un zvejniecības komisārs Karmenu Vella (Malta);

Humānās palīdzības un krīžu kontroles komisārs Krists Stiljanids (Kipra);

Eiropas kaimiņvalstu politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns (Austrija);

Starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs Nevens Mimica (Horvātija).

 

Anekdotes

 

«Kur jūs strādājat?»
«Birojā.»
«Un ko jūs tur darāt?»
«Gaidu brīvdienas.»

Inteliģents cilvēks nekad neteiks: «Beidziet muldēt!» Tā vietā viņš jautās: «Kāpēc jūs neko neēdat?»

«Tavs vīrs gan ir ļoti kluss!»
«Nē, viņš ir liels muldoņa! Vienkārši, es viņam aizliedzu izmantot lamu vārdus.»

Vīrietis nav tramvajs – piektdienā pēc maiņas beigām depo neiedzīsi.

Ielas ir vieta, kur dažādi krimināli elementi traucē policistiem mierīgi pavadīt laiku svaigā gaisā.

Mēs pēc savas dabas esam piektdienofīli un pirmdienufobi.

Nekad neticiet trim cilvēkiem – politiķiem, narkomāniem un arbūzu tirgotājiem.

Ļoti daudz iespējams pateikt pēc sievietes rokām. Piemēram, ja viņa sagrābj tavu kaklu, tas nozīmē, ka dāma, visticamāk, ir par kaut ko noskaitusies.

«Man ir divas ziņas. Ar kuru sākt?»
«Ar labo.»
«Šo slimību nosaukšu jūsu vārdā.»

«Ja es pārtraukšu dzert, kā mani draugi divos naktī uzzinās, ka es viņus mīlu, cienu un augstu novērtēju?!»

«Tu mani nekad neesi līdz galam sapratis!»
«Viskiju gribi?»
«Iespējams, biju par tevi kļūdījies.»

«Kā tev izdevās vienas dienas laikā pastrādāt tik daudz muļķību?!»
«Es agri ceļos!»

«Sāksim ar vienkāršām asociācijām. Es saku «diena», bet jūs…»
«Pavadīta veltīgi.»

«Jūs nekad neatradīsit labākus un uzticamākus draugus par saviem vecākiem. Tikai viņi jums aiz muguras stāsta, cik jūs esat labs, un tikai viņi, acīs skatoties, var norādīt uz jūsu kļūdām.»

Es mīlu cilvēkus, kas vienmēr kavē! Jo mēs vienmēr satiekamies laikus.

«Kā tu esi izaudzis! Atceros, ka sāki staigāt jau deviņu mēnešu vecumā un kā ar jodu zīmēji uz sienām.»
«Onkulīt, kas jūs esat?!»
«Es sekoju tavai mammai tviterī.»

«Kā jūs savā ģimenē svinat dzimšanas dienas?»
«Pavisam vienkārši. Sievas jubilejas svinam restorānā, bet manas – ar sarkanu aplīti kalendārā.»

Ja savu dzimšanas dienu jūs nevis svinat, bet atzīmējat, tad laiks aizdomāties par savu vecumu.

«Cikos tu parasti ej gulēt?»
«Agri.»
«Desmitos vakarā?»
«Piecos no rīta.»

«Tēti, kas ir filiāle?»
«Dēliņ, tev ir savs podiņš?»
«Ir.»
«Nu, lūk, podiņš ir mūsu tualetes filiāle.»

Dizainers: «Žirafe principā ir zirgs, kas radīts, ievērojot visas pasūtītāja iegribas.»