Kam tas tilts pieder, vai tur drīkst filmēt? – Uģim Dainim zvanījusi režisores Lailas Pakalniņas jaunā darba Ausma filmēšanas asistente. Keramiķis Dainis no Irlavas pagasta Sātiem nav neparastās inženiertehniskās būves īpašnieks, tomēr viņa mājas Upmalnieki atrodas tiltam vistuvāk. Pametot acis pāri Zemītes-Sātu ceļam, aiz kura tek Abava, pret debesīm iezīmējas arka abās pusēs nošķeltiem galiem. Norāde «Tilts uz Nekurieni» ir sprīdi tālāk – pie tūristu taciņas, ko izveidojusi pašvaldība.
Poētiskais objekts, kas īpaši izceļas rudeņos, kad kokiem nokrīt lapas un pār laukiem savērpjas migla, nebija iemesls, kāpēc pirms 12 gadiem Uģis ar sievu Aneti, tulkotāju, kas tagad ir pievērsusies putnkopībai, nopirka Upmalniekus.
Rīdzinieki meklēja vasaras māju, kur atpūsties no Āgenskalna dzīvokļa šaurības, iekārtot melnās keramikas cepli. «Braucu pa Ventspils šoseju, nogriezos te, ieraudzīju kalna galā baznīcu, blakus – upi. Domāju – o, būtu labi pie upes dzīvot!» pasmaida Uģis. «Māju ceļmalā izvēlējos, jo domāju – kā es citādi ziemā sniegu iztīrīšu? Un lai tūristiem vienkāršāk piekļūt.» Latvijas apceļotāji uz Sātiem brauc keramiķa darbnīcas dēļ, tilts uz nekurieni netiek īpaši reklamēts. Meistars Upmalnieku lielajā istabā izrāda savu arodu, ja kāds viesis interesējas arī par tiltu, protams, pastāsta. «Darbs ar cilvēkiem ir interesants, lielā ātrumā jāsaprot, kāds ir grupas noskaņojums. Citi atbrauc uz pēdējo vietu jau bišķiņ jautrā prātā,» Uģis smejas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.