Vai patērētāji būs ieguvēji no „nolikto atslēgu” principa ieviešanas?

Foto: Edijs Pālens, LETA
Edmunds Rudzītis

Mājokļu kredīti Latvijas iedzīvotājiem kļūs dārgāki un mazāk pieejami, īpaši tas attiecas uz gados jauniem cilvēkiem

Gadi, kuros notiek parlamenta vēlēšanas, nav tie labākie ekonomikai, jo tajos aktīvi norit gatavošanās vēlēšanām un pieņemtie lēmumi bieži vien ir vērsti uz īstermiņa izpatikšanu elektorātam, nedomājot par sekām. Pirms Saeimas vēlēšanām „tautas kalpi” pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, ieviešot t.s. „nolikto atslēgu” principu un šādas izmaiņas pamatojot ar rūpēm par potenciālajiem kredītņēmējiem.

Vai tiešām kredītņēmēji būs ieguvēji un zaudēs tikai bankas, kā uzskata „nolikto atslēgu” principa atbalstītāji? Ja viss būtu tik vienkārši un pašsaprotami, tad arī Eiropas līmenī tas būtu iestrādāts direktīvā, tomēr šādas iniciatīvas Eiropā netika akceptētas, jo „nolikto atslēgu” princips rada pārāk daudz risku un zaudējumu ekonomikai kopumā salīdzinājumā ar potenciālajiem ieguvumiem. Arī Valsts prezidents, pieņemot lēmumu izsludināt šos grozījumus, vienlaikus norādīja uz potenciālajiem riskiem, ko rada šie grozījumi un par kuriem jau iepriekš savu viedokli vairākkārt pauda finanšu sektora pārstāvji.

Jaunais regulējums maina „spēles noteikumus” un faktiski ir virzīts uz kredītu maksāšanas disciplīnas vājināšanos, jo kādēļ maksāt savus parādus, ja to var nedarīt.

Ja jau tik vienkārši tiek piedāvāts var tikt vaļā no parādiem, tad pašsaprotami, ka mājokļu kreditēšana kļūst riskantāka un uz līdzšinējiem nosacījumiem bankas vairs nevēlēsies kreditēt, ieviešot stingrākus noteikumus kredītu saņemšanai. Palielināsies mājokļu kredītu pirmā iemaksa, samazināsies maksimālais termiņš, uz kādu tiks izsniegti mājokļu kredīti un pieaugs riska prēmija un kredītu procentu likmes.

Tādējādi mājokļu kredīti Latvijas iedzīvotājiem kļūs dārgāki un mazāk pieejami, īpaši tas attiecas uz gados jauniem cilvēkiem, jaunajām ģimenēm un cilvēkiem reģionos. Ārpus lielajām pilsētām, kur riski ir vēl augstāki un nekustamais īpašums – nelikvīdāks, aizdevumu pieejamība varētu pārtrūkt vispār.

Lai arī kredīti mājsaimniecībām veido vairāk nekā trešdaļu no rezidentiem izsniegto kredītu apjoma, tomēr patlaban hipotekārajai kreditēšanai nav tik nozīmīga loma kopējā komercbanku kreditēšanā. 2012. un 2013.gadā no jauna izsniegto mājokļa kredītu apjoms veidoja tikai aptuveni 11% no kopējā rezidentiem izsniegto kredītu apjoma.

Iepriekšējos pāris gados hipotekārajā kreditēšanā varēja vērot pozitīvas tendences, un pakāpeniski sāka palielināties no jauna izsniegto kredītu apjomi (2012.gadā – 176 miljonu eiro, 2013.gadā – 220 miljoni eiro), kas gan bija krietni mazāki nekā pirmskrīzes periodā.

Sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē izsniegto mājokļu kredītu skaits un apjoms saruks. Bankām būs mazāk jaunu hipotekāro kredītu klientu un tādējādi mazākas arī potenciālās peļņas iespējas šajā segmentā.

„Ļoti labi,” teiks šo grozījumu atbalstītāji – bankas rūpīgāk izvērtēs visus riskus pirms naudas aizdošanas un būs mazāka iespēja, ka radīsies jauns nekustamā īpašuma burbulis un nekustamā īpašuma cenas nekāps vai pat kritīs, turklāt bankas arī gūs mazāku peļņu. Bet vai no tā visa ieguvējs ir arī patērētājs? Banku kredīti kļūs nepieejamāki, un, ja izdosies tikt pie kredīta, būs jāmaksā vairāk par aizdotās naudas izmantošanu. Diezin vai tas ir ieguvums un par to būtu jāpriecājas.

Kādas tad ir iespējamās alternatīvas kredīta ņemšanai un mājokļa pirkšanai? Var dzīvot īrētā dzīvoklī vai dzīvot pie vecākiem un neveidot ģimeni. Faktiski valsts nepiedāvā nekādas citas alternatīvas, jo Latvijā nav ne attīstīts īres tirgus ar īpašiem īres namiem, ne arī valsts atbalsts personīgā mājokļa iegādei (taisnību sakot, valsts atbalsts programma pirmā mājokļa iegādei ir, tomēr līdz ar jauno regulējumu tā ir zaudējusi savu jēgu). Alternatīvu neesamība nozīmē, ka jauniem cilvēkiem būs vien jādzīvo īrētā dzīvoklī esošajās mājās, no kurām vairums ir celtas padomju laikā, vai arī jāmeklē iespējas īstenot savus plānus citās valstīs, kur šādi šķēršļi netiek likti.

Kredītu pieejamības samazināšanās var sekmēt īres cenu palielināšanos vietās, kur saglabāsies pieprasījums pēc dzīvojamās platības īrēšanas, piemēram, Rīgā. Īres maksas pieauguma gadījumā iedzīvotājiem var nākties maksāt lielākas summas par mājokli. Jau tagad daudzos gadījumos jaunajām ģimenēm nav nepieciešamās pirmās iemaksas kredīta saņemšanai. Līdz šim sērijveida divistabu dzīvoklim ar cenu ap 40 tūkstoši eiro un 20% lielu līdzfinansējumu 8000 eiro apmērā ģimenei ar diviem strādājošiem cilvēkiem, kas saņēma vidējo algu valstī, bija nepieciešami aptuveni divi gadi. Nākotnē kredīta pirmās iemaksas sakrāšana var prasīt vismaz divas reizes vairāk, un sakrāt savam dzīvoklim vai mājai ar pašreizējiem vai pat nedaudz lielākiem ienākumiem jaunajām ģimenēm būs nesasniedzams sapnis.

Autors ir SEB bankas sociālekonomikas eksperts

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu