Režisore Laila Pakalniņa filmē Ausmu – stāstu par ideoloģijas «gaļasmašīnu» un nepakļaušanos tai pēckara gados un arī mūsdienās
Pagājušajā sestdienā viena no režisores Lailas Pakalniņas jaunākajām filmām Skurstenis plūca laurus starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā Lietuvā – tā ieguva 2.vietu, nu sāks ceļu pa filmu festivāliem Vācijā, Nīderlandē, Čehijā. Pakalniņas otru šāgada jaunumu – dokumentālo filmu Viesnīca un bumba – drīz izrādīs festivālā dokumentART Vācijā. Tagad top spēlfilma Ausma. «Skaists nosaukums,» režisore par to saka.
Filmas nonākšanu pie skatītājiem viņa plāno nākamā gada otrajā pusē. Filma vēstīs par sociālismu 50.-60.gadu Latvijā. Ausma ir kolhozs, kurā norisinās drāma: kopienas interesēs dēls ir nodevis citādi domājošo tēvu. Taču filmā nav varoņu, atzīst režisore. Viņu interesējis saprast, kas notiek, kad saduras dažādu ideoloģiju pārņemti prāti. Filmas darbība notiek no ausmas līdz ausmai, pēdējā kadrā aust saule. Tāpēc nosaukums ir simbolisks. Intervijā režisore stāsta, kāpēc ir svarīgi katram būt ar savu īpašo skatījumu, nezaudēt redzīgumu.
Kinokritiķis Agris Redovičs par izcilo operatoru Ivaru Selecki izteicās, ka caur kameras aci viņš redz to, ko mēs, citi, neredzam, un, iespējams, bez kameras neredz arī pats. Ko tu redzi caur kameras aci?
(Paskatās pa kafejnīcas logu uz betonēto auto stāvlaukumu.) Katrs jau redz citādi. Jaunā filma Ausma, ko taisu, ir tieši par to, ka cilvēkam jābūt viņam pašam. Ar savu iespēju paskatīties uz pasauli. Nevis visi vienādi. Vienmēr atrodas kāds, kas grib, lai visi ir vienādi, un tas attiecas uz visu – gan to, kā cilvēki redz pasauli, gan to, kā viņi izvēlas dzīvot. Nav nepareizību pasaulē. Nav jābūt ne Seleckim, ne Fellīni, lai kaut ko īpašu ieraudzītu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.