Austrumu «investoru» vadzis trūks

Vēl ne tik sen Latviju "rotāja" šādi plakāti, aicinot iegādāties termiņuzturēšanās atļaujas.
Normunds Vasariņš
Print Friendly, PDF & Email

Pastāvot pašreizējai termiņuzturēšanas atļauju izsniegšanas dinamikai un tiesiskajam regulējumam, Latvija līdz 2024. gadam uzņemtu gandrīz 2,3 miljonu austrumu t.s. investoru

Jautājums: Vai pēc 10 gadiem Latvijā var būt vairāk austrumu «investoru» nekā iedzīvotāju? 

Atbilde: Jā, ja turpināsim tādā pašā garā! (Apzīmējums «austrumu» lietots tādēļ, ka 99,55% no visām termiņuzturēšanās atļaujām par veiktajām investīcijām 4 gadu laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (12 371 atļauja no 12 427) ir izsniegti to valstu pilsoņiem, kuras pie mums mēdz apzīmēt par «austrumu valstīm» (piemēram, Krievija, Ķīna, Uzbekija, Kazahstāna, Baltkrievija, Azerbaidžāna u.tml.). Tikai 56 atļaujas no 12 427 jeb 0,45 % ir izsniegtas citu valstu pilsoņiem, tādu kā ASV, Kanāda un Austrālija.)

Vai iespējams, ka valdība 10 gados izsniegs termiņuzturēšanās atļaujas gandrīz 2,3 miljoniem austrumu t.s. investoru?

Vai iespējams, ka šajā pašā laikā naturalizācijas kārtībā pilsonību iegūs teju 17 tūkstoši no šiem t.s. investoriem? Tādējādi, vai iespējams, ka 10 gadu laikā mums būs vairāk austrumu t.s. investoru nekā iedzīvotāju?

Izrādās, ka jā. Tam nepieciešami divi priekšnoteikumi: jāsaglabā pašreizējais atbilstošais tiesiskais regulējums, it īpaši Imigrācijas likuma 24. panta (1) punkts un Pilsonības likuma 12. panta (1) 1) punkts, un līdzšinējais termiņuzturēšanās atļauju pieprasījuma pieaugums. Aplūkosim šo lietu tuvāk.

2014. gada 23. septembrī valdība izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu pret investīcijām. Šis ziņojums un tā pielikumi, gluži kā pērnais ziņojums, ir saistoša lasāmviela. Vienlīdz uzmanību piesaista gan šajos dokumentos rakstītais, gan nerakstītais, piemēram, trūkstošā programmas attīstības analīze.

Vienkārši aprēķini par līdz šim izsniegtajām uzturēšanās atļaujām liecina, ka Saeimas deputātu vairākuma vairākkārtējie noraidījumi priekšlikumiem par Imigrācijas likuma grozījumiem neatbilst valsts ilgtermiņa interesēm. Viņu minētie programmas īstermiņa ieguvumi ieguldījumu valsts budžetā un reālajā ekonomikā formā neiztur kritiku, jo iespējamie ilgtermiņa zaudējumi ir nesalīdzināmi lielāki. 

Proti, ziņojumā norādīto datu analīze ļauj secināt, ka pašreizējā prakse novedīs pie tā, ka Latvija nākamo 10 gadu laikā izsniegtu līdz pat 2 367 788 termiņuzturēšanās atļauju (tai skaitā 1 657 452 Krievijas Federācijas pilsoņiem) un 203 825 pastāvīgo uzturēšanās atļauju (tai skaitā 142 678 Krievijas Federācijas pilsoņiem) un naturalizētu līdz 16 941 pastāvīgo uzturēšanās atļauju turētāju (no kuriem 11 859 Latvijas pilsonību varētu iegūt bijušie Krievijas Federācijas pilsoņi ).

Skaidrs, ka nākotnes paredzēšana ir slidena nodarbe. Tomēr minētā statistika atspoguļo pastāvošus faktus un tendences un, redzot, kādam riskam pirms Saeimas vēlēšanām ir gatavi pat šķietami saprātīgi politiskie spēki, lobējot uzturēšanās atļauju turpmāku izsniegšanu t.s. investoriem, kāpēc gan lai neticētu tam, ka arī nākamajos gados Saeimas vairākums vēlēsies saglabāt pastāvošo termiņuzturēšanas atļauju kārtību?

Paraudzīsimies uz trim apstākļiem.

1. Tendences

Kopš Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā 2010. gada 1. jūlijā pieprasījums pēc termiņuzturēšanās atļaujām ir vidēji pieaudzis par 60% gadā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, par 2% gadā par ieguldījumiem kredītiestādēs un par 81% gadā par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Šādu tendenču saglabāšanās gadījumā šogad tiks izsniegtas 6359 termiņuzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos (pagājušajā gadā 3683), nākamajā gadā 10 174, 2020. gadā 106 684 un 2024. gadā 699 167 atļaujas. Kopējais šo atļauju kopskaits līdz 2024. gadam sasniegtu 1 861 704.

Termiņuzturēšanās atļauju skaits par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās absolūtos skaitļos būtu zemāks, tomēr ievērojams: 595 šogad, 1076 nākamgad, 2020. gadā 20 907 un 2024. gadā jau 224 396. Kopējais šo atļauju kopskaits līdz 2024. gadam sasniegtu 501 664. Uz šo skaitļu fona izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits par ieguldījumiem kredītiestādēs ir nebūtisks (2024. gadā 356) un kopējais šo atļauju kopskaits līdz 2024. gadam sasniegtu 4420.

Tātad kopējais visu šāda veida termiņuzturēšanās atļauju kopskaits līdz 2024. gadam – 2 367 778 – pārsniegtu Latvijas pašreizējo iedzīvotāju skaitu. Ievērojot termiņuzturēšanās atļauju atcelšanas mazo skaitu (551 no 12 427 jeb 4,43 % ), atļauju kopskaita samazinājums būtu neliels.

2. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas

Imigrācijas likums paredz iespēju termiņuzturēšanās atļauju turētājiem pēc 5 gadiem iegūt Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tādējādi jau kopš nākamā gada otrās puses varam sagaidīt pirmos no t.s. investoriem iesniegtos pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasījumus: 2015. gadā – 289, 2018. gadā – 4508, 2024. gadā – 78 551. To kopskaits 10 gadu laikā sasniegtu 203 825. Tas ir vairāk nekā viens jauns Latvijas iedzīvotājs uz katriem 10 patlaban valstī dzīvojošajiem.

3. Pilsonība

Pilsonības likums paredz, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājiem pēc 5 gadiem ir tiesības naturalizācijas kārtībā saņemt Latvijas pilsonību. Tādējādi pirmos t.s. investoru iesniegtos naturalizācijas pieteikumus varam sagaidīt jau pēc 6 gadiem 2020. gada otrajā pusē. 

2021. gadā tiktu iesniegti 1997 pieteikumi, 2023. gadā – 4508 un 2024. gadā 7246. Naturalizācijas pieteikumu kopskaits līdz 2024. gadam sasniegtu 16 941 jeb apmēram tikpat, cik Latvijā naturalizējušos personu kopskaits laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam. Lieki piebilst, ka tas ir politiski jutīgs jautājums.

Turpinājumā jāpiebilst, ka Ekonomikas minstrijas nolīgtā Kanādas investīciju un biznesa konsultāciju uzņēmuma «Raymond Chabot Grant Thornton LLP» 2013. gada pētījumā par uzturēšanās atļauju programmu darbību Latvijā cita starpā norādīts, ka šajā programmā nenovēro būtisku imigrantu investoru izcelsmes valstu dažādību, nepiemēro dažādu pieeju imigrantiem-investoriem, ievērojot to izcelsmes valsti, un programmu faktiski nepopularizē ārpus Neatkarīgo Valstu Savienības.

Pētījumā arī norādīts, ka šīs programmas struktūra neļauj palielināt ieguldījumus reālajā ekonomikā un esošā programma valdībai nepiedāvā instrumentus, ar kuriem varētu ietekmēt vēlamos ekonomikas sektorus. 

Pētījumā iesaka palielināt maksu par dokumentu apstrādi no (vidēji) 157 EUR līdz 500 EUR un vairs neparedzēt īpašos VIP pakalpojumus (piemēram, dokumentu apstrādi 5 dienu laikā parasto 30 dienu laikā ), ievērojot cenas citās valstīs – Latvija (vidēji) 157 EUR (no 100 EUR līdz 313 EUR), Ungārija 60 EUR, Kipra 500 EUR, Portugāle 1514 EUR, Grieķija 700 EUR, Īrija 750 EUR, Malta 6000 EUR (par visu ģimeni), Bulgārija 7300 EUR (iekļautas apstrādes un starpnieka maksa). 

Atcerēsimies, ka neviena cita no Baltijas valstīm šādu vai līdzīgu programmu neīsteno un spēj savas ekonomikas sakārtot ar drošiem paņēmieniem.

Nobeigumā jāsecina, ka, pastāvot pašreizējai termiņuzturēšanas atļauju izsniegšanas dinamikai un tiesiskajam regulējumam, Latvija līdz 2024. gadam uzņemtu gandrīz 2,3 miljonu austrumu t.s. investoru, no kuriem pilsonību varētu saņemt 16 941 persona.

Pastāvošajā demogrāfiskajā un ģeopolitiskajā kontekstā šāda virzība apdraud Satversmē noteikto Latvijas valsts izveidošanas mērķi garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, kā arī apdraud Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā un latviešu valodu. Redzams, ka Latvijas iespējas aizstāvēt valsts intereses un veicināt vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību būs ierobežotas. Skaidrs, ka tā ilgtermiņā ir pārāk augsta maksa, ko nespēj atsvērt termiņuzturēšanās atļauju programmas īstermiņa ekonomiskais labums.

Autors ir jurists, bijušais LR Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Funkcionālās nodaļas vadītājs

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu