Partiju priekšvēlēšanu programmas – stratēģisks dokuments vai formāls ķeksītis? • IR.lv

Partiju priekšvēlēšanu programmas – stratēģisks dokuments vai formāls ķeksītis?

22
Uz vēlēšanu iecirkni. Foto: Egons Ansbergs, F64

Jāsecina, ka nospiedoši lielākā daļa teksta programmās ir tukši solījumi, vismaz pēc formas tā tas izskatās

Stratēģijām, taktikām un plāniem gan valsts sektorā, gan arī biznesā ir izstrādātas dažnedažādas definīcijas, kuru uzskaitījums, analīze un pielietojums praksē būtu vairāku stundu lasāmvielas apjomā. Taču šo visu dokumentu, lai arī kā mēs tos dēvētu, vienojošs elements ir sasniedzamais mērķis, kāpēc šādas stratēģijas, taktikas un plāni vispār tiek radīti.

Savukārt mērķiem, lai tos varētu izmērīt, neatkarīgi no piederības kādam konkrētam dokumentam, ir jāpiemīt vismaz divām būtiskām īpašībām:

* tam ir jābūt sasniedzamam konkrētā laika periodā;

* tam ir jābūt kvantitatīvi nosakāmam.

Nu, piemēram, tautsaimniecības nozares „X” finansējums 2016.gadā būs Y % no iekšzemes kopprodukta.

Jautājums – cik mērķtiecīgi šā vārda visdziļākajā nozīmē partijas ir veidojušas Saeimas pirmsvēlēšanu programmas un ko mēs no tā varam secināt?

Izlasot visu 13 partiju programmas, atklājas diezgan bēdīga aina – abām augstākminētajām īpašībām atbilst tikai 4 (četri!) no visās programmās kopā izvirzītajiem mērķiem, bet vienai no divām īpašībām atbilst tikai 17 (septiņpadsmit!) paustie lozungi.

Līdz ar to var teikt, ka 13 partiju programmās (pēc teksta apjoma – aptuveni 29 A4 formāta lapas) kopā ir atrodami tikai 17 reāli izmērāmi solījumi jeb 1,3 pēc konkrēta laika pārbaudāmas apņemšanās uz vienu partijas programmu jeb uz 4000 zīmju.

Lai lieki nereklamētu kādu politisko spēku, neizcelšu un nenopelšu nevienu no partijām – to programmas, kā zināms, ikvienam ir publiski pieejamas un apskatāmas Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā. Minēšu tikai dažus no partiju programmās atrodamajiem, tā sauktajiem kvalitatīvajiem (izmērāmajiem) mērķiem:

* jāpalielina izdevumi aizsardzībai līdz 2% no IKP;

* jāsaglabā mikrouzņēmumu nodokļa likme 9% apmērā;

* jāsamazina PVN likme pārtikai (apjomam piedāvājumi ir dažādi);

* jāpaaugstina medicīnas finansēšana līdz 5% no IKP.

Turklāt arī iepriekš definētie kvalitatīvie mērķi nav viennozīmīgi vērtējami, jo lielākoties tie ir uzrakstīti varbūtības formā, lai gan pēc teorijas mērķiem ir jābūt izvirzītiem apgalvojuma formā.

Ievērojot minēto, jāsecina, ka nospiedoši lielākā daļa teksta programmās ir tukši solījumi. Vismaz pēc formas tā tas izskatās.

Tāpat tikai retā partija ir centusies skaidrot vai argumentēt – kā konkrēto solījumu ir plānots izpildīt, lielākoties paužot „plikus” lozungus un uzsaukumus, faktiski bez reāla bez seguma. No vienas puses, 4000 zīmēs veikt plašu plānoto darbību skaidrojumu nav iespējams, bet, no otras puses, programmā ir jābūt skaidri definētiem politiskajiem pamatkritērijiem.

Domāju, ka vēlētājam partijas piedāvājums būtu daudz skaidrāks, ja tiktu izvēlētas savai ideoloģijai un elektorātam atbilstošas četras līdz piecas galvenās prioritātes ar tām pakārtotiem mērķiem, nekā runāts par visu un vienlaikus par neko.

Lai nu kā – partiju programmas ir tādas, kādas nu tās ir. Ne velti programmas nekad nav bijušas nozīmīgs vēlētāju balsošanas izvēles kritērijs, vēlētājus vairāk ietekmē partiju līderu personības un reklāmas kampaņas. Tajā pašā laikā, ja mēs vēlamies kvalitatīvu politiku un kvalitatīvus tās realizētājus – politiķus, – būtu nepieciešamas arī kvalitatīvas partiju programmas, kas kalpotu kā stratēģisks dokuments un pamats visām turpmākajām politiskajām aktivitātēm, nevis tikai kā formāls ķeksītis, lai varētu balotēties vēlēšanās.

Šajā sakarā atzinīgi vērtējama ikgadējā “Ekonomistu apvienības 2010″ iniciatīva pirms vēlēšanām veikt politisko partiju un apvienību programmu vērtēšanu atbilstoši īpaši izstrādātai metodikai, piesaistot politikas ekspertus. Jautājums – cik ļoti politiķi ņem vērā šīs analīzes secinājumus, strādājot pie jaunām programmām?

Jebkurā gadījumā – jo vairāk mēs pieprasīsim no politiķiem pavisam konkrētus solījumus, kas pamatoti ar tikpat konkrētiem plāniem – kā mērķus sasniegt, jo lielākas iespējas mums būs uzraudzīt viņu darba „augļus”, viņiem iekļūstot parlamentā, un pēc četriem gadiem vērtējot, vai politiskais spēks, par kuru atdevām savu balsi, ir attaisnojis mūsu piešķirto uzticības mandātu un ir pelnījis, ka par to balso atkārtoti.

Būsim atbildīgi savā izvēlē – izlasīsim partiju programmas (vismaz tās, par kuru autoriem plānojam balsot), pirms doties pie vēlēšanu urnām, neskatoties uz to, ka 90% informācijas tajās ir vispārīgas frāzes par labāku dzīvi, un turēsim politiķus pie vārda, kaut vai pie šiem atlikušajiem 10%, lai vēlāk vilšanās un rūgtums būtu kaut nedaudz mazāks nekā iepriekšējās reizēs.

Autors ir SIA „Communications & Strategies” valdes loceklis

 

Komentāri (22)

sarmitelinde 30.09.2014. 11.36

es, piemēram, lasīju ar lielu piespiešanos šīs programmas. Neizlasīju. Un man tās likās nenormāli līdzīgas. Un līdz ar to garlaicīgas.

Vēl kā es domāju. Šīm programmām jau būtībā nav nekāda nozīme, jo pēc ievēlēšanas tajās sludinātais tiek ignorēts.

Pēc tam attaisnojas kā bērni.

+4
-1
Atbildēt

2

    sarmitelinde > sarmitelinde 30.09.2014. 11.58

    Vispār jau manā vērtējumā tā sistēma kā tāda nav īsti riktīga.

    Kā ievēl deputātus – tā šie saviem vēlētājiem pasaka čau un četrus gadus dzīvo klusi un mierīgi.

    Lēmumus taču pieņem oligarhi un citi – mazāki partiju sponsori. Tāpēc ir tā,ka tās programmas ir tāda padlaiku makulatūra – a la Brežņeva – būs maize, būs dziesma.

    Un kā lai atkal saka – šitādus spriedumus – tos komentāros var lasīt visos portālos. Paliek jautājumus – kāpēc tikai komentāros – kāpēc pirms vēlēšanām nekādas izmaiņas sistēmā.

    Zane, negribu Tevi kaitināt, bet jau zini manu versiju.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andris902 > sarmitelinde 30.09.2014. 11.53

    …zini, es pat teiktu – labi, ka nespēj visas savas ieceres izpildīt, jo…ja tiktu realizēts tikai vienas partijas programmā ierakstītais, bet ignorēta realitāte….nu-ū, nedod, Dievs!…izpildīsim, radīsim, mainīsim, panāksim, bla, bla, bla…neesmu redzējusi nevienai partijai konkrētus aprēķinus – cik tad tas solītais brīnums izmaksās, no kurienes ņems finansējumu, kā sabalansēs budžetu, jo budžets – tas pats vēlētāja naudas maciņš vien ir…

    …protams, viena otra partija pamanījusies nosaukt arī kādus skaitļus, cik viņu “sapnītis” izmaksās, taču vēlētājam vari nosaukt jebkuru skaitli, no tā viņš ne nieka nesapratīs…un aizmirsīs pajautāt, no kurienes to finansējumu pasmelsies…

    ….tāpēc vidējais vēlētājs tādas programmas nelasa, tam pietiek ar saukļiem….un sliktākais – politiķi to apzinās…

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

ligakalnina 30.09.2014. 11.14

Uzrakstīts pareizi, bet, vairākums jau tās programmas nemaz nelasa, daļa jau tāpat zina, par ko balsos, daļa vadās pēc personālijām, daļa, kas nav izlēmusi, balso pozitīvā vai negatīvā PR iespaidā.

+2
-1
Atbildēt

0

Naurīts 30.09.2014. 12.25

O.Bismarks reiz esot teicis, ka nekad tik daudz nemelojot, ka kara laika, pec medibam un pirms velesanam..

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu