Populārais Rīgas Osīriss tikko nosvinējis 20 gadu jubileju. Visticamāk, Latvijas inteliģences iecienītā vieta ir vienīgā kafejnīca pasaulē, kuras izveidošanai naudu devis mecenāts Džordžs Soross
Vakara tēma – tikai un vienīgi suši, 1995.gada 9.janvārī vēstīja Smalko aprindu hronika laikrakstā Diena. «Dažiem izredzētajiem pagājušās piektdienas pēcpusdienā bija iespēja nevis minēt, kas tas tāds – suši, bet itin austrumnieciskā gaisotnē un smalkā stilā nobaudīt rīsu rullīšus ar jūras piedevām. Tos tā arī sauc – suši. Latviešu brīvpavārs no Vācijas Edvīns Pāss Osīriss rīkoja savu performance. Trūkstošos aicinātos viesus ar uzviju aizstāja neaicinātie, bet tāpēc ne mazāk gaidītie ēdāji, par kuru klātbūtni jāpateicas vai nu Sorosa fondam, vai Osīrisa saimnieka Andreja Žagara viesmīlībai, vai viņu pašu neviltotajai interesei par japāņu virtuvi,» aprindu hroniķis sīkāk iezīmēja izsmalcinātajā gastronomiskajā piedzīvojumā iesaistītos.
Jā, patiešām, uzkoda, ko tagad var pasūtīt Rīgas centra bistro un nopirkt lielveikalos, pirms divdesmit gadiem Latvijā bija eksotika. Restorānu Rīgā bija maz, un to ēdienkartēs un viesu apkalpošanas stilā vēl varēja just padomju elpu. Viena no pirmajām rietumu bezdelīgām bija Anglijas latvieša Mārtiņa Rītiņa Elizabetes ielā atvērtais Vincents, kas 20. jubileju atzīmēja šāgada 30.martā. Andreja Žagara vadītā Barona ielas Osīrisa oficiālā dzimšanas diena ir tikai pāris mēnešus vēlāk, 1994.gada 29.maijā, bet divdesmitgades svinības notika pagājušajā piektdienā.
Gan Vincents, gan Osīriss ir jaunas iestādes, salīdzinot ar Eiropas galvaspilsētu vēsturiskajām kafejnīcām un restorāniem, taču Latvijas ēstuvju kartē – vienīgās ilgdzīvotājas. Osīriss turklāt 20 gadu laikā nav būtiski mainījies, konservatīvais interjers un stabilā ēdienkarte kļuvuši par Rīgas klasiku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.