Šo pārkāpumu novēršanā vairāk būtu jādara pašām sporta veidu federācijām un to biedriem
Pēc starptautiskā sporta totalizatoru likmju uzraudzības biroja „Federbet” ziņojuma, kā arī Latvijas Futbola federācijas un Latvijas Basketbola savienības aktivitātēm atbildīgajā Saeimas komisijā beidzot ir sākusies apspriešana par iespējām pilnveidot Latvijas normatīvos aktus, lai uzlabotu iespējas cīnīties pret sarunātiem sporta spēļu rezultātiem. Cerams, ka tā nav tikai priekšvēlēšanu laika motivēta aktivitāte, bet gan komisijas locekļu patiesa vēlme palīdzēt Latvijas sportam.
Izstrādājot likumprojektu, lai cik lielisks tas būtu, jebkurā gadījumā tas nebūs situācijas absolūts glābējs. Šeit lielas izaugsmes iespējas ir gan sporta federācijām, gan to biedriem.
Vai sporta veidu federācijas šajā cīņā palīdz policijai?
Gan policija, gan atsevišķas sporta federācijas iegulda pūles, lai panāktu situācijas uzlabojumu. Esošie likumi jau ļauj sodīt par konkrētiem gadījumiem. Tomēr būtībā ar pašreizējiem likumiem ir grūti novest kriminālprocesu līdz taisnīgam noregulējumam.
Kā plašsaziņas līdzekļiem norāda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis, policija bez sporta veidu federāciju palīdzības nevar paveikt visu darbu. Lai gan katra atsevišķi no šīm iestādēm noteikti veic savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, tomēr jāatceras sportā populārais teiciens: spēks ir komandā. Citiem vārdiem sakot, sporta veidu federācijām nepietiek vēlēties, lai policija tiek galā ar šo jautājumu. Bez federāciju pienācīgas palīdzības policijas darbs netiek atvieglots. Cerēt, ka tikai likuma grozījumi paši par sevi visu atrisinās, ir naivi un nepamatoti.
Pašreizējā diskusija ir par tēmu – „ko darīt, kad pārkāpums jau ir noticis un kāds ir jāsoda”. Nepieciešams pievērsties ne tikai likumam. Publiskajā telpā sporta pārstāvji un atbalstītāji nereti patiesībā mēdz žēloties, ka policija federāciju vietā neveic sporta federāciju uzdevumus. Ir nepieciešams stingrāk pievērsties arī pašu federāciju un to biedru ieguldījumam sporta veidu sakārtošanā.
Federāciju izpildinstitūcijas (valde) ir vislabākajās pozīcijās, lai kaut ko darītu lietas labā. Piemēram, atšķirībā no policijas, federāciju [izpildinstitūciju] rokās ir virkne spēcīgu preventīvo ieroču – sacensību reglamentus izstrādā un tos piemēro federācijas, nevis policijas amatpersonas.
Ko dara federāciju biedri, lai palīdzētu?
Federāciju biedri vai biedru klubu dalībnieki būtībā arī ir galvenie lēmumu pieņēmēji. Federāciju izpildinstitūcijas ir tieši atkarīgas no pašu federāciju biedriem.
Ja neskaita formālus biedru kopsapulces apmeklējumus, jebkurš biedrs var sev pajautāt: „Ko es, būdams sava sporta veida federācijas biedrs [vai tā pārstāvis jebkurā kapacitātē], esmu izdarījis, lai palīdzētu sakārtot jautājumu cīņai pret sarunātiem rezultātiem?” Pārstāvis šeit ir domāts jebkurš – spēlētājs, treneris, ārsts, aģents, (ģenerāl-)menedžeris, tiesnesis, jebkurš cits darbinieks…
Katram biedram būtu ne tikai jāpārdzīvo par federācijas kļūdām vai neveiksmēm, bet gan aktīvi jādomā par priekšlikumiem, kas palīdzētu sekmēt federācijas darbu. Tādā veidā uzlabotu ne tikai konkrētā sporta veida federācijas darbu, bet arī rādītu pozitīvu paraugu citām federācijām, kas varētu pārņemt jau praksē pārbaudītus risinājumus.
Vienu no sacensību reglamentu pilnveidošanas paraugiem, kuru jebkurai no federācijām būtu grūti ieviest bez spēcīga biedru atbalsta, var aizgūt no banku un apdrošināšanas nozarēm. Piemēram, Kredītiestāžu likums paredz konkrētas prasības gan dibinātājiem (ir nepieciešams, lai personas būtu iespējams identificēt, lai tām būtu nevainojama reputācija, finansiālā stabilitāte, kā arī lai to finanšu līdzekļu tiesiskumu ir iespējams dokumentāri pierādīt), gan dažādām to amatpersonām (persona ir kompetenta finanšu vadības jautājumos; ir nepieciešamā izglītība un triju gadu profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē; ir nevainojama reputācija; nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību).
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums izvirza diezgan līdzīgas prasības arī apdrošināšanas sabiedrību dibināšanai un darbībai. Sporta jomā būtu attiecīgi piemērojami nevis finanšu izglītība vai pieredze, bet citi kritēriji, kas konkrētajā sporta veidā tās pārstāvjiem šķiet vissvarīgākie.
Ja augstākās profesionālās līgas būtībā veido sporta veida “seju”, kāpēc augstākajām līgām nevar izvirzīt augstākus standartus? Porit, nevis tikai vērtēt tad, kad notiek kaut kas slikts, bet jau iepriekš noteikt, ka sacensībās nepiedalīsies dalībnieki, kuri ir pārāk apšaubāmi. Šāda prasība nedraud nesamērīgi samazināt potenciālo turnīra dalībnieku skaitu, jo katrai federācijai ir iespējas pakāpeniski audzināt savus dalībniekus, nevis uzreiz nežēlīgi „īekaustīt”.
*Fonētiska vārdu spēle, iedvesmojoties no izrunas īpatnībām angļu valodā: „Thinking or sinking outside the box”
Autors ir jurists, LFF klubu licencēšanas komisijas loceklis
Šis viedoklis nepauž LFF, tās biedru vai citu iesaistīto personu, kā arī pārstāvētās komisijas citu locekļu viedokli vai uzskatus un ir attiecināms tikai uz tā autoru personīgi
Komentāri (36)