Nevis svešie, bet savējie informātikā 8

Foto: Gatis Gierts, F64
Oskars Lūsis
Print Friendly, PDF & Email

Jautājums ir – kādas informātikas zināšanas skolā spējam dot IT «iezemiešu» paaudzei

Informācijas tehnoloģijas (IT) ir ienākušas praktiski jebkurā dzīves jomā un IT izmantošanas prasmes ir kļuvušas par pamatprasmēm tāpat kā rakstīšana un lasīšana, jo bez informācijas atrašanas, apkopošanas, atlases un attēlošanas vairs nav iedomājama pilnvērtīga personības attīstība un veiksmīga karjera.

Ir izaugusi arī jauna paaudze, kurai dators un internets ir kļuvis tikpat pašsaprotams kā ūdens krānā nevis 20 metru attālajā akā. Diemžēl mūsu izglītības sistēma šīm tendencēm nav tikusi līdzi, un patlaban Latvijas skolēni mācību priekšmetā «Informātika» galvenokārt apgūst datorlietošanas prasmes – programmu izmantošanu, nevis to radīšanu – programmēšanu. Tas digitālajai paaudzei, kas pamatoti tiek uzskatīta par IT jomas «iezemiešiem jeb iedzimtajiem», rada nepareizu priekšstatu par to, kas ir informātika, kā arī nedod pietiekamu zināšanu pamatu datorzinātnes un IT studijām augstskolā.

Tāpēc 21.augustā notikušajā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un IT uzņēmuma «Accenture Latvija» rīkotajā Latvijas informātikas skolotāju konferencē «Informācijas tehnoloģiju novitātes izglītībā 2014» pedagogi pieņēma rezolūciju, kurā aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādāt jaunu pamatizglītības posmam domātu informātikas priekšmeta standartu, tajā iekļaujot algoritmiskās domāšanas un programmēšanas apguves iespējas, kā arī paredzot informātikas mācīšanu, sākot jau no 2. klases līdz pat pamatizglītības ieguves beigām. Jo tikai tā mūsu skolās augs ne tikai IT programmu lietotāji, bet arī to radītāji, kuri, iespējams, pēc gadiem Latvijai sagādās ne vienu vien IT veiksmes stāstu.

IT imigranti un iezemieši

Lai saprastu informātikas skolotāju satraukuma iemeslu, ir nepieciešams īsi atgādināt, kādā milzīgā tempā pēdējās desmitgadēs ir attīstījušās IT. Tagadējā digitālā paaudze, iespējams, pat iedomāties nespēj, ka tikai pirms 30 gadiem personālais dators bija tik apjomīgs, ka tā svaru spēja izturēt tikai pamatīgs rakstāmgalds. Savukārt ģimenes datorus sāka iegādāties tikai pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Pirms tam pie tiem tika tikai īpaši apdāvināti zinātnieki.

Mēs, tie, kas dzimuši agrāk nekā pirms 20 gadiem, neatkarīgi no sava zināšanu līmeņa vienmēr būsim tikai digitālie imigranti IT jomā, jo mūsu zināšanas veidojušās, balstoties citos pirmavotos, un ir tikai pielāgojušās digitālajam laikmetam. Tāpēc mēs, kaut arī varbūt esam pieņēmuši, ka «pasts» nozīmē «e-pasts», tomēr, lai būtu pilnībā par to pārliecināti, drošības labad to pārjautāsim. Savukārt divās pēdējās desmitgadēs dzimušajiem vārdi «pasts», «draudzēties», «laikot» un «dalīties» nes pilnīgi citu informācijas saturu, un galddatoru un portatīvo datoru lietotājus nomaina planšetdatoru un viedtālruņu lietotājpaaudze. Par šīm pārmaiņām nav jāsatraucas. Tās ir jāpieņem, jo revolūcijas un evolūcijas bija, ir un būs. Jautājums tikai – kādas informātikas zināšanas skolā spējam dot IT «iezemiešu» paaudzei.

Robs informātikas zināšanās

Jau pavisam drīz varēsim svinēt trīsdesmitgadi, kopš Latvijas skolās māca informātiku. Tā sevi pieteica vēl PSRS laikos, kad, lai neatpaliktu no Rietumiem, skolās sākās skaitļojamo mašīnu apguve.

Savukārt patlaban «Informātika» kā obligāts pamatskolas mācību priekšmets tiek mācīts no 5. līdz 7.klasei. Pēc tā apguves skaitās, ka skolēni ir sagatavoti pietiekamā līmenī, lai kļūtu par pilnvērtīgiem informācijas sabiedrības locekļiem. Jo, ja jaunieši neturpina mācības vidusskolā, tad viņu skološanās informātikā ir beigusies. 8. un 9.klasē informātiku nemāca, jo savulaik tika nolemts, ka tā tiks integrēta citos mācību priekšmetos, taču realitātē tas nenotiek. Tāpēc ļoti uzskatāmi šo divos gados radīto zināšanu robu redz un izjūt skolotāji, kam informātiku nākas mācīt vidusskolēniem.

Vidējās izglītības posmā savukārt informātikas mācīšanas līmenis skolās ir atšķirīgs, tāpēc problēmas rodas, ja augstskolā jaunieši izvēlas studēt datoriku, kas pēdējos gados ir viens no reflektantu pieprasītākajiem studiju virzieniem. Novērojumi liecina, ka daļa augstskolā iekļuvušo tikai 1.kursa sākumā apjauš, ka datorikas studijas neaprobežojas ar programmu lietošanas apgūšanu, bet gan ir jāsāk mācīties programmas radīt pašiem. Vidusskolā nepietiekamā līmenī iegūtās eksakto priekšmetu zināšanas un greizais priekšstats par datoriku pēc pirmā semestra rada ievērojamu studentu atbiruma procentu.

Mācības atsviež pagātnē

Nepietiekamā zināšanu līmeņa problēmas sakne slēpjas valstiskajos izglītības dokumentos. Proti, patlaban skolās informātika tiek mācīta pēc izglītības priekšmeta standarta, kas tika pieņemts teju pirms 10 gadiem – 2006.gadā. Tiesa, 2013. gadā standarts tika apstiprināts no jauna, tomēr saturiskā būtība mainīta netika. Vēl vairāk – jau 2006. gada standarts dublēja vēl senāku mācību priekšmetu – «Datorzinības», ko valdība akceptēja 2000.gadā.

Varbūt tas nebūtu nekas slikts un liecinātu par stabilitāti, ja vien mācību priekšmets būtu balstīts pamatvērtībās – loģikā, matemātiskajos modeļos, algoritmos un programmēšanā. Diemžēl informātikas priekšmeta lielāko daļu veido datorprogrammu lietošanas prasmju apguve. Un, ņemot to vērā, jāatzīst, ka ir nepiedienīgi likt informācijas sabiedrības jaunajai paaudzei apgūt desmit gadu un vēl vecākas prasmes laikā, kad tieši IT jomā tiek radīti veiksmes stāsti. Tādi ir ne tikai aiz robežas, bet arī pie mums. Piemēram, tieši Latvijas uzņēmumā «MassPortal» ir radīts un tiek ražots 3D printeris. Tāpat pirms dažiem gadiem uzņēmīgi jauni cilvēki tieši Latvijā radīja datu vizualizācijas rīku «Infogr.am», kas nu jau kļuvis par vadošo pasaulē un saņēmis lielāko investīciju – 1,34 miljonus EUR – Latvijas start-up vēsturē.

Skolotāju atbildība

Minētie veiksmes stāsti ir radušies, pateicoties pašu jauniešu zināšanām, idejām, uzņēmībai. Taču, ja vēlamies, lai Latvijā aug ne tikai patērētāju, bet arī radītāju paaudze, tad mēs nevaram paļauties tikai uz atsevišķu jauno cilvēku iniciatīvu. Ir jārada atbilstoši izglītības apstākļi, kuros ikvienam ir iespējams iegūt nepieciešamās zināšanas, lai ar laika garam atbilstošu izglītības bagāžu savu nākotnes karjeru varētu sākt veidot jau skolas solā.

Par pirmo soli uz šo mērķi varētu kļūt IZM un valdības ieklausīšanās nozares profesionāļos – skolotājos, kas, ikdienā strādājot ar IT «iezemiešiem», zina viņu intereses, vēlmes un vajadzības. Un tad būtu tikai loģiski, ka, balstoties uz profesionāļu viedokli, tiek veidots mūsdienām atbilstošs mācību standarts, kuru apgūstot, jaunajai paaudzei nebūtu problēmu konkurēt globālajā pasaulē. Tiesa, reālistiski izvērtējot situāciju, ir skaidrs, ka jaunais informātikas standarts, visticamāk, varētu stāties spēkā ne ātrāk kā 2018.gadā.

Taču tas nenozīmē, ka arī standarta veidošanas laikā ir jāturas tikai pie ierastā. Skolotājiem ik gadu IT uzņēmums «Accenture Latvija» kopā ar RTU un citiem partneriem projektā «Start (IT)» piedāvā bezmaksas programmēšanas kursus. Tajos iegūtās zināšanas skolotāji var nodot tālāk saviem skolēniem, jau tagad viņiem sniedzot vairāk, nekā paredz oficiālais rāmis. Jo, ja izjūtam atbildību par mūsu skolēnu nākotni, tad nav citas izejas kā strādāt inovatīvi un gaidīt, kad beidzot arī valsts izglītības sistēma «pieslēgsies» jaunajai, digitālajai pasaulei.

Autors ir RTU Sagatavošanas kursu nodaļas vadītājs un Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs

 

Komentāri (8)

Elmārs 22.08.2014. 22.44

Cienītā Elita. Arī es biju dzm.lu.lv un tas, ka skolotāji lieto IT, nenozīmē, ka viņi aptver to, kas ir datorika kopumā. Tikpat labi var uzskatīt, ka matemātiku var aizvietot literatūrā ar “Alibaba un 40 laupītāji” vai mūzikā – “Astoņi kustoņi” dziedot…To, ko izmanto citu priekšmetu skolotāji – gatavi produkti, nevis to radīšana. Pat “radniecīgais” matemātikas priekšmets nepētīs, kā tā programma, kas demonstrē diagrammas ir radīta un kāpēc uz ekrāna parādās kļūdas ziņojums, vai kā izlabot konkrētajā programmatūrā iebūvēto latviešu valodas kļūdu…

Par digitālajiem imigrantiem un iezemiešiem arī iesaku palasīt, paskatīties IT pasaulē atzītu filosofu lekcijas vai kaut vai tik labi zināmo wiki, tad nebūs jāblamējas… 😉

+3
0
Atbildēt

0

aivarstraidass 23.08.2014. 12.05

Jautājums autoram – kādas iniciatīvas Latvijā varētu būt līdzīgas igauņu projektam “Computer based math”? Sal. http://www.conradwolfram.com/home/announcement-our-first-cbm-country.html . Kādi ir mūsu projekti, lai izglītībā nodrošinātu sekojošas lietas:

(1) Risinātu ar datora palīdzību “reālistiskus” teksta uzdevumus – ar apjomīgākiem ieejas datiem un “nesmukiem” skaitļiem; veidotu nelielas programmiņas kādā DSL (domain specific language) – teiksim, valodā R, LibreOffice Calc (MS Excel) vai kaut tanī pašā Igaunijā iecienītajā Mathematica.

(2) Demonstrētu to, kā matemātiku visvairāk izmanto parastajā dzīvē – veidojot matemātiskus modeļus; dabaszinātņu un tehnikas aprēķinus; vizualizācijas; finansu matemātiku un risku analīzi; datu statistisku apstrādi ar piemēriem no socioloģijas, ekonomikas, demogrāfijas.

Īsi sakot – piedāvātu nodarbības, kurās māca “programmēšanu no neprogrammētāja viedokļa” – demonstrējot, kā cilvēks ierakstot tādu vai citu formulu vai īsu koda fragmentu var risināt kādu praksē sastopamu uzdevumu.

Vai arī – augšminētajām “datorizētās matemātikas” lietām nevajadzētu kļūt par programmēšanas mācīšanas “mainstream”; un IT apmācībā vispārizglītojošajās skolās būtu jāliek galvenais uzsvars uz algoritmu un datu struktūru kodēšanu (kā tas notiek informātikas olimpiādēs un Progmaster kursos) kā arī lietojumprogrammu izstrādi (Accenture’s StartIT nodarbības un arī Progmaster kursi). T.i. uz “programmēšanu no programmētāju viedokļa” – vienkārši veidojot programmas, lai to mācītu lielākam skaitam skolēnu. Lietojumprogrammu izstrādē, acīmredzot, vajag nedaudz savādāku un vienkāršāku matemātiku (piemēram, statistikas vietā labāk mācīt diskrēto matemātiku); toties lielāka uzmanība jāpievērš programmēšanas valodu teorijai, konfigurāciju pārvaldībai, testēšanai, utml.

Es joprojām nezinu, kāds virziens ir labāks. Vai būtu vairāk jāpriecājas par skolēnu, kurš ar izklājlapām izrēķinājis vecākiem izdevīgāko pensiju plānu un ar Shapefile plus datu tabulām sazīmējis datorā krāsainas ekonomiskās ģeogrāfijas kartes, vai arī par tādu skolēnu, kurš savā Android telefonā ir uzprogrammējis Tetri.

Pie raksta būtu labi arī atstāt kaut kādu kontaktinformāciju, lai cilvēki, kurus interesē informātikas padziļināta mācīšana skolās, varētu sazināties ar Jums. (Mans e-pasts ir [email protected] – “vards” un “uzvards” vietā ievietojot manu vārdu un uzvārdu bez garumzīmēm.)

+3
0
Atbildēt

0

anna_audere 23.08.2014. 20.18

Tāds raksts būtu aktuals 20 gadi atpakaļ. Lai kaut ko veiksmīgi radītu, lai kas tas nebūtu (ne tikai datori un to programmas) – ir vajadzīga savlaicīga interesanta un pieprasīta ideja, ātrums, un galvenais – NAUDA. Par vispārēju izglītošanu programmēšanā nevajag pārspīlēt. Tā saucamie programmētāji kā tādi ir pilnas malas. Bet programmētājs tas ir talants un pieredze, kā zīmēt, gleznot, u.t.t. Neko tādu neviena universitate nedod. Ja Geits nepamestu universitāti, tad Microsoft paliktu tikai viņa sapņos. Un ar ko Latvijā ražotais, bet ne pirmais un ne vadošais 3D printeris ir veiksme, ja tam iekšā galīgi nav neka Latvijā radīta?

+2
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu