Kas un kā dala Austrumeiropu? • IR.lv

Kas un kā dala Austrumeiropu?

28
Vācijas kanclere Angela Merkele preses konferencē šonedēļ Rīgā. Foto: EPA/LETA
Gunārs Nāgels

Šosestdien, 23.augustā, tiks atzīmēta 25.gadadiena kopš divi miljoni igauņu, latviešu un lietuviešu sadevās rokās 600 km garā ķēdē no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai

Kā demonstrācija par baltiešu gribu atgūt neatkarību “Baltijas ceļš” bija ļoti efektīgs līdzeklis. Par to rakstīja visā pasaulē. Piemēram, Saūda Arābijas angļu valodas laikrakstā “Arab News” 1989.gada 25.augustā pēdējā lappusē publicēja cilvēku ķēdes lielu fotogrāfiju un rakstu: “Krievija zvēr atvieglot kontroli pār Baltiju”. 

Rakstā ir atsauce uz 1939.gada 23.augusta slepeno līgumu starp Hitleru un Staļinu, bet ne ar vārdu nav minēts ne Molotovs, ne Rībentrops. Kāpēc tad mēs vēl tik bieži dzirdam līguma nosaukumā minētus līguma parakstītājus kā pašus galvenos? Tas jau nebija nekāds Molotova-Rībentropa pakts, bet gan vienošanās starp diktatoriem Hitleru un Staļinu.

Bet vai ir tik vienkārši? Draudzības un pasaules sadalīšanas līgumi mēdz tikt parakstīti ne starp kaimiņiem, bet starp attālākām zemēm. Vācija zem dažādiem valdniekiem ir draudzējusies ar tālo Japānu, ar tālo Turciju, ar ne tik ļoti tālo Itāliju. Bet netaisījās pasauli dalīt ne ar kaimiņu Franciju vai kaimiņu Poliju.

Kad Austrumeiropa bija sekmīgi sadalīta un Vācija kļuvusi par Padomju Savienības kaimiņzemi, tad vairs nebija ko dalīt un draudzība beidzās. Tad nāca kārta draudzēties attālām valstīm Francijai un Padomju Savienībai.

Kādā veidā Vācija un Krievija ir sadalījušas Austrumeiropu šodien? Vācijas kanclere Angela Merkele viesojās Latvijā un uzsvēra, ka viņas mērķis ir aizvest Ukrainu kā vienotu veselumu uz Eiropu, nevis kā sašķeltu valsti. To varēsim izvērtēt tikai pēc darbiem.

Mēs sagaidām nopietnu un turpinošu militāru atbalstu Latvijai un efektīvāku pretdarbību Krievijas karagājienam Ukrainā.

Mēs vēl ciešam no tā, ka esam piedzīvojuši Krievijas/Padomju Savienības tumšo pusi, bet Rietumeiropa ir tikai piedzīvojusi PSRS kādreizējo sabiedroto, nacionālsociālistisko Vāciju. Interesanti, ka Angela Merkele dzimusi Hamburgā, bet īsi pēc viņas dzimšanas ģimene 1954.gadā pārcēlās uz Austrumvāciju. Tātad no pašreizējās Vācijas kancleres varētu gaidīt mazliet labāku izpratni par mūsu austrumu kaimiņa patieso seju nekā no citiem Rietumeiropas valstu vadītājiem.

Bet vai nav likteņa ironija, ka tieši ap šo liktenīgo 23.augustu atkal notiek Austrumeiropas sadalīšana? Ceram, ka šoreiz robežlīnija būs tālāk uz austrumiem…

Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors
 Austrālijā

 

Komentāri (28)

dro 22.08.2014. 08.25

Interesanti, ka Angela Merkele dzimusi Hamburgā, bet īsi pēc viņas dzimšanas ģimene 1954.gadā pārcēlās uz Austrumvāciju.

__________________

???

+8
0
Atbildēt

3

    Dina > dro 22.08.2014. 08.39

    Nezināji, jefiņ? Merkele ir no Austrumvācijas. Vajag vairāk interesēties par politiku un lasīt avīzes ! … : ))))

    0
    -9
    Atbildēt

    0

    austrisv > dro 22.08.2014. 09.25

    Kurmis ir ists kurmis, jo neko nesaprot starp rindam. tad jau nav jabrīnas, ka viņš ir kretīns.

    +10
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > dro 22.08.2014. 11.40

    Mani arī pārsteidza, ka cilvēki var brīvprātīgi doties no VFR uz DDR, bet nedaudz padomājot, atceros, cik lielas izbrīnītas acis bija daudziem no ārzemēm iebraukusiem pirmajos Atmodas gados, kad stāstījām par reālo (ne PSRS uz āru rādīto) dzīvi.

    Arī šodien daudziem, kas pazīst Krievijas dzīvi no TV ekrāniem, būtu milzīgs pārsteigums, saskaroties ar realitāti kautkur Krievijas provincē.

    Vai mēs nevarētu ziedot mazumiņu naudas un noorganizēt šejieniešiem – Krievijas propagandas apmuļkotiem – ekskursijas uz reālo, nevis – izkārtnes Krieviju.

    +10
    0
    Atbildēt

    0

Kaspars 23.08.2014. 22.34

Ceram gan, ka šoreiz robežlīnija būs tālāk uz Austrumiem!

0
0
Atbildēt

0

sarmitelinde 22.08.2014. 10.36

Kā es domāju. Mēs katrs saņemam pēc nopelniem.

Vai mēs esam spējuši vienoties Latvijā – par kopējām vērtībām – tiesiskums, prioritātes, sociālā netaisnīguma samazināšana, emigrācijas apturēšana? Es domāju, ka neesam spējuši un nespēsim.

Ņemsim trīs Baltijas valstis. Vai tās ir spējušas vienoties ? Kopīgai enerģētikas, transporta, ārpolitikai? Nav , nu nekādi nav spējušas un šaubos vai spēs vienoties.

Ņemsim Austrumeiropu. Vai tā spēj savu AE specifisko interešu dēļ vienoties, paust kopēju nostāju visdažādākajos jautājumos? Nespēj.

Vai tas ir brīnums ,ka kāds cits tad lemj mūsu valstiskos likteņus? Starp citu – jau tradicionāli. Manā vērtējumā – tikai normālas sekas pašu nespējai.

Vai šodien kādam ienāca prātā sadoties rokās atkārtotai cilvēku ķēdei – šoreiz Ukrainas un mūsu pašu brīvības vārdā?

Vai izdotos tāda ķēde? Vai nav tā,ka esam vīlušies brīvībā, kuru alkām un kurā mežonīgā kapitāla uzkrāšanas posms ir izrādījies nāvējošais mazājām pundurvalstiņām.

Kad Rīgā bija Merkele – Vācijas masu medijos par to pat īpaši nesprieda. Nav mūsu nespējas ļaunās sekas citiem jānovērš.

+4
-4
Atbildēt

2

    ILZE > sarmitelinde 23.08.2014. 13.31

    SandraJ

    Ņemsim trīs Baltijas valstis. Vai tās ir spējušas vienoties ?

    ______________

    Mūsu preži, čekas mērgļi, WWII, staļinisma un GULAG apoliģēti, brauca uz Maskavu svinēt Staļina uzvaru pār cilvēcību un veselo saprātu un vest seperātas sarunas, ko neuzdrīkstētos ne Lietuvas, ne Igaunijas vadītāji.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dro > sarmitelinde 22.08.2014. 11.16

    Jā, nav vienprātības. Dodies uz kapiem, nekur neatradīsi lielāku vienprātību, sliktākā gadījumā uz Krieviju, kur vienprātība 85% iedzīvotāju naidā pret pārējo pasauli:)

    +12
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu