Sprūds uz pusi palielina prasības summu “Ir” lietā 57

Foto: Vladislavs Proškins, F64
Print Friendly, PDF & Email

Tiesa noraida maksātnespējas administratora lūgumu apķīlāt jauno prasījuma vērtību

Maksātnespējas administratora Māra Sprūda ierosinātajā tiesvedībā pret žurnālu “Ir” jauns pavērsiens – prasītājs iesniedzis tiesā pieteikumu, palielinot prasījuma summu un lūdzot paplašināt prasības nodrošinājumu.

Sprūds pieteikumā norāda, ka žurnāla “Ir” raksts “Maksātnespējas ķēķis”, saistībā ar kuru viņš iesniedzis tiesā prasību par goda un cieņas aizskaršanu, pieejams Ir.lv bez maksas un saite uz šo publikāciju ievietota sociālajā tīklā Twitter. Sprūds norāda, ka tviteri Latvijā lieto 129 tūkstoši iedzīvotāju, tāpēc viņš nolēmis morālās kompensācijas prasību palielināt par 12 900 eiro. Tagad prasības kopsumma sasniedz jau 35 879 eiro.

Bez tam Sprūds lūdzis tiesu arī šai papildinātajai summai piemērot prasības nodrošinājumu – apķīlāt “Ir” aktīvus šajā vērtībā. Līdzšinējo prasības summu – 22 979 eiro – tiesa 22.jūlijā jau ir apķīlājusi. Turklāt Sprūds prasa vēl citu nodrošinājuma līdzekli – aizlieguma atzīmes ierakstīšanu publiskā reģistrā attiecībā uz “Ir” izdevējam a/s “Cits medijs” piederošām preču zīmēm.

Rīgas Centra rajona tiesa 14.augustā ir noraidījusi Sprūda pieteiktās nodrošinājuma prasības. Lemjot par prasības nodrošinājumu, tiesai jāvērtē, vai prasība ir pirmšķietami pamatota, taču Sprūda prasību tiesa nav par tādu atzinusi. “No prasības pieteikuma un tam pievienotajiem rakstveida pierādījumiem nav secināms, ka par prasītāju būtu izplatītas nepatiesas, cieņu un godu aizskarošas ziņas, vērtējot visu publikāciju saturu kopumā un saistībā ar tā tapšanas iemesliem un kontekstu, kādā tāš tapušas,” secinājusi tiesa. Līdz ar to nodrošinājuma lūgums noraidīts, bet iesniedzējs var apgabaltiesā iesniegt sūdzību par šo rajona tiesas lēmumu, kā to darījis jau iepriekš.

“Jaunais pieteikums apliecina, ka savos mēģinājumos vērsties pret neatkarīgu mediju Sprūds izskatās zaudējis saikni ar realitāti – viņa prasītā morālā kompensācija daudzkārt pārsniedz summas, ko piemēro goda un cieņas aizskaršanas lietās. Saskaņā ar tiesu praksi, kaitējuma atlīdzība virs 10 tūkstošiem latu noteikta slepkavības un līdzīgu noziegumu gadījumā. Sprūda izsapņoto summu apķīlāšana ir netaisnīga, tāpēc prieks par jaunāko tiesas lēmumu, ar kuru šī nesamērīgā prasība noraidīta,” saka “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Sprūda prasība pret “Ir” par goda un cieņas aizskaršanu iesniegta tiesā 2012.gada decembrī, bet joprojām nav sākusies tās izskatīšana pēc būtības. Nākamā tiesas sēde nozīmēta 4.septembrī.

“Ir” noraida Sprūda prasību kā pilnībā nepamatotu, jo pieteicējs nav norādījis nevienu konkrēti par viņu publicētu faktu, kas būtu nepatiess. Raksts “Maksātnespējas ķēķis” ir daļa no “Ir” pētniecisko rakstu sērijas, kas atklāj būtiskas problēmas maksātnespējas administrēšanas sistēmā.

Žurnāla izdevējs ir iesniedzis tiesā arī pieteikumu, lūdzot atcelt “Ir” aktīvu apķīlāšanu, vērtējot to kā nesamērīgu un nepamatotu vēršanos pret mediju un bīstamu apdraudējumu vārda brīvībai. “Ir” pieteikumu tiesa vēl nav izskatījusi, saskaņā ar likumu tas jāizdara mēneša laikā – šajā gadījumā līdz septembra vidum.

Tikmēr Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien aicinājusi uz diskusiju “Ir” un citus uzņēmumus, kas apstrīd savu aktīvu nepamatotu apķīlāšanu. “Ir” rosina likumdevēju grozīt Civilprocesa likumu, aizliedzot piemērot prasības nodrošinājumu lietās par goda un cieņas aizskaršanu, jo šie nav saimnieciski strīdi un finansiālu represiju vēršana pret medijiem pirms lietas izskatīšanas pēc būtības nav samērīga un apdraud vārda brīvību.

(Papildināta 4.rindkopa par tiesas argumentiem, noraidot prasības nodrošinājumu)

Komentāri (57)

austrisv 21.08.2014. 09.01

“Ir” noraida Sprūda prasību kā pilnībā nepamatotu, jo pieteicējs nav norādījis nevienu konkrēti par viņu publicētu faktu, kas būtu nepatiess. ”

Lūk, manuprāt, tas arī ir pats svarīgakais, jo kā gan Sprūds var pierādīt, ka aizskarts viņa gods un cieņa, ja par vinu rakstā personiski nekas nav minēts.

Kā izskatās, ka daudzi administratori ir panikā, jo jūt, ka prese vinus velk gaismā un tie Sprūda argumenti izskatas pec šizofrenijas.

+19
-2
Atbildēt

3

    sarmitelinde > austrisv 21.08.2014. 09.50

    Labrīt , Skaistā Bet. Jauku dieniņu!

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > austrisv 21.08.2014. 11.41

    paldies:)

    Man skumjš prāts šodien.

    Bet nekas, gan jau.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 21.08.2014. 11.38

    sandra, tev bagatā, iekārojamā un visgudrakā starp gudrakajām un jaunības un skaistuma etalonam drošu peldēšanu viriešu parpilnā dīķī.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

ligakalnina 21.08.2014. 08.39

Protams, ilgstoša visatļautība, kas paliek absolūti bez kādām sekām, veselas politiskās partijas atbalsts, rada absolūtu nesodamības un varenības sajūtu, un agri vai vēlu, noved pie kritikas zuduma un saikne ar realitāti tiek zaudēta.

No normālas loģikas viedokļa Sprūda rīcība ir neloģiska – no lietas izskatīšanas pēc būtības viņš izvairās, uz tiesas sēdēm neierodas, toties izvirza arvien lielākas prasības pret Ir.

Toties, ja pieņem, ka mērķis ir nevis lietas iztiesāšana, bet, Ir iznīcināšana vai, vismaz, grūtību radīšana un visu pārējo MM iebiedēšana – neaiztieciet MNA, tad viss nostājas savās vietās.

Kaut, lietas absurda pašā savā būtībā – kā var prasīt kompensāciju par tā aizskarumu, kas kā tāds vispār nepastāv.

+22
-6
Atbildēt

9

    Ojārs > ligakalnina 21.08.2014. 11.45

    Domāju, ka par uzvaru EP vēlēšanās viņi paši bija vairāk pārsteigti kā pretinieki.

    ——————

    V uzvara EP vēlēšanās liecina par šī elektorāta nekritisko attieksmi pret savu partiju. Tā ka Vienotībai ir baigi paveicies. Tagad viņi cer nokampt arī daļu no “Zigerista elektorāta”. Vienīgi tā Sudraba (un arī Repše) nedaudz traucē…

    +3
    -11
    Atbildēt

    0

    ILZE > ligakalnina 21.08.2014. 12.37

    dzeris49

    Tas, ka V arī nav nekāds ideāls, neattaisno NA.

    ________________

    Kamēr vēl nav izdzēstas Zatļera un Dombrovska dzimtas, viss ir attaisnojams.

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    dro > ligakalnina 21.08.2014. 12.47

    dzeris49 Tas, ka V arī nav nekāds ideāls, neattaisno NA.

    _______________

    Tas, ka NA ne tuvu nav ideāla, Vienotību attaisno?:):):)

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    dro > ligakalnina 21.08.2014. 08.59

    dzeris49. «Šobrīd Saeimā jūt divu grupu ietekmi – ātro kredītu bizness, kuri reāli ietekmē politiskos procesus, un maksātnespējas administratoru lobiju,» uzskata Zatlers.

    Balsojumā par ātro kredītu ierobežošanu Āboltiņa bija starp tiem, kas neatbal-stīja izmaiņas, dēvējot par nekvalitatīvām. Savukārt maksātnespējas jomas reformēšanā Vienotība nav izrādījusi aktivitāti, atstājot šo jautājumu Nacionālās apvienības ziņā. Spīkere nekādu iniciatīvu nav izrādījusi arī samilzušo KNAB problēmu risināšanā. Var tikai minēt, vai tas ir tādēļ, ka tuvi viņas ģimenes draugi pirms pāris gadiem nonāca KNAB redzeslokā…

    «Šī sērga sākās jau aptuveni pirms gada. Lēmums par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju – atlikts, Būvniecības likums – atlikts, aizsardzības finansējuma palielināšana – atlikta, veselības ministra izvēle – atlikta, veselības reforma – atlikta. Nespēja izlemt ir koalīcijas preču zīme,» saka Repše. http://www.ir.lv/2014/8/20/rudais-kardinals

    +11
    -8
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > ligakalnina 21.08.2014. 14.42

    Neticami, ka tiesa nav to apjēgusi, neesam taču vairs banānu valsts līmenī. No malas izskatās, ka tiesa kopā ar administratoru ” atriebjas” par to, ka medijs atļāvies kritizēt maksātnespējas procesu.

    Jā banānu valsts līmenī vairs neesam – tikai pusbanāna vai kādas jāņogas vai ērkšķogas līmenī.

    Lietas tomēr jāsauc īstajos vārdos.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 21.08.2014. 09.55

    Tas, ka V arī nav nekāds ideāls, neattaisno NA.

    Par ātrajiem kredītiem nezinu, kādas tur problēmas, pats esmu ņēmis ātros kredītus, un mani, principā, viss apmierina, nezinu, kādas izmaiņas tur būtu jāveic, par pārējo, manuprāt, tur viss nav tik vienkārši, bet tas, ka V, pēdējā laikā, atgādina impotentu, es, principā, piekrītu.

    Man vislielākie pārmetumi V ir par veselības sfēras absolūto degradāciju, praktiski, situācija ir tāda, ka, ja tev nav naudas, tu vēl vari aiziet pie ģimenes ārsta, bet, ja tev nepieciešams kas vairāk, tu, drīzāk, sagaidīsi nāvi, nekā operāciju vai konsultāciju, izņemot kardioloģiju, kur sagrūstas neadekvātas naudas un daži ārsti pelna neadekvcātas algas, atstājot pilnīgā novārtā onkoloģiju, gastroenteroloģiju, utt., un visu pārējo, tā veselības ministra izvēle vispār ir cirks, ko var izdarīt ministrs, lai kāds viņš būtu, ja mums veselībai atvēlē vismaz, 2 reiz mazāk naudas, kā Igaunijā vai Lietuvā, nerunājot par “vecajām” ES valstīm, tāpēc ārstē ar novecojušām un neefektīgām žālēm, rindas pat uz onkoloģiskām operācijām ir mēnešiem un pat gadiem, utt?

    Un par to es arī nepārtraukti rakstu, bet, kaut kā neatceros, ka arī NA būtu ko iebildusi pret tādu politiku.

    Bet, to nevar novērst vienā rāvienā, tur vajadzīgi simtiem miljoni, kaut, patreiz netiek darīts absolūti nekas, tas arī jāatzīst.

    Toties MNA mafija nodara milzīgu un acīmredzamu ļaunumu gan tiesiskumam, gan visam pārējam, pie kam, visu to varētu novērst elementāri, bet, NA to nevēlās, ne jau V nobremžēja Bordāna likumpaketes virzību, bet, konkrēti Broka, un ko V var darīt – izvirzīt ultimātui NA, no kuras atkarīga valdības stabilitāte, un kura to nemitīgi izmanto šantāžai?

    Pie kam, nav dzirdēts, ka V būtu mēģinājusi ierobežot preses vai vārda brīvību par savu kritiku, toties NA sponsori MNA to mēģina darīt, un tas jau ir pavisam cits kaitējuma līmenis, kas vērsts pret pašiem demokrātiskās iekārtas pamatu pamatiem.

    +12
    -7
    Atbildēt

    0

    sarmitelinde > ligakalnina 21.08.2014. 10.05

    es domāju,ka Vienotība ar NA visu laiku tirgojas – es jums to, jūs man to utt. Protams,ka Vienotība varēja un var mainīt politisko vidi, situāciju ar beztiesiskumu – tiesisko sabrukumu, bet kāpēc to darīt, ja var nedarīt. Ja tās interesītes,kas viņiem ir – ir apmierinātas. Domāju, ka par uzvaru EP vēlēšanās viņi paši bija vairāk pārsteigti kā pretinieki.

    +11
    -4
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 21.08.2014. 15.10

    Nedomāju, ka mūsu tiesas ir tik nekompetentas, drīzāk, visam pamatā korupcija, kuras shēmās daži tiesneši piedalās kopā ar MNA.

    Visiem zināms, ka tās pašas Meliņas spriedumu Naglas lietā atcēla ECT, ja Meliņa dabūtu pati maksāt to kompensāciju, vai, kaut vai, turpmāk viņai dotu iztiesāšanai tikai mazsvarīgas lietas, viņa, iespējams, padomātu, vai vērts vēlreiz riskēt, bet, viņai jau tas viss paliek bez sekām.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    runivs > ligakalnina 21.08.2014. 13.17

    Piekrītot Jums, vēlreiz gribu teikt, ka diemžēl tiesas joprojām neprot/negrib saprast, ka šāda prasība vairāk līdzinās t.s. stratēģsikām prasībām (Strategie Lawsuit Against Public Participation), kas civilizētās valstīs ir sen atpazīta lieta.

    Ne vienmēr šādas prasības iesniedzēja mērķis ir iegūt labvēlīgu tiesas spriedumu, lai tā rezultātā tiktu piedzīti iespējamie zaudējumi. Mēŗķis jau sasniegts tajā brīdī, kad tiesa ir pieņēmusi prasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu. Stratēģisko prasību iesniedzēju nolūks ir vajāt un iebiedēt, piemēram, mediju vai nevalstisku organizāciju, lai ne tikai tam, bet arī nevienam citam turpmāk nerastos vēlme analizēt (pievērst uzmanību) vienu vai otru valstī svarīgu problēmu.

    Pasaules prakse liecina, ka šādas prasības tiesā parasti ceļ komersanti, nekustamo īpašumu īpašnieki, lai vērstos pret valsts amatpersonām, konkurentiem biznesā un nevalstiskām organizācijām, īpaši vides jomā. Piemēram, pag.g.s.beigās šādu stratēģisku prasību iesniedza MCDonalds pret pieciem vides aktīvistiem. Lieta aizgāja līdz ECT, kas atzina, ka Apvienotā karaliste pārkāpusi 6.un 10.Konvencijas pantu. (tiesības uz taisnīgu tiesu un izteiksmes brīvību). Tādu piemēru ir daudz, atceramies kaut vai t.s. Ozoliņa vai Saburovas lietu pirms 10 gadiem.

    Jāņem vērā, ka, ja arī prasības iesniedzēji negūst pozitīvu tiesas spriedumu, tie uzvar ” kopējā cīnā”, š.g. pret mediju, kādu amatpersonu, uzņēmumu vai nevalstisko organizāciju.

    Latvija ar medija kontu apķīlāšanu ir liela riska priekšā, ka valsts kārtējo reizi dabūs maksāt. Ja šis precedents aizies, tad skola būs rokā un tā varēs piebeigt ikvienu mediu.

    Neticami, ka tiesa nav to apjēgusi, neesam taču vairs banānu valsts līmenī. No malas izskatās, ka tiesa kopā ar administratoru ” atriebjas” par to, ka medijs atļāvies kritizēt maksātnespējas procesu.

    +12
    -1
    Atbildēt

    0

anesteeziste 21.08.2014. 13.25

Likumdošana šajā jautājumā ir absurda- vaina vēl nav pierādīta, bet sods jau ir uzlikts.

+9
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu