Diena: 13. augusts, 2014

Latvijas Ārlietu ministrija par Žirinovska izteikumiem saņem Vešņakova skaidrojumu (papild.)

Polija par Žirinovska draudiem pieprasa Krievijai paskaidrojumu

Otrdien, 12.augustā, Polijas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieku Polijā, lai tas sniegtu paskaidrojumus par Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līdera Vladimira Žirinovska telekanālā “Rossija24” izteiktajiem draudiem “no zemes virsas noslaucīt” Baltijas valstis un Poliju, ziņo mediji.

Medijiem par to pavēstījis Polijas ārlietu ministijas preses sekretārs Marcins Voicehovskis, atsaucoties uz ārlietu ministru Radoslavu Sikorski.

Krievijas Valsts domes vicespīkers Žirinovskis nedēļas sākumā intervijā Krievijas telekanālam paziņoja, ka Baltijas valstis un Polija tiks noslaucītas no zemes virsas.

“Baltijas valstis un Polija vispār ir “nolemtas” – tās tiks noslaucītas no zemes virsas. Tur nekā nebūs. Lai attopas šo mazo pundurvalstu vadītāji, kā viņi sevi nostāda,” teica Žirinovskis. Viņaprāt, Amerikai nekas nedraud, jo tā atrodas tālu, bet Austrumeiropas valstis sev rada “pilnīgas iznīcināšanas draudus”. “Un vainīgas ir tikai viņas pašas, jo mēs nevaram pieļaut, ka no viņu teritorijas Krievijas virzienā izlidotu raķetes, lidmašīnas. Mums tās jāiznīcina pusstundas laikā pirms pacelšanās,” paziņoja Žirinovskis. 

Šajā intervijā Valsts domes deputāts arī teica, ka lēmumu par Trešā pasaules kara sākumu var pieņemt tikai Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Un šis lēmums jau esot pieņemts. Pēc Žirinovska teiktā, Krievija veiks Eiropas pārklājošu bombardēšanu, lai gādātu par savu drošību.

Žirinovska izteikumus solījuši pārbaudīt Krievijas Valsts domes ētikas komisijas pārstāvji.

Polijas ārlietu ministrs Sikorskis 12.augusta vakarā “Polsat News” uz jautājumu, vai viņš uztver nopietni Žirinovska izteikumus, teica: “Tik nopietni, ka mēs šodien uzaicinājām uz Ārlietu ministriju Krievijas Federācijas vēstnieku un jautājām, kāda ir Krievijas varas pozīcija. Protams, Žirinovskis ir opozīcijas pārstāvis, taču viņš nav vienkāršs deputāts vai privātpersona. Tāpēc mēs šo skandalozo izteikumu dēļ bijām spiesti šādā formā paust savu protestu.”

Ārlietu ministrija paskaidrojumu sniegšanai izsauks Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu saistībā ar Krievijas politiķa Vladimira Žirinovska izteikumiem, sociālā medija vietnē “Twitter” paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). “Ceru, ka daži šeit pamodīsies,” lēmumu skaidroja ministrs.

“Šādi izteikumi ir spilgts apliecinājums Krievijas valdošās elites vēlmei atjaunot Krievijas impēriju. Minētais arī parāda, ka Eiropas Savienības un citu valstu īstenotās sankcijas pret Krieviju, kas saistītas ar tās rīcību Ukrainā, ir vietā un pilnīgi pamatotas. Mēs šos izteikumus ņemsim vērā, NATO ietvaros diskutējot par papildu pasākumiem Baltijas valstu un Polijas drošībai”, sacīja Rinkēvičs.

Ministrs sagaida, ka Krievijas amatpersonas norobežosies no šī paziņojuma un apliecinās Baltijas valstu robežu neaizskaramību.

Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis ir opozīcijas partijas biedrs, kas neatspoguļo Krievijas oficiālo nostāju, šādu skaidrojumu Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei Eiropas lietās Ingai Skujiņai sniedzis Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Vešņakovs, uzklausot Skujiņas nosodījumu un bažas par nesenajiem Žirinovska paziņojumiem, sniedzis izsmeļošu skaidrojumu, ka Žirinovskis ir opozīcijas partijas biedrs, kas neatspoguļo Krievijas oficiālo nostāju, vēsta LETA.

Tāpat vēstnieks norādījis, ka Saeimas valdošās koalīcijas deputāti, kā arī vairāki Ministru kabineta locekļi vairākkārtēji atļāvušies atklāti paust rusobofus izteicienus, kā arī aicināja partnerus nesaspīlēt esošo situāciju un nenodarboties ar priekšvēlēšanu politisko PR.

Vešņakovs paskaidrojumu sniegšanai uz ministriju tika izsaukts arī pagājušajā mēnesī. Ārlietu ministrija pieprasīja Krievijai darīt visu, lai netiktu traucēta Ukrainā separātistu kontrolētajā teritorijā notikušās aviokatastrofas starptautiska izmeklēšana.

Sikorskis arī izteicies par trešdien paredzēto Putina vizīti Krimā. Pēc Sikorska domām, tas liecina tikai to, ka “pussala paliks Krievijas sastāvā uz ilgu laiku, taču tas maksās ļoti dārgi”.

Lietuvas politologs Laurins Kaščuns portālam “Delfi.lt” par Žirinovska izteikumiem norādījis, ka skandalozais politiķis gribējis pateikt – tagad izšķirīgais vārds Eiropas drošības sistēmai pieder Krievijai.

Par Žirinovska izteikumiem domas dalās no uzskatiem, ka viņš ir skaļš bļauris līdz tam, ka ar Žirinovska muti skan Putina balss. Kaščuns uzskata, ka abās pusēs ir sava patiesība. Lai arī Žirinovski uzskata par politisku jokdari, viņš spēj nodot vēstījumu.

Pēc politologa domām, šoreiz Žirinovskis gribējis ne tik daudz iebiedēt Baltijas valstis, Poliju, runājot par Trešo pasaules karu, bet gan pateikt, ka Putins ir tas, kurš izlems, ka Krievija atgriežas starptautiskajā arēnā. Viņaprāt, pausta vēsts, ka tagad Krievija būs tā, kas lems, vai NATO paplašināties, vai paplašināties Eiropas Savienībai.

Kā zināms, Ukraina, kuras austrumos joprojām notiek karadarbība ar Krievijas iesūtītiem kaujiniekiem, vēlas kļūt par NATO sabiedroto un ES partneri.

(papildināta ar Latvijas Ārlietu ministrijas informāciju un Vešņakova teikto)

Foto: Ravela Šeherezade un Štrausa Varonis IR domubiedriem

NULL

Latgalei ir Gors, bet mums ŽaGors – ar šādu asprātīgu vārdu spēli žurnāla Ir domubiedrus jaunajā Vidzemes koncertzālē sagaida tās saimnieki un aicina doties ekskursijā pa modernās koncerzāles telpām. Ekskursijā uzzinām par simtgadīgās ēkas likteni vēstures gaitā, sākotnēji kā Cēsu Viesīgas biedrības namam, vēlāk – kultūras namam. Par gadsimtā pieredzēto spozmi vēl lepni liecina vecās, krāšņās lustras un varenās koka sijas tagad pārbūvētajā ēkā.

 

Aplūkojot koncertzālē izvietotos mākslas priekšmetus, klausoties asprātīgos stāstos par tās tapšanu, nonākam arī Lielajā zālē, kur skatītāju vietas vēl tukšas un tumšas, bet uz skatuves savus instrumentus jau ieskandina Nacionālais Simfoniskais orķestris. Ekskursija ir galā, kad nonākam koncertzāles augstākajā vietā – 6.stāvā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz pievakari pār Cēsīm.

 

Līdz koncertam Ravela Šeherezade un Štrausa Varonis vēl stunda laika. Daļa domubiedru to steidz izmantot koncertzāles kafejnīcā, bet citi, noskaidrojuši pareizo ceļa virzienu no Cēsu Mākslas festivāla organizatoriem, dodas aplūkot tuvumā esošās izstādes.

Ir pienācis vakars, konertzāli iedzīvina Kristīnes Gailītes soprāns un Nacionālais Simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Svelmīgā piektdiena ir piepildīta ar mākslu, labu noskaņu un lielisku kompāniju. Kad koncerts izskanējis, atgriežamies Ir domubiedru autobusā, lai pārspriestu iespaidus atceļā uz Rīgu. «Nākamreiz jābrauc uz Goru!» ierosina domubiedri. Lai gan nākamā izbrauciena galamērķis pagaidām vēl nav zināms, skaidrs ir tas, ka Ir domubiedru kultūras ekskursijas tapušas par jauku satikšanās veidu, un labas tradīcijas ir jāturpina.

Uz tikšanos nākamajos Ir domubiedru pasākumos!

 

 

 

NATO: Ukrainas neatļautas palīdzības kravas ir drauds suverenitātei (papild.)

Medijs: Krievija humānās palīdzības kravā ved paslēptus “Grad” raidītājus

Starptautisko humāno palīdzību Ukrainai jānogādā Sarkanā Krusta organizācijai, kas to saskaņo ar Kijevu. Jebkurš cits scenārijs jāuzskata par draudu Ukrainas suverenitātei, uzskata NATO bruņoto spēku Eiropā komandieris Filips Brīdlovs.

“Jebkura humānā misija Ukrainā ir jāsaskaņo ar Kijevu un to pilnībā ir jākontrolē starptautiskai organizācijai, piemēram, Sarkanajam Krustam. Viss, kas atrodas ārpus šiem rāmjiem, tiks uzskatīts par uzbrukumu Ukrainas suverenitātei,” paziņoja Eiropas spēku komandieris.

Savukārt Sarkanais Krusts paziņojis, ka nepieņems Krievijas sūtīto “humānās palīdzības” kravu, ja auto kolonna Ukrainā iebrauks caur Ukrainas robežsargu nekontrolētajiem austrumurobežpunktiem, vēsta “Ukrainskaja pravda”.

Sarkanā Krusta ģenerālsekretāre Ukrainā Alla Habarova trešdien paziņoja: “Ja krava ienāks caur Izvarino vai citiem robežpunktiem, kurus nekontrolē Ukrainas puse, Sarkanais Krusts to nepieņems.”

Krievijas tā saucamās humānās palīdzības kravā, ko uz Ukrainu ved 280 kravas automašīnas no Piemaskavas pilsētas Narofominskas, esot paslēptas raķešu sistēmas “Grad” palaišanas raidītāji, trešdien vēsta Ukrainas aģentūra UNIAN.

Automašīnu kolonna tuvojas Ukrainas robežai. Ukrainas varas iestādes jau paziņojušas, ka kravu pēc muitošanas pārkraus Sarkanā Krusta automašīnās, lai nogādātu Austrumukrainā. Savukārt otrdienas vakarā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija neļaus pārkraut kravu, tikai ļaus nomainīt automašīnu numurus uz Ukrainas numuriem.

Nule Ukrainas aizsardzības ministrs Arsēns Avakovs paziņojis, ka Krievijas “humānā” krava netiks ielaista Harkovas apgabalā, kurp tā devusies. “Cinisku agresora provokāciju mēs nepieļausim savā teritorijā,” vēsta Avakovs.

Starptautiskā Sarkanā Krusta pārstāvis Andrē Leršs paziņojis, ka organizācija joprojām no Krievijas nav saņēmusi informāciju par kravu saturu, ziņo “Ukrainskaja pravda”.

Par “humānajā” kravā it kā paslēptajiem raidītājiem sistēmas “Grad” palaišanai UNIAN pavēstījis pilsoniskās kustības “Prava sprava” vadītājs Dmitrijs Sņegirevs. Viņš stāstījis, ka šo informāciju saņēmis no avotiem, kas tuvi pašpasludinātās Luganskas tautas republikas vadībai.

“Kā kļuvis zināms no drošiem avotiem, mašīnās, kas ved Krievijas humāno palīdzību, paslēpti sistēmas “Grad” palaišanas raidītāji. Šai karavānai iebraucot Luganskā, tā nokļūs Krievijas specdienesta apšaudē, bet atbildība par to būs jāuzņemas Ukrainas Nacionālai gvardei,” teicis Sņegirevs.

Viņš arī paziņojis, ka 12.augustā Krasnodonā notikusi kaujinieku sanāksme, kurā spriests par humānās palīdzības kravas karavānas maršrutu un cik tajā atrodas raidītāju. Sanāksmē piedalījušies astoņi cilvēki.

Pēc Sņegireva domām, vēl viens netiešs pierādījums, ka šī palīdzība nav tīra, ir tas, ka Krievija atteikusies izmantot Sarkanā Krusta automašīnas kravas pārvešanai.

Vēl tiek norādīts, ka par Krievijas kārtējo provokāciju liecinot arī tas, ka Krasnodonā pie Krievijas-Ukrainas robežas notikusi kaujinieku komandieru un Krievijas specdienesta pārstāvju – kopumā 18 cilvēku – sanāksme.

Turklāt Luganskā, tieši uz turieni paredzēts nosūtīt palīdzības kravas, novērota kaujinieku aktivizācija – viņi apšauda “zaļo koridoru”, kas izveidots civiliedzīvotājiem, lai paglābtos no apšaudēm, liek šķēršļus tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas pamest sabombardēto vietu.

Krievijas palīdzības kravas auto kolonna šonakt iebrauca Krievijas pilsētā Voroņežā un jau ir ceļā uz Belgorodu.

(papildināta ar jaunāko informāciju no sākuma)

Gadsimta laupīšana Čīlē

Noziedznieki nolaupījuši vairāk nekā desmit miljonus ASV dolāru

Astoņi bruņoti cilvēki maskās otrdien Čīles galvaspilsētā Santjago aplaupīja naudas pārvešanas bruņutransportu, ziņo BBC.

Noziedznieki pazuda kopā ar vairāk nekā desmit miljoniem ASV dolāru. Šī ir lielākā laupīšana Čīles vēsturē.

Bandīti inkasatoriem uzbruka, kad tie naudu izkrāva no automašīnas, kura piederēja ASV apsardzes kompānijai “Brinks”. Incidents notika Santjago starptautiskajā lidostā.

Šo naudu bija paredzēts nogādāt bankām un derīgo izrakteņu raktuvēm Čīles ziemeļos.

 

Prezidents Krievijas embargo jautājuma risināšanai “aktivizējis” Piebalgu

Prezidents telefonsarunā aicinājis ES komisāru nekavējoties pievērsties Krievijas embargo jautājuma risināšanai

Valsts prezidents Andris Bērziņš telefonsarunā aicinājis Eiropas Savienības (ES) attīstības komisāru Andri Piebalgu pievērsties Krievijas noteiktā pārtikas preču embargo jautājuma risināšanai, aģentūrai LETA apliecināja Bērziņa preses padomniece Līga Krapāne.

“Prezidents sarunas laikā rosinājis Piebalgu jaunu noieta tirgu veidošanā iesaistīt trešās valstis,” sacīja Krapāne, skaidrojot, ka Bērziņš aicinājis Piebalgu šim jautājumam pievērsties nekavējoties.

Preses konferencē pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu (Vienotība) un zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) Bērziņš teica, ka Krievijas noteiktā embargo jautājuma risināšanā “aktivizēs” Piebalgu.

“Es personīgi centīšos aktivizēt mūsu komisāru Piebalgu, lai iesaistītu viņu šo jautājumu risināšanā. Šis ir ES kopīgais jautājums, kas ir jārisina un jākoordinē nekavējoties. Uz vietas nepieciešamais izvērtēšanas darbs faktiski ir izdarīts, lai varētu paust savu viedokli un varētu atrast kopējos ES risinājumus,” teica prezidents. “Nākamajā pirmdienā vizītē Latvijā ieradīsies [Vācijas kanclere Angela] Merkele, un mēs esam pārrunājuši šos jautājumus, kā mēs koordinēti varētu rīkoties, iepazīstinot arī viņu ar esošo situāciju,” sacīja Bērziņš.

Tāpat prezidents norādīja, ka ir jāizvērtē visi iespējamie nākamie soļi, lai Latvija būtu sagatavota tālākam negatīvam attīstības scenārijam. “Nevar izslēgt, ka šis ir tikai pirmais Krievijas atbildes solis, tādēļ jāiesaista visa tautsaimniecības nozare, ņemot vērā, ka embargo var skart arī citus sektorus,” sacīja Bērziņš.

Kā ziņots, Krievija noteikusi pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, tāpat arī saldējums.

 

Ir iesaka

Kultūras un izklaides notikumi


Līdz
7.septembrim. IZSTĀDE. ARTAPESTRY3 DEKORATĪVĀS MĀKSLAS UN DIZAINA MUZEJĀ. Gobelēna audumiem ir sena un tradīcijām bagāta vēsture, to atgādina vērienīgā starptautiskā izstāde, kurā var apskatīt piecdesmit tekstīliju, ko veidojuši 38 mākslinieki. Lnmm.lv

14.-17.augusts. FESTIVĀLS. SATTA PAPĒ. Alternatīvās mūzikas saiets no Lietuvas pārcēlies uz Latviju – DJ seti un elektroniskā mūzika, hiphops, dub un postroks. Uzstāsies pagājušā gada Satta Beatmakers Battle uzvarētājs Niklāvz, Dirty Deal Audio komanda, citi indie elektronikas mākslinieki. Biļetes cena 42-47 €. Bilesuparadize.lv

15.augusts. KONCERTS. GORANS BREGOVIČS DZINTARU KONCERTZĀLĒ. Latvijā atkal «spridzinās» Balkānu mūziķis Gorans Bregovičs un viņa Kāzu un bēru orķestris. Savīsies īstens tradicionālo kultūru kokteilis – bulgāru mūzikas polifonija, pareizticīgās baznīcas dziedājumi, ebreju un arābu melodijas, citu tautu mūzikas elementi. Biļetes cena 10-60 €. Bilesuparadize.lv

16.-21.septembris. JĀPĒRK BIĻETES! MASKAVAS GOGOĻA CENTRA IZRĀDES NACIONĀLAJĀ TEĀTRĪ. Rīgā ar divām izrādēm viesosies režisora Kirila Serebreņņikova vadītais Maskavas Gogoļa centrs. Teātra gardēžiem iespēja noskatīties divas izrādes – Serebreņņikova un Dāvida Bobē veidoto Metamorfozes un Vladislava Nastavševa Mēdeju, kuras titullomā ir Guna Zariņa. Teatris.lv, Bilesuparadize.lv

Anekdotes

 

Opis palīdzēja pildīt mājasdarbus. Visu saprotami izskaidroja. Tikai pakausis tagad sāp.

Dodoties komandējumā uz mēnesi, mamma lūdza dēlu aplaistīt puķes ik pa trijām dienām. Mēneša nokrišņu normu puķes saņēma 10 minūtes pirms mammas atgriešanās.

Bibliotēkā: «Vai jums ir literatūra par punduru diskrimināciju?»
«Jā, meklējiet stūrī pašā augšējā plauktā.»

Klasesbiedru salidojumā noskaidrojās, ka es vienīgais esmu palicis vecpuišos, bet visi pārējie ir dabūjuši, ko pelnījuši.

Visi sauļojas pie jūras, ezeriem, upēm un citām ūdenstilpēm. Bet ko es? Es apsēžos autobusā saules pusē.

Uz Krievijas ceļiem ir tikai viena aizlieguma zīme – svītraini krāsots betona bloks. Visas pārējās ir brīdinājuma ceļa zīmes.

«Dārgais, nāc nu brokastīs, es putru pagatavoju!»
«Kādu?»
«No pelmeņiem!»

Jauns puisis skrien pakaļ meitenei: «Ei, jaunkundz!»
«Kas ir?»
«Vai jūs autobusā aizmirsāt lietussargu?»
«Vai, paldies, tiešām aizmirsu!»
«Tad skrieniet pakaļ autobusam, tas vēl tālu nav aizbraucis!»

Latviešu politiķis palīgam uzdeva uzrakstīt nelielu runu kārtējam korporatīvajam pasākumam. Pēc pāris dienām nokaitināts politiķis strostē palīgu: «Ko tu man uzrakstīji? Runa sanāca gandrīz stundu gara, un puse klausītāju izklīda jau sen, pirms tā bija beigusies.»
«Piedod, priekšniek, bet runa bija ne vairāk kā 15 minūtes gara. Bet es to, kā jūs lūdzāt, izdrukāju četros eksemplāros…»

«Vai tiešām šis ir speciāli «pašiņiem» domāts tālrunis?»
«Jā, taču! Bildējies taču ātrāk!»
«Bet kāpēc tas izskatās pēc pistoles?»
«Bildējies, ka tev saka!»

Priekšnieks ieskrien savu padoto kabinētā kliegdams: «Es taču jums teicu: darba laikā nesmēķēt!»
Viens no padotajiem nospļaujas: «A kurš te strādā?»

Pie terapeita. Pacients: «Dakter, godīgi sakot, es neticēju, ka jūsu izrakstītās zāles palīdzēs. Bet palīdzēja. Jūs esat īsts brīnumdaris!»
Terapeits: «Godīgi sakot, brīnumdaris ir aptiekārs. Es jums netīšām iedevu receptes veidlapu, uz kuras ieskricelēju pildspalvu…»

Krievs atbraucis ciemos pie ebreja. Ebrejs: «O! Sveiks draugs! Cik sen neesam redzējušies! Ierausim pa mēriņam?»
«Kāpēc gan ne?»
«Nu, ja ne, tad ne…»

2004: «Oho! Kas tas?» – «Telefons!»
2006: «Oho! Tev ir telefons ar kameru!»
2009: «Oho! Tev ir telefons ar skārienjutīgo ekrānu!»
2010: «Oho! Tev ir telefons bez podziņām!»
2012: «Oho! Tev ir telefons ar podziņām!»
2013: «Oho! Tev ir iPhone
2014: «Oho! Tev nav iPhone

Liftnieka dēls uz savu dzimšanas dienu drīkst uzaicināt ne vairāk kā 350 kilogramu draugu.

Ravela Šeherezade un Štrausa Varonis domubiedriem

 

Latgalei ir Gors, bet mums ŽaGors – ar šādu asprātīgu vārdu spēli žurnāla Ir domubiedrus jaunajā Vidzemes koncertzālē sagaida tās saimnieki un aicina doties ekskursijā pa modernās koncerzāles telpām. Ekskursijā uzzinām par simtgadīgās ēkas likteni vēstures gaitā, sākotnēji kā Cēsu Viesīgas biedrības namam, vēlāk – kultūras namam. Par gadsimtā pieredzēto spozmi vēl lepni liecina vecās, krāšņās lustras un varenās koka sijas tagad pārbūvētajā ēkā.

Aplūkojot koncertzālē izvietotos mākslas priekšmetus, klausoties asprātīgos stāstos par tās tapšanu, nonākam arī Lielajā zālē, kur skatītāju vietas vēl tukšas un tumšas, bet uz skatuves savus instrumentus jau ieskandina Nacionālais Simfoniskais orķestris. Ekskursija ir galā, kad nonākam koncertzāles augstākajā vietā – 6.stāvā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz pievakari pār Cēsīm.

Līdz koncertam Ravela Šeherezade un Štrausa Varonis vēl stunda laika. Daļa domubiedru to steidz izmantot koncertzāles kafejnīcā, bet citi, noskaidrojuši pareizo ceļa virzienu no Cēsu Mākslas festivāla organizatoriem, dodas aplūkot tuvumā esošās izstādes.

Ir pienācis vakars, konertzāli iedzīvina Kristīnes Gailītes soprāns un Nacionālais Simfoniskais orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā. Svelmīgā piektdiena ir piepildīta ar mākslu, labu noskaņu un lielisku kompāniju. Kad koncerts izskanējis, atgriežamies Ir domubiedru autobusā, lai pārspriestu iespaidus atceļā uz Rīgu. «Nākamreiz jābrauc uz Goru!» ierosina domubiedri. Lai gan nākamā izbrauciena galamērķis pagaidām vēl nav zināms, skaidrs ir tas, ka Ir domubiedru kultūras ekskursijas kļuvušas par jauku satikšanās veidu, un labas tradīcijas ir jāturpina.

Uz tikšanos nākamajos Ir domubiedru pasākumos!

Plūmju variācijas

Ko vasaras vidū darīt ar plūmju bagātību? Iesakām piecas iespējas

Spilgti dzeltenas, skaisti zaļas, koši sarkanas, dažādu toņu violetas, tumši zilas. Kad par krāsām izpriecājas, jāsāk skatīt pēc lieluma! Milzīgi lielas, ovālas un mazas, apaļas. Trešais kritērijs ir garšas nianses – saldas un skābākas. «Plūmes galdā var celt, kamēr āboli vēl nav gatavi, un tās būs dārzos līdz pat oktobra sākumam, ja vien nebūs salnu. Šķirņu ir tik daudz!» saka restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš. Viņš labprāt atceras vasaras Alūksnes pusē, kad zem plūmjkoka garajā zālē meklēja saldās olplūmes. Našķis ir arī mazās, zilās, apaļās plūmītes. Kuras izvēlēties ēdienu gatavošanai? «Katrai plūmei – savs ēdiens. Mīkstākas un saldākas derēs desertiem un ievārījumiem, bet sarkanās, stingrākās var droši cept un grilēt, tās neizjuks,» iesaka Tomass Godiņš. Plūmei, kad tā ir pamatēdiena sastāvdaļa, piestāv pipari, timiāns, rozmarīns. Bet pati plūme der pie cepešiem, pīles, vistas ēdieniem. Ar plūmēm – svaigām vai ziemā ar žāvētām – pilda zosi uz Mārtiņiem un arī Ziemassvētkos.

No plūmēm var pagatavot garšīgus desertus vai marmelādes. Plūmju kompotu, kas gatavots no skābenajām, mazajām kaukāzplūmītēm, var pasniegt kopā ar sieru. Plūmes tiek izmantotas jogurtu un saldējuma piedevām. Un kurš gan neatceras lielisko plūmju sulas un saldējuma kokteiļa garšu!

Ēd svaigu! 

Plūmes sastāvā ir cukuri, ābolskābe un citronskābe, pektīnvielas, miecvielas; A, B1, B2, C, E, K, P un PP vitamīns; kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, nātrijs, dzelzs, mangāns, kobalts un citas vielas.

Plūmju pazīstamākais ārstnieciskais efekts ir organisma attīrīšana no toksīniem, tāpēc tās bieži rekomendē attīrošām un atslodzes diētām.

Plūmes ziemai

Kompots. Lai plūmju miziņa karsēšanas laikā neplīstu, pirms tam plūmes var mazliet sabakstīt. Kompotā var likt augļus vairāk var likt  mazāk, jo no sīrupa pēc tam ziemā var taisīt garšīgus dzērienus un desertus.

Ievārījums labi garšo, ja tam pievieno nedaudz laba sarkanvīna un maltas garš-vielas, kas raksturīgas Ziemassvētkiem – kanēli, krustnagliņas, zvaigžņu anīsu!

Kaltētu plūmju gatavošana mājas ap-stākļos ir laikietilpīga. Lai iegūtu kilogramu žāvētu plūmju, vajadzēs 4-6 kilogramus svaigu, gatavu, bet ne pārgatavojušos augļu.

Biezsula noderēs gan saldējuma kokteiļiem, gan desertiem. Pirms biezsulas gatavošanas plūmes blanšē (aplej ar karstu ūdeni, patur un tad liek aukstā ūdenī), lai novilktu miziņu. Tad plūmes samaļ kombainā, sakuļ. Iegūto masu izberž caur sietu un pievieno cukuru (tā daudzums atkarīgs no plūmju šķirnes). Biezsulu, nevārītu, var sasaldēt nelielos trauciņos, kā arī uzvārīt un saliet sterilizētās burciņās.

Plūmju un ingvera čatnijs

Sastāvdaļas 
600 g plūmju
40 g ingvera
1  čili pipars
400 g ābolu
200 g cukura
1 kanēļa standziņa
1 zariņš rozmarīna
80 g gaišā balzamiko etiķa

Var izmantot mazās aličas vai dzeltenās plūmes, kas labi šķīst. Izņem kauliņus, liek katlā ar cukuru un vāra, līdz mīkstas, izberž caur sietu. (Var vārīt arī ar kauliņiem, nepievienojot cukuru, izberzt caur sietu un tikai tad masai pievienot cukuru.)

Plūmju biezenim pievieno kubiņos sagrieztu ābolu (skābāku un cietāku šķirni), čili (pirms tam atbrīvojot no sēkliņām), ingveru, gaišo balzamiko etiķi, sasmalcinātu rozmarīnu un kanēļa standziņu. Vāra uz nelielas uguns 20 minūtes. Ieguvums – aptuveni 1 kg čatnija.

Labi sader ar mīkstajiem sieriem, garšos arī ar pankūkām.

Plūmju un sarkanvīna mērce

Sastāvdaļas
600 g sarkano plūmju 
200 g ābolu
50 g puravu
30 g ķiploku
50 g šalotes sīpolu
100 g brūkleņu
300 g sarkanvīna
50 g sviesta
130 g cukura
40 g olīveļļas
3 timiāna zariņi

Puravus, ķiplokus, šalotes sīpolus apcep olīveļļā, pievieno plūmes bez kauliņiem, sagrieztus ābolus, brūklenes, sarkanvīnu, timiānu un cukuru. Vāra uz nelielas uguns 30 minūtes, tad izberž caur sietu. Ieguvums – aptuveni 1 kg mērces. Šādu mērces sagatavi var liet kārbiņās un likt saldētavā. Lai mērci pasniegtu galdā, atliek tikai pievienot sviestu.

Sader ar grilētu tītara un vistas gaļu. Labi garšos ar truša terīni.

Plūmju un apelsīnu sorbets

Sastāvdaļas
700 g plūmju
600 g apelsīnu
200 g cukura
20 g piparmētras
8 marakujas
2 ēd. k. medus 

Plūmēm izņem kauliņus, sablenderē ar cukuru, pievieno plānu apelsīnu miziņu (no diviem apelsīniem). No apelsīniem izspiež sulu, ko pievieno plūmju masai. Pieliek sagrieztas marakujas un piparmētru. 

Liek saldējuma mašīnā, kas masu lēni sajauks. Tad liek saldētavā.

Plūmju kūka 

Mīklas sastāvdaļas
250 ml miltu
2 ēd. k. cukura
Pustējkarote cepamā pulvera
65 g sviesta
1 ola
3 ēd. k. piena

Kūkas virsai
75-150 ml cukura (atkarībā no skābuma)
2 ēd. k. miltu
Pustējkarote malta kanēļa
750 g zilo plūmju (ap 20 gab.)

Sajauc miltus, cukuru un cepamo pulveri, iegriež mazos gabaliņos aukstu sviestu. Trauciņā sakuļ olu ar pienu un iejauc miltos. Ātri samaisa mīklu viendabīgā masā un liek ietaukotā 23 cm diametra formā.

Sajauc cukuru, miltus un kanēli. Kādas divas ēdamkarotes pārkaisa mīklai formā.

Plūmēm izņem kauliņus un sakārto uz mīklas cieši citu pie citas. Pārkaisa ar atlikušo miltu, cukura un kanēļa maisījumu. Cep +180 grādos 40 minūtes. 

Pasniedz siltu vai aukstu ar saldējumu vai putukrējumu.

Plūmju un meloņu aukstā zupa

Sastāvdaļas
600 g plūmju (lielo, dzelteno)
400 g melones
150 g cukura
1 laims (sula un miza)
2 ēd. k. medus 

Plūmēm izņem kauliņus, sablenderē un izberž caur sietu. Masai pievieno gabaliņos sagrieztu meloni, cukuru, laima sulu, plāni sagrieztu laima miziņu un medu. 

Sablenderē un pasniedz aukstu ar piparmētru un krūmmellenēm.

Recepšu autori Tomass Godiņš un Biruta Ozola.

Ērika Veidis, Hārvardas rekordiste


Hārvardā ir daudz cilvēku ar slaveniem uzvārdiem, kas mācījušies slavenās privātskolās, bet es biju viena no trijiem studentiem 30 cilvēku klasē, kas nāca no valsts skolas. Ikviens var mācīties Hārvardā, ieguldot smagu darbu. Vissvarīgāk ir attīstīt savu lielāko aizraušanos, nevis darīt tikai to, ko no tevis gaida citi, stāsta Amerikā uzaugusī latviete Ērika.

Septembrī Ērika sāks pēdējo gadu bakalaura studijās, bet uz dzīvi raugās ar mērķtiecīgām acīm. Latvijā viņa vāc materiālus savam bakalaura darbam un atpūšas pirms mācībām vienā no pasaules prestižākajām universitātēm. 

Nākamais mācību gads nesīs jaunus izaicinājumus. Savā bakalaura darbā viņa vēlas parādīt, kā pēc ekonomiskās krīzes atšķīrās sociālā reakcija Latvijā un Grieķijā. «Tikai ar kultūras atšķirībām izskaidrot, kāpēc grieķi protestē un streiko, bet latvieši ne, nav pareizi. Es meklēju atbildes valsts politiskajā un sociālajā struktūrā, kā arī cilvēku iesaistē nevalstiskajā sektorā,» Ērika stāsta par savu lielāko izaicinājumu.

Universitātes rekorda 4×800 m skriešanā īpašniece un šāgada Efeju līgas čempione 800 m sprintā ar lepnumu stāsta, ka izvirzīta par savas universitātes sieviešu vieglatlētikas komandas kapteini, un atzīst, ka arī nākotnē turpinās skriet. Visi četri Ērikas vecvecāki Latviju pametuši kara laikā, un sarunās ar draugiem viņa vienmēr cenšas izcelt savu latviskumu. «Tas gan vienmēr beidzas ar vilšanos, kad pastāstu, ka piedzimu Ņūdžersijā, nevis Eiropā,» viņa pasmejas.

Latviskā identitāte arī palīdzējusi tikt universitātē. «Lai iekļūtu Hārvardā, katram ar kaut ko jāizceļas. Es uzsvēru to, kā, uzaugot latviešu kultūrā, kļuvu par to, kas esmu,» stāsta Ērika. Ar vecākiem viņa runā latviski, arī bērnība pavadīta latviešu skolās un Garezera nometnēs.

Stāstot par Hārvardu, Ērikas balsī iezogas spīts. «Protams, Hārvardas vārds paver daudz durvju, bet es neuzskatu, ka, tiklīdz esi tur ticis mācīties, vari atviegloti uzelpot.» Tieši otrādi – veiksmīgu dzīvi nodrošinās spējas, kas ļāvušas tikt universitātē, nevis tikai tās vārds. «Man apkārt ir tik daudz interesantu un apņēmīgu cilvēku! Labas universitātes meklē spēcīgas personības. Par tādu var kļūt ikviens, tikai jāstrādā.»

Viesojoties Latvijā pēc ilgāka laika, lielākais pārsteigums ir restorānu ēdienkartēs redzēt biešu zupu un lašmaizītes, ko Amerikā gatavo tikai dāmu klubos. «Latvija man vienmēr likās kā tāda mistiska un nesasniedzama fantāziju zeme. Ir grūti aptvert, ka uz ielas tiešām skan latviešu valoda!»