Tā dzejnieces Ineses Zanderes pasakā Māsa un brālis sākas Māsas stāsts par viņas sapni, kas izdevniecības Liels un mazs direktores Alīses Nīgales dzīvē kļuvis par īstenību. Cenšoties tikt galā ar daudzajiem mammas un grāmatu izdevējas pienākumiem, viņa jau desmit gadu veido ceļu uz «savu Ameriku» – vietu, kur bērni lasa grāmatas
Ceļa pirmā pietura ir Iekšiņa un āriņa. Tā aizved uz 2002.gadu, kad Alīses mammas Ineses Zanderes dzejoļu krājums ar šādu nosaukumu saņēma godalgu konkursā Preses nama grāmata. Toreiz grāmatu izdeva tik nelielā tirāžā, ka dažu nedēļu laikā tā pazuda no grāmatnīcu plauktiem, atstājot smilkstošu sajūtu – vajag vēl! Zanderes skaitīkļus, baidīkļus un skraidīkļus skandināja jauni un veci, pie Ziemassvētku eglītes, vakarā pirms gulētiešanas un pirātu ballītēs. Tie, kuri nebija tikuši pie grāmatas, tincināja Zanderi, kad atkal izdos. Mākslas zinātniece Ieva Lejasmeijere iemīlējās Iekšiņā un āriņā tā, ka pārrakstīja grāmatu ar roku dzimšanas dienas dāvanai. Tas viss iedrošināja Alīsi Nīgali, Inesi Zanderi un viņas māsasmeitu Ūnu Laukmani, Iekšiņas un āriņas ilustratori, 2004.gadā nodibināt grāmatu izdevniecību Liels un mazs.
Tagad, kad izdevniecībai jau ir desmit gadu, biroja grāmatu plauktos pie izdevniecības vadītājas Alīses darba galda līdzās Iekšiņai un āriņai izkārtots desmitiem citu. Katra no tām ir laba literatūra ar izcilu māksliniecisko noformējumu. Alīse atzīstas – pirmie desmit gadi bija grūti. Tas nepārsteidz, zinot, ka viņa darbu izdevniecībā apvieno ar rūpēm par starptautisko Jāņa Baltvilka literatūras balvas organizēšanu un ģimeni, kurā aug Krišs Nikolajs, Jūlijs un Rūta. «Taču vienlaikus interesanti,» saka Alīse. «Interesanti» bija un ir viņas galvenais dzinulis strādāt.
Piedāvā citādo
Uz izdevniecības telpām Tērbatas ielā, kurā Liels un mazs dzīvo kopā ar Edmunda Jansona animācijas studiju Atom Art un no logiem paveras Karlsona cienīgs skats uz māju un mašīnu jumtiem, Alīse nenāk katru dienu. Viņa strādā arī mājās – agri no rītiem un vēlos vakaros. Iemanījusies pie datora piesēsties laikā, kamēr bērni (sešus, trīs un gadu veci) guļ, ēd vai mierīgi spēlējas. Šķiet, viņai vajadzētu būt nervozai, drudžaini mēģinot paspēt visu, ko no viņas prasa gan izdevniecības, gan mammas darbs. Tomēr slaidā, 32 gadus vecā sieviete ir pilnīgi mierīga. Viņa rāmi sadala pa tālruni saņemtās ziņas «vēlāk» un «tūlīt», intervijas laikā plūstoši pievienojas biroja sarunām un tad atkal atgriežas pie jautājumiem, uz kuriem jāatbild. To viņa dara pārdomāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.