21.gs. raganu medības

Vairākums cilvēku domā, ka «raganu» sodīšana ir sena pagātne – kaut kas tāds, ko, piemēram, Eiropā piedzīvoja viduslaikos. Tomēr izrādās, ka vardarbība pret burvestībās apsūdzētiem cilvēkiem aizvien turpinās daudzviet pasaulē un pat atgriežas Rietumos

Pēdējos gados Āfrikā, Klusā okeāna valstīs un Latīņamerikā ir reģistrēti vairāki uzbrukumi personām, kuras apsūdzētas par buršanos. Taču līdzīgi gadījumi notikuši arī Rietumeiropā un ASV, jo «raganas» un viņu apkarotāji tur ieceļojuši kā imigranti. ANO bēgļu un cilvēktiesību aģentūras lēš, ka katru gadu visā pasaulē tiek nogalināti vairāki tūkstoši raganu, bet vēl lielāks skaits piedzīvojuši spīdzināšanu un piekaušanu. «Tā sāk kļūt par starptautisku problēmu – šāda vardarbība izplatās viscaur pasaulē,» jau 2009.gadā paziņoja ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos. Tas bija pēdējais gads, kad viņa organizācija vispusīgi pētīja šo problēmu. Gadu vēlāk savāktā statistika liecināja, ka uzbrukumi burvēm un burvjiem tikai gājuši plašumā, it īpaši Āfrikā.

Pērn pienāca satraucoša ziņa arī no Papua-Jaungvinejas – tur pūlis dzīvu sadedzināja 20 gadus vecu jauno māmiņu Kepari Lenjatu. Pēc šā notikuma valdība steidzās atcelt 1971.gadā pieņemtu likumu, kas burvju nogalināšanā apsūdzētiem cilvēkiem tiesā ļauj izmantot argumentu, ka upuris viņiem vienkārši radījis aizdomas. Tā šķitis arī kādam vīrietim un viņa sievai, kuri jauno sievieti apsūdzējuši burvestībās un nolēmuši paši sarīkot linča tiesu. Abi musinātāji tā arī nav sodīti. Šādu iznākumu šogad kārtējā ziņojumā nosodīja cilvēktiesību organizācija Amnesty International.

Baisākais linča tiesu aspekts ir tas, ka noziegumi tiek pastrādāti ar īpašu cietsirdību. Lenjatu sadedzināja dzīvu. Līdzīgs gadījums 2012.gadā notika arī Nepālā. Tajā pašā gadā kāda sieviete Kolumbijā tika sista līdz nāvei, pēc tam viņai nogrieza galvu.