Eiropa pret izdabāšanu investoriem. Ko darīt Latvijai? 22

Ķīnas investors šopavasar starptautiskā nekustamā īpašuma izstādē Pekinā prāto, kur ieguldīt. Foto: AFP/LETA
Ilmārs Latkovskis
Print Friendly, PDF & Email

Sordē: tieši globālie investori ir ieinteresēti veicināt nodokļu nemaksāšanu

Visa mūsu dzīve aizvien vairāk ir izdabāšana investoriem – spekulantiem. „Cilvēki zināmā mērā pat ziedojas, piedāvājot savu valsti investoriem un iegūstot tiesības piedalīties vairāksolīšanā, jo ir spiesti ne tikvien apmierināt investoru prasības, bet arī piedāvāt aizvien jaunus uzlabojumus.”

Šos franču zinātnieka un filozofa Bernāra Sordē (Bernard Sordet)* vērojumus apstiprina aktuālās dzīves notikumi Latvijā. Lūk, daži pēdējā laika piemēri.

Ekonomikas ministrs brīdina, ka „Citadeles” banka investoriem jāpārdod (jāatdod) ātri un diskrēti, jo, lūk, tādi ir noteikumi. Citādi būs ļoti slikti. Kaut gan attiecībā uz Eiropas Komisiju tā arī nav skaidrs, vai tie ir pagātnes acumirkļa ieteikumi vai arī strikta vienošanās.

Saeima ir sprukās pieņemt sarežģītus lauksaimniecības zemes pārdošanas nosacījumus tā, lai izlavierētu starp brīvo tirgu un Latvijas zemes pārmērīgu nonākšanu ārzemnieku rokās. Lietuvieši līdzīgā situācijā par šo jautājumu pat sarīkojuši referendumu, kuru pašu valsts vadītāji steidz apsaukt par bezjēdzīgu un pretlikumīgu. Jo tādi, lūk, ir Eiropas Savienības dalības nosacījumi.

Krievu miljardieris pie Jūrmalas būvē slēgtu ekskluzīvu ciematu. Tā iemītnieki, visdrīzāk, būs Krievijas jaunbagātnieki, kuri pēc principa – „kas maksā, tas pasūta mūziku” – šeit veidos „jauno Krieviju” ar savām sadzīves manierēm, skolām u.tml. Un tur neko nevar darīt. Mums taču jācīnās par investīcijām. Tāpēc arī jātirgo uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu.

Visus šos gadījumus vieno nepastrīdamā prasība izdabāt investoriem.

Latvijā iebildumus pret notiekošo parasti mēģina iztēlot par provinciāli konservatīvu nacionālistu aizspriedumiem. Taču nevar nepamanīt, ka pret bezierunu izdabāšanu investoriem aizvien vairāk protestē arī vienotas un stipras Eiropas aizstāvji. Viņi saprot, ka investoru neremdināmā apetīte grauj gan nacionālās valstis un kultūras, gan ikvienu indivīdu pārvērš unificētā patērētājā.

Sordē par to raksta: „Nonācis tik tālu, ka cilvēka eksistenci neatkarīgi no viņu nodarbošanās nosaka investori. Noraidītas netiek nevienas investīcijas, un tieši tās cilvēkam liek pielāgoties jeb – citiem vārdiem sakot – iet kopsolī ar laiku.”

Ko nozīmē iet kopsolī ar laiku, pakļaujoties globālo investoru un finansistu interešu loģikai? Tas nozīmē teritoriju savdabības degradāciju. Tas nozīmē nemitīgi kāpināt migrāciju, kuras apjomi daudzkārt pārsniedz valstu spēju integrēt migrantus. Tas nozīmē likumu pielāgošanu un visādi citādu nacionālo valstu savstarpēji konkurējošu izdabāšanu investoriem. Tas nozīmē izglītības sistēmas pakļaušanu investīciju menedžmenta interesēm. Tas nozīmē pilnvērtīga un radoša cilvēka attīstību upurēt patērētāja dzīvesveidam.

Sordē norāda, ka tieši globālie investori ir ieinteresēti veicināt nodokļu nemaksāšanu. Tas saistīts gan ar lētāku darbaspēku, gan ar iespējām savas bagātības slēpt nodokļu oāzēs. Respektabls Krievijas žurnāls „Mir i politika” saviem lasītājiem sniedz legālu blēdību pamācības, kurās valstīs un kā labāk ielikt savu kapitālu, t.sk. pērkot uzturēšanās atļaujas un pilsonību. Latvija minēt kā vieta, kura cenšas konkurēt ar lielākajiem izdabātājiem.

Eiropas Savienības un tās institūciju lielais izvēles jautājums šobrīd ir – kam tās kalpos? Sākotnējā un joprojām formāli deklarētā iecere ir vienota un daudzveidīga Eiropa. Tātad nacionālo valstu attīstībai un arī visas Eiropas kā vienotas kultūras sekmīgai attīstībai globālajā pasaulē. Taču Sordē norāda, ka patlaban Eiropas institūcijas vairāk tiek izmantotas kā instruments globālo korporāciju interesēs: „Mūsdienu Eiropa cieš sakāvi, jo izsmēlusi sevi, cenšoties piedāvāt konkurētspējīgus risinājumus globālajiem tirgiem. Globālie tirgi savukārt dominē pār Eiropas tirgu un to kolonizē, drīzumā tas, visticamāk, marģinalizēsies.”

Arī franču ekonomists Tomā Piketī (Thomas Piketty), nesenā intervijā vācu žurnālam „Zeit”** pašreizējo Eiropas politisko arhitektūru sauc par monstru, kas nekalpo Eiropas attīstībai. Lielākas ievērības cienīgi būtu Pikē iebildumi pret Žanu Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker) kā Eiropas Komisijas prezidentu. Pikē neuzskata par būtiskāko britu premjera Deivida Kamerona (David Cameron) iebildumus, ka Junkers ir federālists vai citas norādes par Junkera žūpošanu.

Pikē skatījumā daudz būtiskāk ir kas cits: Junkers nāk no Luksemburgas, kuras ekonomikas pamats ir finanšu pakalpojumi. Luksemburga ir nodokļu oāze. Vai mēs gribam, lai tāda persona ir Eiropas Komisijas priekšgalā?

Gan Pikē, gan Sordē ir par vienotu un stipru Eiropu, jo citādi Eiropas nācijām nav iespējams noturēties pret globālo investoru un finansistu postošajām ambīcijām. Tas prasa ne tikai jaunu domāšanu no politiķiem, bet arī ikviena cilvēka vēlmi mēģināt atteikties no patērētāja dzīvesveida par labu radošai personībai. Skaidrs, ka šīs pārvērtības nevar notikt vienā dienā un vienā valstī.

Ko varam darīt Latvijā, šeit un tagad? Kādi būtu ikdienas politikas solīši?

Pirmkārt. Nepaļauties loģikai, ka jebkuras investīcijas, lai arī pirmajā mirklī šķietami materiāli izdevīgas, nebūs mums postošas tālākā perspektīvā. „Citadeles” gadījums prasa rūpīgu izvērtējumu un nepakļaušanos steidzināšanai pēc investoru spēles noteikumiem. Jāliek maksimāli šķēršļi lauksaimniecības zemju pārdošanai ārzemniekiem, jo iztirgotie apjomi jau patlaban ir kritiski. Tas pats attiecas uz uzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi.

Otrkārt. Izrevidēt visas mūsu starptautiskās saistības, lai saprastu, par kurām varam un vajag diskutēt ar starptautiskajām (jo īpaši – Eiropas) institūcijām, pārliecinot, ka ne tikai mūsu, bet arī kopīgā labuma interesēs ir citāda lietu kārtība. Patlaban aktuālais jautājums ir dažādu normu salāgošana, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu OECD dalībvalsti.

Treškārt. Meklēt sabiedrotos citās valstīs, izmantojot gan divpusējās attiecības, gan dalību starptautiskajās institūcijās. Globālo investoru politika nacionālās valstis spiež būt nežēlīgiem un blēdīgiem konkurentiem, kas galu galā atstāj aizvien mazāk vietas veiksmes stāstiem.

Tas ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas nākotnes jautājums jeb nobeidzot Sordē vārdiem:

„Jā Eiropa ir nepārtrauktā tapšanas stadijā, taču, lai to neturpinātu būvēt uz smiltīm, tās rīcībā būtu jābūt skaidrai situācijas analīzei. Eiropa jāceļ uz stabiliem pamatiem – tādiem, kas ļaus attīstīties dzīves formai, nevis finanšu sistēmas ekspansijai; savukārt dzīves forma nepieciešama, lai attīstītu cilvēka sociālo un sabiedrisko potenciālu, un tajā nav vietas finanšu neparedzamībai un nepastāvīgajiem tikumiem.”

Autors ir 11.Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība

* Bernard Sordet. Iespējamā Eiropa. Mansards, 2014. 

** http://www.zeit.de/wirtschaft/2014-06/piketty-europa-vermoegen-ungleichheit

 

Komentāri (22)

Alise 01.07.2014. 11.38

Labs raksts! Bet būtībā jau nekas jauns – vienmēr visiem saprātīgiem cilvēkiem bijusi zināma tāda doma kā – kas par daudz, tas par skādi.

Un pašreiz tiešām pasaulē par daudz viss tiek būvēts uz naudas un patēriņa attiecībām. Bez tam par normu ir kļuvis, ka visu laiku ir kaut kur jāskrien, jāpalielina apjomi, jāpārdod un jāpatērē vairāk un vairāk utt. Mēs (rietumu pasaule) esam pataisīti par stresa sabiedrību.

Jācer, ka tas tomēr pāries.

+12
-2
Atbildēt

0

Timurs Čuntonovs 01.07.2014. 14.15

Labs raksts. Tikko mana kaimiņiene atcerējās, ka padlaikos braukuši uz Igauniju un Pērnavā igauņu pārdevēja, līdzko redzējusi piebraucam autobusu, tūlīt visas desas noslēpusi, jo taupīja savējiem – igauņiem. Igauņi patiešām ir vienmēr bijuši labākie. Bet latvietis 3 reizes paklanīsies krievam, atdos visas desas un vēl pateiks: sposibo. Nu vai zviedram vai kam…

+10
-1
Atbildēt

4

    ——–

    Igauņi,somi,zviedri,norvēģi,vācieši utt.utml.- ir SAVĀDĀKI,to vajag APJĒGT:

    “Patīk vai ne, bet latviešu mentalitāte ir slāviskāka.” Jānis Peters

    http://www.delfi.lv/izklaide/saturs/dienas-citats/janis-peters-par-musu-slaviskumu.d?id=43373005

    http://www.youtube.com/watch?v=kt1aZTqcuoM

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    ILZE > Timurs Čuntonovs 03.07.2014. 18.27

    hombros

    taču viņa aizmuldēšanās par to, ka Atmodu bezmaz vai KGB noorganizējusi.

    _____________

    Atmodu nē. Tautas fronti, lai Pilsoņu kongress netiktu pie varas, gan.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ILZE > Timurs Čuntonovs 01.07.2014. 21.31

    edge_indran ——–

    “Patīk vai ne, bet latviešu mentalitāte ir slāviskāka.” Jānis Peters

    __________

    Tā kā slāvi ir baltu asiņu nēsātāji, ne otrādi, tad mums ir daudz kopīgu iezīmju. Nejaukt ar krieviem(aliens), kuri no mums atšķirās vairāk, kā neģeris ar diviem deguniem.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 02.07.2014. 14.11

    Nu es jau sen saku: kad Pauls un Peters (kuri tiešam ir mīļi večuki)aizies, tad beidzot latviešiem ir cerība nekalpot diviem kungiem, no kuriem viens ir krievs. Jo tieši Pauls bezmaz vai katru savu dziesmu ir pārrakstījis krievu valodā – turklāt ar citu nozīmi. Teiksim: davajā, davajā, davajā Māriņāāā, million million million alih ros. hahahaha! Arī Peters ir jauks un labs dzejnieks un ievērojams sabiedriskais darbinieks, taču viņa aizmuldēšanās par to, ka Atmodu bezmaz vai KGB noorganizējusi. Nu nevajag taču galīgi aizmuldēties, krievam klanoties.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Kristīne 01.07.2014. 13.27

EM Dombrovskis strādājot par Izglītības ministru nemaz tik aktīvs darbonis nebija, acīmredzot tur nebija iespēju “uzvārīties”.

+4
-2
Atbildēt

1

    ILZE > Kristīne 01.07.2014. 13.38

    eltae

    Salīdzināji ar, desu fabriku ar naglu cehu!

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu