Pirms 500 gadiem Eiropu satricināja informācijas tehnoloģiju revolūcija
Dzīvojam laikā, kad interneta uzvaras gājiens pārveido pasauli un cilvēku savstarpējās attiecības. Revolūcija informācijas tehnoloģijās izmaina, ko, kā un kur mēs lasām, padara pieejamu ikdienā līdz šim neiedomājamu informācijas apjomu, pārveido cilvēka publisko un privāto dzīvi, dažviet pat kļūst par lielu politisko pārmaiņu veicinātāju, kā tas notika 2011.gadā Arābu pavasara laikā.
Taču tas viss jau kādreiz ir bijis. Pirms 500 gadiem drukātā grāmata bija sasniegusi tādu tehniskās attīstības līmeni un izplatību, ka tās pārveidojošais potenciāls sāka skaidri iezīmēties. Tā ir viena no galvenajām tēmām izstādē 1514. Grāmata. 2014, kura Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu programmā tiek organizēta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Izstādes koncepciju radījis LNB direktors Andris Vilks un vēsturnieks Gustavs Strenga ar mērķi izcelt līdzības starp modernās ēras pirmsākumiem un mūsdienām. Strenga stāsta, ka izstāde būs «kā logs uz laikmetu». Lai gan pirmo grāmatu Gūtenbergs nodrukāja 15.gadsimta vidū, tieši ap 16.gadsimta sākumu grāmatas ieguva formu, kas spēja mainīt pasauli. Izdevēji bija iemācījušies, kā drukāt mazākas grāmatas, padarot tās lētākas un vieglāk transportējamas, turklāt aizvien biežāk to saturs parādījās nevis latīņu, bet gan tautu ikdienā lietotajās valodās. Grāmatas kļuva vieglāk pieejamas un līdz ar to aizvien ietekmīgākas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.