Pieci vērtīgi mirkļi • IR.lv

Pieci vērtīgi mirkļi

5
Ezeriņš.

Šis nav mēģinājums izcelt labāko, sarežģītāko vai teātra procesam būtiskāko aizvadītajā sezonā. Esmu apkopojusi piecus darbus, kas iespiedušies atmiņā. Atlases kritērijs – mazliet brīnuma.

1. Ezeriņš

Bieži vien teātra notikumi ir iepriekš izskaitļojami – materiāls, aktieri, režisors ļauj prognozēt, vai izrāde radīs interesi. Režisora Elmāra Seņkova Ezeriņš Nacionālā teātra Aktieru zālē šajā ziņā ir izņēmums. Pirmizrāde piezagās klusi, pat nesot līdzi zināmu mulsumu, jo – ko gan iespējams secināt no tāda nosaukuma? Pēc izrādes gan nekāda mulsuma nav. 

Jānis Ezeriņš, kura stāstus Seņkovs iestudējis, ir man personiski tuvs autors, tāpēc teksta spožais, asi ironiskais stils, kas apvienojas ar pārsteidzoši gaišu skatījumu uz pasauli, nebija pārsteigums. Pārsteidza tas, cik smalki Seņkovs ar materiālu strādājis – viegli, bet neaizmirstot, ka teksts (tāpat kā dzīve, par ko tas stāsta) tikai izliekas vienkāršs. 

Ezeriņš ir ansambļa izrāde ar skaistiem aktierdarbiem. Tas ir arī lielisks režisora darbs – pārliecinoša analīze, interesanta un filigrāni īstenota stilistika. Taču galvenais – Ezeriņš liek pie sevis domās atgriezties vēl un vēl, katru reizi atklājot, ka izrāde ir vēl dziļāka un cilvēciskāka, nekā likās.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu