Diena: 1. jūnijs, 2014

Abhāzijas prezidents paziņo par atkāpšanos

Viņš atkāpies no amata, lai saglabātu valstī stabilitāti

Separātiskā Gruzijas Abhāzijas reģiona prezidents Aleksandrs Ankvabs svētdien paziņojis par atkāpšanos no amata, ziņo LETA/AFP.

Ankvabs paziņoja, ka atkāpjas no amata, lai saglabātu valstī stabilitāti.

Abhāzijas reģiona parlaments jau pagājušo ceturtdien pieprasīja prezidenta atkāpšanos. To pieprasīja arī opozīcija, kas sarīkoja vairākus mītiņus, tostarp protestētāji ieņēma arī prezidenta rezidenci.

Ankvabs paziņoja, ka atkāpjas pēc konsultēšanās ar saviem palīgiem un atbalstītājiem.

Ankvaba oponenti pārmet viņam korupciju un autoritāru valdīšanas stilu. Daļa kritiķu arī nosoda pārlieku lielo paļaušanos uz Maskavu, bet citi tikmēr vēlas panākt reģiona pievienošanos Krievijai.

Abhāzija par atdalīšanos no Gruzijas paziņoja 1990.gadā, taču tās neatkarību starptautiskā sabiedrība neatzīst.

Vienīgi Krievija pēc kara ar Gruziju 2008.gadā līdz ar Dienvidosetiju atzina arī Abhāziju.

Ankvabs tika ievēlēts par Abhāzijas līderi 2011.gada augustā pēc iepriekšējā reģiona līdera Sergeja Bagapša nāves.

 

DP uzmanību piesaistījuši Latvijas kazaki

Latvijā dibinātās biedrības “Pribaltijskij kazačij krug” valdes pārstāvis noliedz viņu organizācijas paramilitāro raksturu

Drošības policijas (DP) uzmanību piesaistījusi Latvijā reģistrētā biedrība “Pribaltijskij kazačij krug”, kas ir cieši saistīta ar Krievijas valdības atbalstīto, paramilitāro organizāciju “Krievijas un ārzemju kazaku karaspēka savienība”, ziņo LTV raidījums “De facto”.

“Krievijas un ārzemju kazaku karaspēka savienības” atamans jeb kazaku ģenerālis ir Krievijas domes deputāts Viktors Vodolackis, kurš ir Krievijas prezidents Vladimira Putina partijas “Vienotā Krievija” biedrs. Krievija patlaban kazakiem zīmē jaunu vēstures lappusi, kazaku organizācijām piešķirot militāras nozīmes sabiedriskā formējuma statusu. Krievijas valdība pērn izstrādājusi kazaku kustības attīstības plānu tuvākajiem diviem gadiem, kurā galvenā loma piešķirta “Krievijas un ārzemju kazaku karaspēka savienībai”, vēsta LETA.

Olimpisko spēļu laikā Sočos daudzi kļuva par lieciniekiem, kā kazaki ar pletnēm sita Kremlim netīkamās grupas “Pussy Riot” meitenes, Krievijas kazaku grupas bija redzamas starp separātistiem Krimā un citur Ukrainā, turklāt bez redzamas kazaku līdzdalības nav iztikts arī citos bruņotos konfliktos bijušās savienības teritorijās.

Maija sākumā, aizliedzot Rīgā rīkot “krievu maršu”, kā viens no iemesliem tika piesaukta arī kazaku biedrības “Pribaltijskij kazačij krug” līdzdalība. Pasākumu organizēja biedrība “Rodina”, kas ir redzama visos skaļākajos pasākumos, kuros propagandē Krievijas varai tīkamu viedokli par krievu stāvokli Latvijā, bet kazaki – “Pribaltijskij kazačij krug” – esot gluži kā “Rodina” satelīts.

Ņemot vērā, ka Krievijas kazaki iesaistījušies agresijā pret Ukrainu, DP pievērsusi pastiprinātu uzmanību “Pribaltijskij kazačij krug” aktivitātēm Latvijā. “Pribaltiskij kazačij krug” darbībā ir vērojamas paramilitārām organizācijām raksturīgas pazīmes. Tās pārstāvji publiskos pasākumos izmanto militārus formas tērpus un atribūtiku, turklāt “Pribaltiskij kazačij krug” ir saistīta ar kazaku organizācijām Krievijā, kur to paramilitārais raksturs ir skaidri izteikts, informē DP.

Latvijā dibinātās biedrības “Pribaltijskij kazačij krug” valdes pārstāvis Georgs Kuklis-Rošmanis noliedz viņu organizācijas paramilitāro raksturu, tomēr apliecinājis biedrības saikni ar “Krievijas un ārzemju kazaku karaspēka savienību”.

Vaicāts, vai “Pribaltijskij kazačij krug” finansē kāds no Krievijas fondiem, Kuklis-Rošmanis atbildējis noliedzoši: “Nē. Mēs piedalāmies kopā ar citām organizācijām [kas saņem naudu], bet paši mēs nesaņemam neko. Diemžēl. Tas varbūt palīdzētu kultūras attīstībai, bet nesaņemam neko.” Vairāki vadošie kazaki ir biedrības “Rodina” vadībā, bet tās aktivitātes DP raksturo kā “vērstas uz vienas nācijas pārākuma demonstrēšanu, kas šķeļ sabiedrību un veicina neiecietību”.

 

Kamerons draud izstāties no ES, ja EK rezidents būs Junkers

Kamerons brīdinājis Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura paudusi atbalstu Junkera kandidatūrai

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piedraudējis, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ja par Eiropas Komisijas (EK) prezidentu kļūs bijušais Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers, vēsta vācu žurnāls “Der Spiegel”.

Atsaucoties uz avotiem, kas informēti par otrdien notikušā ES dalībvalstu līderu neformālā samita gaitu, žurnāls raksta, ka Kamerons brīdinājis Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura paudusi atbalstu Junkera kandidatūrai, ziņo LETA/AFP.

Kamerons esot Merkelei sacījis, ka Junkera izvēle “destabilizēs viņa valdību tādā mērā, ka tā pasteidzinās referendumu par izstāšanos no ES”, kas, visticamāk noslēgšoties ar tautas lēmumu no bloka aiziet.

“Astoņdesmito gadu figūra nevar atrisināt nākamo piecu gadu problēmas,” piebildis Apvienotās Karalistes premjers.

Tikmēr Dauningstrīta atteikusies aģentūrai AFP komentēt “Der Spiegel” sniegtās ziņas, vienīgi piebilstot, ka pagaidām pāragri izteikties par iespējamajiem kandidātiem uz EK prezidenta krēslu.

Pret Junkera kandidatūru iebilst arī Zviedrija un Ungārija. Vairāku avoti ES stāsta, ka nepatiku pret viņu samita laikā izteikuši arī Nīderlandes un Somijas premjeri.

 

FOTO: Cēsīs atklāta Vidzemes koncertzāle

Cēsu domes priekšsēdētājs: Šis ir “tikai semikols” Cēsu novada radošajā attīstībā

Sestdien Cēsīs, Raunas ielā 12/1, atklāta Vidzemes koncertzāle “Cēsis”.

Atklāšanas koncertā viesus uzrunāja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (Vienotība), valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) un arī bijušais valdības vadītājs, kura laikā tika sākta koncertzāles renovācija, Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Vidzemes reģionālās koncertzāles “Cēsis” atklāšana ir “tikai semikols” Cēsu novada radošajā attīstībā, jo koncertzāles komanda smagi strādās, “lai Cēsis kļūtu par Vidzemes un visas Latvijas kultūras sirdi”, atklājot jauno kultūras centru, sacīja Rozenbergs. Šādi projekti, pēc Rozenberga teiktā, pievelk Cēsīm jaunus, radošus cilvēkus un jaunus, radošus biznesus.

Kā teica Dombrovskis, Cēsu koncertzāle ir jau otrā no sekmīgi sāktās reģionālo koncertzāļu programmas. Pērn atklāja Latgales koncertzāli “Gors”, kas jau labi pierādījusi savu darbību. Uz priekšu rit arī Liepājas koncertzāles projekts.

Vidzemes koncertzāles atklāšanas koncertā piedalījās pasaulē atzīti latviešu mākslinieki un visu trīs Baltijas valstu izcilākie diriģenti. Koncerta zvaigznes bija pasaules operu solisti Aleksandrs Antoņenko un Egils Siliņš, operas soliste Kristīne Zadovska, Londonā dzīvojošie latviešu mūziķi – pianists Reinis Zariņš un čelliste Kristīne Blaumane, komponists Raimonds Pauls, dziedātājs Renārs Kaupers, Latvijas Radio koris, bet Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēja trīs Baltijas valstu diriģenti Andris Poga (Latvija), Gintars Rinkēvičs (Lietuva), Pauls Megi (Igaunija).

Iecerēts, ka Vidzemes koncertzāle “Cēsis” nākotnē patstāvīgi nodrošinās profesionālās mākslas pieejamību Vidzemes reģionā, rīkojot Latvijas profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncertus, teātra, operas un baleta izrādes, mākslas izstādes.

Koncertzāles valdes loceklis ir pazīstamais aktieris un uzņēmējs Juris Žagars, programmu direktore – Inese Zagorska un mākslinieciskais vadītājs Arturs Maskats.

Vidzemes koncertzālei “Cēsis” šogad koncertu un izrāžu organizēšanai piešķirts finansējums 219 067 eiro apmērā. Kultūras ministrijas un koncertzāles noslēgtajā līgumā norādīts, ka līdzekļi piešķirti 172 167 eiro apmērā no valsts budžeta apakšprogrammas “Mākslas un literatūra” un 46 900 eiro no apakšprogrammas “Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas”.

Projekta “Daudzfunkcionālā centra “Vidzemes mūzikas un kultūras centrs” izveide” kopējās izmaksas ir 13 218 293 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 10 439 620 eiro, Cēsu novada pašvaldības finansējums – 2 370 898 eiro, bet Valsts budžeta dotācija – 407 776 eiro.