Diena: 28. maijs, 2014

Uzņēmumu reģistrs atver savus datus sabiedrībai

NULL

Turpmāk UR reģistra atvērtos datus bez maksas varēs lejuplādēt jebkurš interesents

No 28.maija Uzņēmumu reģistra dati, kuru plašu pieejamību līdz šim ierobežoja vai nu maksas pakalpojums, vai informācija tika nodota uz līgumu pamata, būs pieejami sabiedrībai. Proti, turpmāk reģistra atvērtie dati būs pieejami ikvienam un bez maksas, trešdien informēja Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Šajā reģistrā tiek uzkrāti dati praktiski par visām juridiskajām personām Latvijā. UR datus izmantoja gan “Lursoft”, gan “Firmas.lv”.

UR ir viena no pirmajām valsts iestādēm Latvijā, kas atver savus datus sabiedrībai, piedāvājot tos lejupielādēt jebkuram interesentam bez maksas mašīnlasāmā formātā (CSV failā), lai tālāk tos ērti varētu izmantot.

Atvērtajos datos (OpenData) pieejama informācija par uzņēmumiem, piemēram, tiesību subjekta veids, juridiskā adrese, jaunais (aktuālais) un iepriekš reģistrētais nosaukums, reģistrācijas numurs, reģistrācijas datums u.c, bet netiks ietverti personu dati. Saraksts ar informāciju iespējams papildināsies, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie politikas, lai atvērtu arvien vairāk valsts struktūru datus un tos publiskotu.

Reģistrs tiek atvērts, īstenojot Eiropas Savienības direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. Direktīvas mērķis ir nodrošināt godīgus, samērīgus un nediskriminējošus nosacījumus šādas informācijas atkalizmantošanai, kas veicinātu pēc iespējas plašāku valsts sektora iestāžu dokumentu atvēršanu sabiedrībai.

Dati arī tiek atvērti tāpēc, ka bieži pašvaldības, studenti un pētnieki, kā arī žurnālisti interesējušies par uzņēmumiem, par to dinamiku un reģistru. UR arī skaidro, ka atverot šos datus, atklātība veicinās informētību un izpratni par procesiem valsts pārvaldē un topošajiem uzņēmējiem palīdzēs uzlabot savu biznesu, vadoties pēc aktuāliem un kvalitatīviem datiem.

Visattīstītākās valstis atvērto datu jomā ir Lielbritānija, Norvēģija un Dānija, kur juridisko personu reģistri atvērto failu formātā ir pieejami 90-100% apmērā. Latvija atvērtos datus piedāvā tikai dažās iestādēs, tajā skaitā arī Centrālajā statistikas pārvaldē un tagad arī Uzņēmumu reģistrā. Dati atjaunojas katru dienu pulksten vienpadsmitos vakarā.

Šos datus un lietošanas instrukciju, kā ar tiem strādāt, var atrast Uzņēmumu reģistra mājaslapā sadaļā E-pakalpojumi/Atvērtie dati.

 

Laika vērotāji: Jūnija sākumā aukstums atkāpsies

Līdz Jāņiem naktis būšot dzestras, iespējamas arī salnas

Gan Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģiskā centra (LVĢMC) pārstāvji, gan laika vērotājs Vilis Bukšs paredz, ka jūnijā gaidāmas dažas karstas dienas, bet mēnesī siltums kopumā turēsies normas robežās.

Pēc krasi mainīgā laika, kas mijās ar maijam netipisku karstumu līdz pat plus 31 grādam un šajās dienās nokrītot līdz rudenīgam vēsumam, LVĢMC pārstāve Ir.lv saka, ka jūnijs kopumā gaidāms silts. Mēneša pirmajās dienās aukstums atkāpsies.

Tam piekrīt arī laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs, sakot, ka gan jūnijs, gan visa vasara kopumā būs mērenās temperatūrās. Par pirmo vasaras pusi Bukšs teic, ka tā būs sausa, spriežot pēc tā, ka ziemā bija kailsals, mežā nebija sniega un putnu ligzdas atradās vairāk koku galotnēs. Arī bērzi šogad saplaukuši ātrāk par alkšņiem.

Laika vērotājs paredz, ka līdz Jāņiem naktis būs dzestras, iespējamas arī salnas. Viņš piebilst, ka tas varētu sagādāt problēmas visiem tiem, kas nodarbojas ar dārza darbiem.

Tā kā Ziemassvētki nebija sniegaini, Jāņi varētu būs vēsi, saka Bukšs, bet norāda arī uz saulainajām Lieldienām, kas liecina, ka vasaras saulgrieži varētu būt arī sausi un saulaini.

Savukārt LVĢMC informē, ka jūnijā nokrišņus var gaidīt normas robežās. Pirmajā mēneša pusē var sagaidīt sausumu, ko mēneša otrajā daļā nomainīs nokrišņi un negaisi.

Meteodienesta pārstāve arī min, ka šogad meteoroloģiskā vasara, salīdzinot ar citiem gadiem, sākusies agri – 17. maijā. Parasti tās iesākums ir jūnija vidū.

„Cerēsim uz to labāko! Jo visi gadalaiki tomēr ir jauki!” sarunas beigās nosaka Bukšs.

 

Slovjanskā separātisti apšauda skolu un dzīvojamos namus

Ukrainas drošības spēki trešdien neesot izmantojuši ieročus

Promaskaviskie kaujinieki, kas atrodas Doņeckas apgabala Slovjanskas pilsētā, apšauda dzīvojamos namus un skolas, lai šādi diskreditētu Ukrainas karavīrus, trešdien pavēstīja Ukrainas valdības pretterorisma operācijas preses centra vadītājs Vladislavs Seļezņovs.

“Teroristi turpina provokācijas. Viņi nekaunoties šauj no mīnmetējiem uz dzīvojamo namu kvartāliem, skolām, lai vietējie iedzīvotāji padomātu, ka to dara Ukrainas karavīri,” sacīja amatpersona.

“Teroristi pārvietojas pa dzīvojamo namu kvartāliem, izraugās ugunspunktus un sāk šaut uz pilsētu,” norādīja Seļezņovs. Kaujinieki jau ir sašāvuši skolas ēku, ziņo LETA/Ukrainskaja pravda.

Šo informāciju apstiprina ziņojumi sociālajos tīklos. Tur publicēta fotogrāfija, kurā redzama 13.skola ar sašautu jumtu. Atbilstoši sociālo tīklu informācija, audzēkņi esot paslēpušies pagrabā, bet jumts esot sašauts skolas sporta zālei.

Atbilstoši situācijai plkst.14 ir saņemtas ziņas par desmit ievainotiem vietējiem iedzīvotājiem.

Seļezņovs uzsvēra, ka Ukrainas drošības spēki trešdien nav sākuši šaut. “No Ukrainas drošības spēku puses ieroči nav izmantoti. Ukrainas drošības spēku pārstāvji nešauj uz dzīvojamo namu kvartāliem, nešauj uz bērnu spēļlaukumiem un skolām,” sacīja amatpersona.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.

 

Uz ceļiem no rītdienas atkal būs fotoradari

Fotoradari atradīsies uz ceļiem gan Rīgā un tās apkārtnē, gan citu Latvijas pilsētu apkārtnē

Valsts policija (VP) 29.maijā atsāks izmantot uz ceļiem savus četrus pārvietojamos fotoradarus, aģentūru LETA informēja VP preses pārstāve Diāna Tarvida.

Pēc datubāzu un programmatūras pielāgošanas jaunajām likuma prasībām pārvietojamie fotoradari ir gatavi darbam. VP fotoradari atradīsies uz ceļiem gan Rīgā un tās apkārtnē, gan citu Latvijas pilsētu apkārtnē.

Fotoradarus izvietos gan Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, gan Juglas ielas posmā, gan Kurzemes prospektā pie autostāvvietas Dammes ielā. Ar visu vietu sarakstu ir iespējams iepazīties šeit.

Kā norādīja VP, fotoradaru atrašanās vietas ir saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Ātruma mērītāji tiks novietoti ceļa posmos, kur notiek dažāda rakstura satiksmes negadījumi, kā arī kur novērojama intensīva satiksme, kas var apdraudēt gan autovadītāju, gan apkārt esošo iedzīvotāju drošību.

2008.gadā iegādātie četri pārvietojamie fotoradari kopš pagājušā gada decembra netika izmantoti divu iemeslu dēļ – pirmkārt, tas darīts pēc Satversmes tiesas pērn pavasarī pieņemtā sprieduma, kad par neatbilstošu Satversmei atzīts liegums automašīnu īpašniekiem pārsūdzēt fotoradaru sodus. Otrkārt, tehnisku problēmu dēļ ziemā policijas fotoradari nestrādā.

Autobraucēju ātruma kontrolē joprojām tiek izmantoti rokas radari un aptuveni 80 policijas automašīnās iemontētās mērierīces. Ņemot vērā, ka ar privāto komersantu tika lauzts līgums par fotoradaru izmantošanu, pagājušajā gadā policija pastiprināja satiksmes uzraudzību ātruma ievērošanas un braukšanas reibumā aizlieguma ievērošanas jomā.

Valdība šonedēļ atbalstīja Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) priekšlikumu novirzīt uzņēmuma 996 010 eiro peļņas daļu stacionāro fotoradaru iegādei. Patlaban jau ir apzinātas 20 stacionāro radaru uzstādīšanas vietas, kā arī ir sagatavota dokumentācija iepirkuma procedūras sākšanai. Tiek prognozēts, ka pēc iepirkuma organizēšanas stacionāros fotoradarus reāli uz ceļiem varētu sākt uzstādīt rudenī. 2012.gada nogalē pēc līguma laušanas savus fotoradarus no ceļmalām aizvāca arī privātais komersants.

Valdība arī uzdeva Iekšlietu ministrijai un VP noslēgt Ceļu satiksmes likumā paredzēto deleģēšanas līgumu ar CSDD par fotoradaru iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu. CSDD ir atbildīga par fotoradaru iegādes un darbības nodrošināšanu, pakāpeniski no 2013. līdz 2017.gadam ik gadu iegādājoties un uzstādot 20 fotoradarus.

Patlaban tiek plānots, ka uz ceļiem tiks uzstādīti gan tā saucamie doplera tipa, gan lāzera tipa fotoradari. Konkrēto 20 vietu izvērtējums ir noticis, pieaicinot gan atbildīgās nozares vadošās valsts institūcijas, gan privātā sektora attiecīgās jomas ekspertus.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina CSDD mājaslapā publiskotā karte. Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, divās vietās pie dzelzceļa pārvada Kalnciema ielā un uz Dienvidu tilta.

Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas, pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte jeb Rīgas apvedceļu. Pa vienam radaram būs izvietots uz Ventspils šosejas pie Varkaļu kanāla un uz Rīgas apvedceļa pie krustojuma ar Skultes pievedceļu. Braucot uz Jelgavu, divi fotoradari būs izvietoti pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar Rīgas apvedceļu, bet pa vienam – pie krustojuma ar ceļu uz Ozolniekiem un pie krustojuma pie Brankām. Virzienā uz Bausku fotoradars būs nedaudz aiz Ķekavas. Dodoties uz Latgali, fotoradars būs uz Daugavpils šosejas pie pagrieziena uz Saulkalni, kā arī pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils-Ķeguma ceļa krustojuma. Vidzemes pusē viens fotoradars būs izvietots Murjāņos, viens – Carnikavas novada Garciemā, bet vēl viens – uz Rīgas apvedceļa pie pievedceļa Muceniekiem.

 

“Rīgas ūdens” pakalpojumi no 1.jūlija kļūs par 25% dārgāki

Maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,63 līdzšinējo 0,514 eiro vietā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi jaunus pašvaldības SIA “Rīgas ūdens” ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, aģentūru LETA informēja SPRK pārstāve Inese Krūmiņa.

Ar šā gada 1.jūliju “Rīgas ūdens” klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,28 eiro līdzšinējo 1,025 eiro vietā jeb par 25% lielāki.

Maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,63 līdzšinējo 0,514 eiro vietā, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu būs 0,65 eiro līdzšinējo 0,511 eiro vietā. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Pēc SIA “Rīgas ūdens” aprēķiniem, Rīgas pilsētā mājsaimniecībā vidēji patērē piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, tādējādi izmaksas vienai mājsaimniecībai Rīgā vidēji pieaugs par 1,54 eiro. Tagad spēkā esošais ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs Rīgā nav mainīts kopš 2007.gada 1.oktobra, kad tarifus apstiprināja Rīgas pašvaldības regulators.

“Rīgas ūdens” SPRK ar iesniegumu izskatīt un apstiprināt jaunu tarifu projektu vērsās šogad janvārī. Iesniegtais tarifu projekts paredzēja 0,65 eiro par ūdensapgādes pakalpojumiem un 0,66 eiro par kanalizācijas pakalpojumiem. Regulators, izvērtējot tarifu izmaksu pamatojumu, norādīja uz nepieciešamību komersantam precizēt izmaksu pozīcijas. 

Pēc izmaksu precizēšanas kopējās izmaksas tika samazinātas gandrīz par 1 miljonu eiro. Tā rezultātā komersanta šogad maijā iesniegtais koriģētais tarifu projekts samazināja sākotnēji plānotos tarifus par diviem centiem ūdensapgādes pakalpojumiem un vienu centu kanalizācijas pakalpojumiem.

Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa izmaiņas ir saistītas ar sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomu samazināšanos, pamatlīdzekļu nolietojumu, elektroenerģijas un remonta izmaksu pieaugumu, kā arī ar nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu atjaunošanai, skaidro SPRK.

Ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem pieslēgto ēku skaits kopš 2007.gada ūdensapgādes pakalpojumiem pieaudzis par 3,4%, bet kanalizācijas pakalpojumiem – par 10%, taču patēriņa apjomi samazinājušies attiecīgi par par 15% ūdensapgādes pakalpojumiem un 13% kanalizācijas pakalpojumiem. No kopējā ūdensapgādes pakalpojumu apjoma 75% veido iedzīvotāju patēriņš, līdz ar to ūdens realizācijas apjoma samazinājums ir skaidrojams ar demogrāfisko tendenču izraisītu iedzīvotāju skaita samazinājumu, kā arī ar vidējā ūdens patēriņa samazinājumu uz vienu lietotāju.

Jaunais ūdensapgādes pakalpojumu un kanalizācijas pakalpojumu tarifu projekts ir aprēķināts saskaņā ar “Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku”. Tarifu projektā no kopējām izmaksām 36% veido kapitāla izmaksas, 27% – personāla izmaksas, 10% – remontu izmaksas, 25% – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas un 2% – nodokļi. Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” tarifs ir nosakāms tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti.

 

Mēneša laikā piedzimuši jau trešie trīnīši

 

Rīgas dzemdību namā trešdien piedzimuši šogad trešie trīnīši – trīs meitenītes, aģentūru LETA informēja Rīgas dzemdību nama pārstāve Elza Lāma.

Meitenītes ir jau trešās trīnītes, kuras piedzimušas viena mēneša laikā, lai gan Dzemdību namā šīs bijušas šomēnes otrās trīnīšu dzemdības.

Trīnītes piedzimušas Karīnas un Olafa ģimenē.

Dzemdību nama galvenā vecmāte Vija Bathena pastāstīja, ka trīnīšu veselības stāvoklis ir labs – kāds tas var būt bērniņiem, kas dzimuši ātrāk, nekā parasti dzimst bērniņi. Plašāku informāciju par bērniņu garumu un svaru vecmāte nevarēja izpaust, jo to nevēlas jaundzimušo vecāki. Viņa tikai varēja atklāt, ka jaundzimušo vecāki nav rīdzinieki.

Vecmāte pastāstīja, ka parasti trīnīši dzimst ar ķeizargrieziena operācijas palīdzību un labvēlīgākais laiks viņu nākšanai pasaulē ir ap 35.grūtniecības nedēļu, taču dzemdības iespējamas arī ātrāk. Viss esot atkarīgs no vairākiem parametriem, ko medicīnas personāls parasti novērtē trīnīšu grūtniecības gadījumos.

Pirmie trīnīši šogad piedzima 7.maijā, otrie trīnīši pasaulē nāca Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā.

 

Anekdotes

 

Vislabākais veids, kā pamodināt cilvēku no rīta, ir kafija gultā.
Izlej un bēdz.

Sarunājas divas draudzenes.
«Iedomājies – vakar pie mums ieradās viesi, bet vīrs sāka stāstīt ļoti piedauzīgu anekdoti. Es viņu izdzinu laukā!»
«Pareizi darīji!»
«Tikai visi viesi aizskrēja līdzi, lai dzirdētu beigas.»

Vissatraucošākais mirklis pacienta mūžā ir tad, kad ārsts sāk meklēt informāciju internetā.

Ārsts vienlaikus gan deva cerību, gan pārbiedēja līdz nāvei, paziņojot: «Viss, tagad varat smēķēt, cik vien vēlaties!»

Ja jūsu bērns pārāk bieži prasa nopirkt ledenes, pārbaudiet – iespējams, viņš cenšas atmest smēķēšanu.

Atvedu pie veterinārārsta savu jauno runci, ko nosaucu par Audi. Sēžu uzgaidāmajā telpā kopā ar citiem klientiem. Atveras ārsta kabineta durvis, un viņš jautā: «Kuram no jums ir Audi?»
Pirmais atsaucas kāds nepazīstam vīrietis: «Nu, man ir.»
Ārsts: «Labi, nāciet uz kastrāciju!»
Jums būtu bijis jāredz šā vīrieša seja…

«Kad tu saprati, ka jūsu dzīvoklī ir ielavījies svešinieks?»
«Mūsu ģimenē nav pieņemts uzbrukt no mugurpuses ar tabureti!»

Zēns, kas ļoti daudz mācījās, skolu pabeidza ar sarkanām acīm.

Vasara. Karstums. Kāds velosipēdists nosvīdis minas kalnā. Ticis augšā, viņš ierauga tiltiņu pār kalnu upi, uz kura stāv makšķernieks. Pieiet pie viņa un jautā: «Zivis ķer?»
Makšķernieks klusē.
Velosipēdists vēlreiz: «Zivis ķer, vai?»
Joprojām klusums. Velosipēdists nospļaujas un dodas tālāk, braucot lejup no kalna. Ticis ielejā, viņš pamana, ka makšķernieks māj ar roku. Velosipēdists griežas atpakaļ un atkal nosvīdis minas kalnā. Kad ticis augšā, makšķernieks beidzot ierunājas: «Ar velosipēdu vizinies?»

Veikalā.
«Vai sarkanās zivis jums ir?»
«Jā, šprotes tomātu mērcē.»

Strīdēties ar sievu ir kā lasīt licences līgumu: galu galā jūs visu ignorējat un vienkārši nospiežat pogu «Piekrītu.»

Piecgadīgs dēlēns pieiet pie tēva, kas skatās televizoru.
«Tēti, uztaisi man tēju!»
«Dēliņ, es visu dienu strādāju un esmu pārguris! Uztaisi pats!
«Nē, tēti, es gribu, lai tu man uztaisi!»
«Varbūt varam sarunāt tā: es uztaisīšu tev, bet tu man?»
Puika priecīgs aizskrien uz virtuvi un pēc piecām minūtēm atnāk ar tēju.
«Tēti, te būs tavējā!»
«Ai, dēls, man vairs negribas. Dzer pats!»

«Sveika, Aina! Šodien 1.aprīlis. Vai tevi kāds jau izjokoja?»
«Nē, mani nav iespējams izmuļķot. Bet tagad nav laika pļāpāt, es piedalos sacensībās!»
«Kādās?»
«Zvanīja vīrs un teica, ka es esmu uzaicināta piedalīties labākās sievas konkursā. Viņš jau gaidot mani finišā kopā ar draugiem, ziediem un šampanieti. Teica, ka esot pilnīgi drošs par manu uzvaru. Vajagot mājās uzkarsēt gludekli un skriet uz krogu, kur ierīkots finišs. Uzvarēs tā sieva, kurai gludeklis būs viskarstākais. Labi, nav laika, man jāskrien…»

Skolotāja, kas mazliet šķielē, eksāmena laikā saspringumā tur pilnīgi visu klasi.

«Spēlējam spēli?»
«Lai notiek!»
«Tu būsi kamols!»
«Super! Kas man jādara?»
«Nekas, vienkārši tinies!»

Ārā no pastkastītes

E-pasts aprij laiku un nomāc garu. Daži padomi, kā atbrīvoties no tā valgiem

Cik jūsu pastkastītē stāv neizlasītu e-pastu? Desmit? Simt? Pazīstu cilvēkus, kuriem tādu ir tūkstošiem. Savukārt tādus laimīgos, kuriem no mapes Inbox jeb Ienākošie pat uz īsu brīdi katru dienu smaida pretī apaļa nullīte, laikam nepazīstu nevienu.

E-pasts ir viens no modernās dzīves smagākajiem Sīzifa akmeņiem. Cīnāmies ar ienākošiem ziņojumiem. Pūlamies izlasīt, atbildēt, deleģēt, noglabāt. Šķiežam dārgo laiku, lai iztīrītu pastkastīti un atslogotu sirdsapziņu, taču pietiek uz īsu brīdi novērst uzmanību, un akmens jau atkal ripo lejā no kalna un tā ceļu iezīmē jauns, bieziem, melniem burtiem noklāts, garš neatvērto vēstuļu strēķis.

Pat ja cilvēks nejūt kategorisko imperatīvu «kārtībai jābūt!», var viegli iestigt attiecību uzturēšanas purvā – nemitīgā ienākošo e-pastu pārbaudīšanā, lasīšanā, atbilžu formulēšanā, sarunu turpināšanā, līdz sarakste beidzas ar bēdīgu «:(». E-pastu pārbaudīšana ik pa 10 minūtēm rada milzīgu rosības sajūtu un vienlaikus neļauj neko izdarīt.

Sapīšanās e-pastu valgos nodarbina daudzus. Lai gan ar pastkastīti cīnāmies vientulībā, savās nedienās neesam vieni. Tehnoloģiju tirgus pētniecības firma Radicati Group lēš, ka ik dienu tiek izsūtīti 182 miljardi e-pastu – aptuveni 25 uz katru cilvēku pasaulē jeb 75 uz katru cilvēku ar pieeju internetam. McKinsey Global Institute izpētījis, ka intelektuāla darba darītāji pavada gandrīz 30% sava laika, tiekot galā ar e-pastkastīti. «Darbinieki sūdzas par bailēm atvērt e-pasta vēstuli un par augošu bezspēcības sajūtu šo plūdu priekšā. Mēs zinām, ka nemitīga iztraucēšana rada fizioloģisku efektu – hormonu izraisītu stresu,» The Wall Street Journal publicētā slejā raksta Norīna Herca (Noreena Hertz) no Londonas Universitātes koledžas. E-pasti mazina mūsu produktivitāti. Patlaban acu priekšā esošais nomāc ilgtermiņā svarīgo.

Vai, tāpat kā Sīzifs, esam uz mūžīgiem laikiem nolemti šai sodībai? Vai arī varam cerēt, ka kādu dienu tiksim no tās atpestīti?

Pēdējās nedēļās nācies lasīt vairākus rakstus, kuri sniedz padomus e-pastu lavīnas apraktajiem, kā izrakties līdz saulei un svaigam gaisam. Tie noklāj diapazonu no šķietami vienkāršiem līdz pavisam radikāliem.

Prātīgi soļi

Ekonomists un Financial Times apskatnieks Tims Harfords (Tim Harford) blogā The Undercover Economist liek priekšā savus e-pasta baušļus – prātīgus padomus, kurus nevajadzētu būt sevišķi grūti ielāgot un izmantot. Lūk, manuprāt, vērtīgākie.

Pirmais bauslis. E-pasts kalpo tev, nevis tu – e-pastam. Atslēdz visus brīdinājumus un paziņojumus, ka tev ir pienācis e-pasts, un savā pastkastītē ieskaties tikai vienu vai divas reizes dienā. Nav tāda e-pasta, kura sūtītājs nevar pagaidīt dažas stundas, lai saņemtu atbildi. Ja kaut kas ir tiešām svarīgs un steidzams, tev piezvanīs.

Otrais bauslis. Nekārto e-pastus – izmanto meklētāju. Dažādu mapju radīšana un laika tērēšana, izlemjot, kurā likt kuru sūtījumu, ir zemē nomestas minūtes un stundas. Meklētājs atradīs visu un ātrāk.

Trešais bauslis. Turi pastkastīti tukšu. Savulaik, kad daudzu darbinieku galdus klāja īsta papīra grēdas, produktivitātes speciālisti ieteica cilvēkiem šos kalnus likvidēt, apzināti nolemjot pieskarties katram papīram tikai vienu reizi. Izlasi un pieņem lēmumu: izmest, atbildēt vai ielikt arhīvā. Nekad neatstāj e-pastu pastkastītē ar domu, ka pie tā atgriezīsies vēlāk. Ja esi atvēlējis e-pastu lasīšanai noteiktu laika posmu, tad nevarēsi aizbildināties, ka nespēj tagad pieņemt lēmumu, jo jāatgriežas pie kāda cita darba.

Taču dažkārt e-pasts prasa kādu izvērstāku rīcību. Šādi gadījumi liek domāt par nākamo bausli, kas parādās daudzos padomu sarakstos un dabiski izriet no iepriekšējā.

Ceturtais bauslis. Neizmanto pastkastīti kā darāmo darbu sarakstu. Ja uz e-pastā ietverto lūgumu, rīkojumu vai aicinājumu nevari atsaukties uzreiz, pieraksti darāmo darbu atsevišķā sarakstā un noliec e-pastu arhīvā. Kad to vajadzēs, varēsi atkal atrast, bet līdz tam tas būs nost no acīm.

Radikāli risinājumi

Ar to it kā vajadzētu pietikt, lai uzvarētu cīņā ar e-pastiem. Taču, ja mēs visi būtu tik racionāli un labi organizēti, lai konsekventi sekotu šiem padomiem, tad tie mums, visticamāk, nebūtu nepieciešami.

Tāpēc cits Financial Times žurnālists Saimons Kūpers (Simon Kuper) iesaka radikālākus soļus.

Privāto e-pasta adresi atklāj tikai izredzētajiem. Citi lai raksta uz darba vai jebkuru citu adresi, kas ir publiski pieejama vai viegli uzminama. Lielāko daļu vēstuļu uz publisko adresi var mierīgi ignorēt.

Negaidi atbildes. Cilvēki tērē ļoti daudz laika, sūtot atbildes uz e-pastiem, kurus kāds cits ir atsūtījis tāpat vien, lai izteiktu savas domas, vai arī lai dalītos ar interesantu rakstu, jocīgu bildi vai izklaidējošu video. Kūpers raksta, ka nesen viņam atsūtīts ideā-lais e-pasts. «Ļoti patika pagājušās nedēļas raksts. Lai veicas! (Nav nepieciešams atbildēt.)» Ar šo vienkāršo piebildi rakstītājs uzreiz atbrīvoja gan saņēmēju no šķietamā pienākuma tērēt laiku atbildes rakstīšanai, gan sevi no vajadzības izlasīt viņa neko būtiski neizsakošos pateicības vārdus. Kūpers iesaka uzņēmumiem visu savu darbinieku e-pastu «subject» lodziņā automātiski ierakstīt vārdus «nav jāatbild». Apzināti šo informāciju izdzēst nozīmē uzņemties atbildību par prasību citiem cilvēkiem veltīt savu laiku atbildes formulēšanai.

Nekad neatbildi. Iepriekšējais padoms ietver pieņēmumu, ka tomēr dažkārt gan atbildēsi, gan saņemsi atbildes. Radikālāks risinājums ir vienkārši neatbildēt. Kūpers piemin kolēģi, kurš atvaļinājuma laikā uzliek savam Gmail kontam iestatījumu izdzēst pilnīgi visus ienākošos e-pastus, lai pēc atgriešanās darbā nebūtu uz tiem jāatbild.

Savukārt The New York Times žurnālists Niks Biltons (Nick Bilton) pasludināja sava personīgā e-pasta bankrotu. 2013.gada 31.decembrī viņa pastkastītē bija 46 315 neizlasītu e-pastu. 1.janvārī viņam vairs nebija neviena. Viņš tos visus vienkārši izdzēsa, neizlasot pat vienu.

Varbūt tas ir par traku. Taču, ja neko nedarīsim, paši varam kļūt traki.

Labsajūta, varbūt pat laime ir tukša pastkastīte.

Aija Abens, gidu vadītāja Stūra mājā

 

Saulainā Brīvības iela ar 1912.gadā uzņēmēja Tetera celto skaisto neoklasicisma īres namu, pie kuras Aija Abens nokāpj no velosipēda, kontrastē ar iekšienē līdz kaulam sajūtamo drūmumu. Tas dveš no telpām, kas aizvien saglabājušas čekas laiku kabinetu interjeru, un ledaina mitruma pilnajiem pagrabiem, kur padomju laikos mērdēja ideoloģiskos pretiniekus. Projektā Izstaigā Stūra māju! Aija iesaistījās, lai cilvēkiem vēstītu, cik liela ir brīvības cena, kā nepieļaut represiju atkārtošanos. Stūra mājas ekspozīciju jau aplūkojuši ap 7000 cilvēku. 

Aija apvalda drūmās emocijas, rādot kādu no čekas pagrabiem – četrvietīgajā kamerā ar mazītiņu logu pie griestiem un spilgti dzeltenu gaismu, kas degusi augām diennaktīm, ievietoti vairāki desmiti cilvēku. 35 grādu karstumā viņi šeit mituši, dabiskās vajadzības kārtojot parašā telpas stūrī. Naktī gulēt atļauts tikai uz muguras, atklātu seju. «Tā cilvēkus centās salauzt morāli un fiziski. Tādos apstākļos, šķiet, cilvēks varētu parakstīt jebko, bet daudzi izturēja,» viņa piever kameras smagās durvis ar smagnēju, sašvīkātu slēdzeni. 

Ēkas augšējos stāvos atradās izmeklētāju kabineti, tajos arestētos pratināja, bet pagrabstāvos – kameras. Ekskursijās nāk skolēni gan no krievu, gan latviešu skolām. Ar interesi un šausmām skata vēsturiskos materiālus. No krievvalodīgajiem apmeklētājiem reizi pa reizei gidi dzird – šeit sagrozīta vēsture! Viedokļus uzklausa, taču diskusijā neiesaistās, jo mērķis ir stāstīt par šeit okupācijas gados notikušo, nevis strīdēties. Aija stāsta, ka bieži apcietinātie šurp vesti ar volgām, tās iebraukušas slēgtajā pagalmā, lai nesaceltu kņadu. Kāda sieviete, kuras stāsts atrodams ekspozīcijā, atcerējusies, kā naktī savākta no dzīvokļa Tallinas ielā: uz galvas viņai uzmesta sega, čekisti kājām veduši uz Stūra māju. «Pielietoja atšķirīgas metodes,» stāsta Aija. 

Filadelfijā dzimusī Aija Abens uz Latviju pārcēlās pirms desmit gadiem. Jorkas Universitātē Toronto ieguvusi izglītību pedagoģijā ar specializāciju vēsturē, viņa interesējās par okupācijas laika notikumiem Latvijā. 1944.gadā, vairoties no izsūtīšanas un nogalināšanas, bēgļu gaitās uz Vāciju, pēcāk Ameriku devās viņas vecvecāki. Aijas māte un tēvs, divi latviešu jaunieši, satikās Amerikā. Kad Latvija atguva neatkarību, latviskā garā audzinātajai Aijai loģisks solis šķita pārcelties uz dzīvi šurp. Latvijas Universitātē viņa aizstāvēja disertāciju pedagoģijā. Izveidoja Mežaparka Angļu pamatskolu.