Latvieša veselība uz zemeslodes 15

Foto: Kaspars Krafts, F64.
Pēteris Apinis
Print Friendly, PDF & Email

Dažādās valstīs sabiedrības veselības mērķi ir atšķirīgi

Zemeslode, uz kuras mēs dzīvojam, ir līdzīga un atšķirīga. Kartē, kurā atainots zemeslodes iedzīvotāju laimes indekss, var redzēt, ka vislaimīgākie ir tie, kuri mēdz allaž ar smaidu, bet pilnīgi bez intereses pajautāt: “How do you do?” – un saņemt ļoti pozitīvu atbildi. Var redzēt arī, ka laimīgi ir, piemēram, mongoļi, kuri saņem vidēji 80 dolāru algu. Par latviešiem laimīgāki ir arī tādu valstu iedzīvotāji, kas pie mums nonāk bēgļu gaitās.

No zemestrīces līdz graustiem
Dažādās pasaules valstīs sabiedrības veselības mērķi ir atšķirīgi. Japānā psihosomatiskas problēmas nosaka iedzīvotāju paniskas bailes no kodolkatastrofas un zemestrīces. To nosaka Hirosimas un Nagasaki pieredze, kā arī Fukusimas atomelektrostacijas bojājumi pēc 2011.gada zemestrīces. Zemestrīces stiprums bija 9,0 balles pēc Rihtera skalas, bet cunami viļņu augstums sasniedza 10-14 m, Ofunato pilsētā vilnis sasniedza 23,6 metrus.

Taizemē galvenā problēma ir dzeramā ūdens un kanalizācijas saplūšana plūdu laikā. Tiesa, vairāki miljoni Taizemes iedzīvotāji dzīvo uz upes vai ezera – peldošās vai uz pāļiem būvētās mājās, viņiem dzeramais ūdens un kanalizācija pastāvīgi ir viens un tas pats.

Brazīlijas lielpilsētās – Riodežaneiro un Sanpaulu – aptuveni trešdaļa iedzīvotāju mīt graustu rajonos favelās. Favelās nav pieejamas tādas pašsaprotamas lietas kā tekošs ūdens, medicīniskā aprūpe un skolas. Bet būtiskā problēma graustu rajonos ir plaša narkotiku lietošana, kā arī seksuāli transmisīvo slimību izplatība.

Svazilendā galvenā sabiedrības veselības problēma ir AIDS visās vecuma grupās. Svazilenda šā iemesla dēļ kļuvusi par valsti ar īsāko paredzamo mūža ilgumu – pēc dažādiem avotiem, starp trīsdesmit un četrdesmit pieciem gadiem. Centrālāfrikas Republikā un Čadā cilvēki vienkārši mirst badu vai no dzeramā ūdens trūkuma slāpēs.

Pašlaik Ukrainas galvenā sabiedrības veselības problēma ir politiskā un militārā nestabilitāte. Vēl pirms dažiem mēnešiem droši varēja teikt, ka nozīmīgākā Ukrainas sabiedrības veselības problēma ir Pripetes un Černobiļas rajona augstais radioaktīvā starojuma līmenis.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālais birojs ir rūpīgi analizējis sabiedrības veselības galvenās problēmas un riska faktorus, kas saīsina cilvēka mūžu.

Nav pamata neticēt PVO ekspertiem – galvenais riska faktors ir augsts asinsspiediens, otrajā vietā smēķēšana, trešajā alkoholisms.

Tomēr, uzmanīgi paanalizējot, kļūst redzams, ka vismaz 15 no 20 riska faktoriem saistīti ar uzturu, tā pārmērīgu lietošanu vai mazkustību. Pērn, veicot Latvijas sabiedrības veselības profesionāļu un citu medicīnas jomu speciālistu aptauju, izkristalizējās, ka mūsu jomas viedokļa līderi par nozīmīgāko Latvijas sabiedrības veselības problēmu uzskata bērnu un jauniešu smēķēšanu, alkohola lietošanu, narkomāniju, un šeit papildus jāmin nereģistrēto narkotisko un psihotropo vielu lietošana.

Kuras ir galvenās sabiedrības veselības problēmas uz zemeslodes kopumā? Tikai trīs, un neviena no tām iepriekš netika minēta kā nacionāla sabiedrības veselības problēma. Tās ir globālā sasilšana, endokrīnās sistēmas attīstību kavējošas ķīmiskās vielas un dzeramā ūdens trūkums.

Globālā sasilšana
Esmu piedalījies Kioto konferencē, vēl vairāk – tolaik kā Saeimas pārstāvis esmu zem Kioto protokola parakstījies. Kioto protokols, kas pievienots ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām, ir viens no svarīgākajiem starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem, kas paredzēts cīņai pret klimata pārmaiņām. Tajā rūpnieciski attīstītās valstis apņemas samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Protokolā paredzēts, ka no 2008. līdz 2012.gadam attīstīto valstu kopējās emisijas ir jāsamazina vismaz par 5%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.

Tas nav izdevies. Ogļskābās gāzes emisija 2012.gadā bija 35,6 miljardi tonnu, kas ir par 2,6% vairāk nekā 2011.gadā, bet par 58% vairāk nekā 1990.gadā. Pērnā gada 9.maijā oglekļa dioksīda daļiņu koncentrācija gaisā bija 400,03 uz miljonu. Zeme šādu ogļskābās gāzes līmeni nav piedzīvojusi miljoniem gadu.

Tajā pašā ceturtdienā, kad Latviju salieca Zolitūdes traģēdija, Varšavas klimata konferenci pameta 800 nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības locekļu.

Kaut latviešiem šobrīd ir ļoti daudz savu – nacionālo – jautājumu un problēmu, reizi pa reizei mums jāpadomā un jābūt atbildīgiem arī par nelielo planētu, uz kuras mēs dzīvojam un kuru lielo kompāniju alkatība drīz padarīs cilvēkiem neapdzīvojamu. Lielākie pasaules piesārņotāji ir piecas kompānijas – Chevron, ExxonMobil, Shell, BP un ConocoPhillips, kuru ieguldījums oglekļa dioksīda un metāna emisijā ir 12,5% no kumulatīvās vēsturiskās globālās rūpnieciskās emisijas. Šīs kompānijas globālo klimatu ir mainījušas vairāk nekā visi pasaules vulkāni cilvēces pastāvēšanas laikā.

No visas zemeslodes izmešiem 93% rada 90 lielākie uzņēmumi, kuru naftas un šķidrās dabasgāzes, dabasgāzes un ogļu apjoms rada 914 GT CO2 kumulatīvās pasaules emisijas rūpniecības, proti, izsviež atmosfērā ievērojami vairāk ogļskābās gāzes un metāna, nekā zemeslode spēj akumulēt. Šo 90 uzņēmumu vidū CO2 emisijas radītāji ir arī cementa ražotāji.

Nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Greenpeace, Oxfam, ActionAid, Pasaules Dabas fonds (WWF), Zemes draugi (Friends of the Earth) un Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija, kopumā vairāk nekā 800 delegātu, izgāja no Varšavas COP19 konferences ANO klimata sarunās, protestējot pret progresa trūkumu sarunās. Galvenais šķērslis sarunu attīstībai bija bagāto valstu nevēlēšanās nodrošināt finansējumu, kas kompensētu klimata pārmaiņu skarto valstu zaudējumus. Pilsoniskajai sabiedrībai vienkārši piegriezās bagāto pasaules valstu valdību divkosība, turklāt ir pagājis Kopenhāgenas konferences laiks, kad nevalstiskais sektors vienkārši lūdza valstu vadītājus sanākt kopā un meklēt risinājumu. Valdības un to finansiālie atbalstītāji neklausījās Kopenhāgenā un vēl mazāk klausījās Varšavā. Varšavas konference bija organizēta kā klasisks konferenču bizness, kur ierēdņi un naftinieku juristi sabrauca kopā, lai cits citu uzslavētu par jauku runu, kopā iedzertu glāzi vīna un aizietu ieskatīties acīs poļu meitenēm poļu krogos.

Kopš Kioto konferences, kas nosprauda mērķi – samazināt fosilos izmešus un glābt zemeslodi no globālām klimata izmaiņām -, valdības, īpaši lielo valstu – ASV, Ķīnas, Krievijas, un bizness ir ieņēmušas veselajam saprātam un cilvēces saglabāšanas mērķim pretēju pozīciju. Kopenhāgenas konferenci divas reizes bija spiests apmeklēt Baraks Obama, lai personiski pretotos pasaules prasībai lielāko izmešu samazinājumu veikt tieši ASV, kas atmosfērā emitē 40% zemeslodes oglekļa dioksīda un metāna, bet šoreiz Varšavas sēde notika bez līderiem un praktiski noslēdzās papļāpāšanas režīmā. Varu personiski salīdzināt cerīgo Kioto un bezcerīgo Varšavas konferenci. Secinājums ir – biznesam neinteresē cilvēces nākotne, bet tikai šodienas peļņa, bet valdības iet biznesa taku. Patiesībā jau lielākās aktivitātes pasaules klimata graušanā veic tieši valstiskās kompānijas, proti, pasaules piektā un sestā lielākā valstiskā struktūra – Shell un Gazprom, kas sākušas urbšanas darbus Arktikā.

Kā cilvēks, kas aizstāv Greenpeace ideālus, pamatojumam izmantoju ekoloģijas jomā konservatīvās Pasaules Bankas ziņojumā ”Samazini siltuma padevi” sniegto atzinumu – pašreizējās emisiju līknes liecina, ka tuvāko 20 gadu laikā zemeslodes vidējā temperatūra, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmetu, paaugstināsies par 2°C, bet līdz 2100.gadam – par 4°C.

Kāpēc mani interesē 2100.gads? Tas ir vienkārši – iedzīvotāji uz zemeslodes dzīvo par 30 gadiem ilgāk nekā pirms gadsimta. Dzīves ilgums kopš 1990.gada ir pagarinājies vidēji par vienu gadu četru gadu laikā. Latvijā – vēl ātrāk. Šī tendence turpināsies. Tiem, kas šodien nodzīvojuši 50 vai 60 gadus, visticamāk, nāksies nodzīvot līdz 90 vai 100 gadiem. Viņiem nāksies pieredzēt 2050.gadu ar krietni augstāku zemeslodes vidējo temperatūru. Ūdens līmenis pasaules jūrās tad būs 6-9 m augstāks nekā tagad, Jūrmala un Liepāja būs zem ūdens.

Tagadējie skolēni tiešām pārdzīvos 100 gadus katrs un pieredzēs 2100.gadu. Pasaules Bankas prognozētais planētas temperatūras 4°C paaugstinājums noteic, ka Arktikas un Antarktīdas ledāji būs izkusuši, ūdens pasaules jūrās būs par 23 metriem augstāks. National Geografic kartē var redzēt, ko tas nozīmē Latvijai. Būvēt māju Pierīgā, Jūrmalā vai pat Zemgales līdzenumā nozīmē to pašu, ko būvēt māju Rīgas jūras līcī dažus kilometrus no krasta.

No mūsu valsts būs saglabājusies Vidzemes un Kurzemes augstiene.

Lielā mērā globālās sasilšanas pamatā ir pārapdzīvotība. Pašlaik pasaules lielākā pilsēta – aglomerācija ir Čuncjina Ķīnā ar 34 miljoniem iedzīvotāju. Ķīnā katru nedēļu atver divas ar oglēm kurināmas termoelektrocentrāles. Nozīmīga loma globālajā sasilšanā ir kariem un bruņošanās eskalācijai. Savulaik ASV viceprezidents Als Gors atzina, ka par naudu, ko ASV iztērēja Līča karā Irākā, varēja visu Ņujorku pārvērst par ekoloģiskas enerģijas pilsētu, kas nemaz netērētu fosilos enerģijas avotus. Savukārt karā sabombardētie naftas vadi aizdegās un miljoniem tonnu ogļskābās gāzes aizplūda debesīs. Kāpēc pasaule nesaklausa briesmu zvanus, kāpēc nenotic ekologu brīdinājumiem?

Lielie pasaules enerģijas ražotāji un to īpašnieki iegulda milzīgu naudu, lai diskreditētu zaļās idejas un noliegtu globālo sasilšanu.

Migrācija
Pasaules iedzīvotāji pārvietojas, galvenokārt ekonomisku un sociālu iemeslu dēļ, bet nereti milzīgas iedzīvotāju masas migrāciju determinē kari un konflikti. Pašlaik vislielāko migrācijas plūsmu radījušas tieši ekoloģiskas problēmas. Klimata pārmaiņu dēļ 40 miljoni iedzīvotāju ir pametuši savas dzīvesvietas un dzīvo bēgļu nometnēs, kur tos pilnībā uztur humānā palīdzība. Lielākās no šīm nometnēm atrodamas Sahāras tuksneša abās pusēs – miljoniem cilvēku tuksneša paplašināšanās nozīmē ūdens, resursu, mājvietas zudumu. No šīm teritorijām bēgļu straumes plūst Eiropas un Dienvidāfrikas virzienā. Vairākus miljonus bēgļu radījis Sīrijas konflikts, karadarbība un terorisms Irākā, Pakistānā un Afganistānā.

Latvijai realitātē tas nozīmē agri vai vēlu kļūt par migrācijas galamērķi. Pēdējos gados Latvija absorbējusi vidēji 5000 bēgļu, kas pie pirmās izdevības turpinājuši bēgļu gaitas Skandināvijas virzienā, taču tuvākajos 10 gados bēgļu skaits Latvijā būs 200 000. Tā tas būs ar nosacījumu, ja nesāksies īsts brāļu karš Ukrainā. Šādā gadījumā 200 000 bēgļu mēs saņemsim jau šogad, jo ukraiņu bēgļiem Latvija ir trešais vēlamākais galamērķis aiz Polijas un Slovākijas.

Bēgļu uzņemšana, veselības aprūpe un socializācija kļūs par vienu no būtiskajām Latvijas sabiedrības veselības problēmām 21.gadsimta trešajā gadu desmitā.

Atkritumu saimniecība
Ik gadu Latvijā no jauna tiek saražoti apmēram 600-700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu. Latvietis saražo ievērojami mazāk mēslu nekā amerikānis, bet savs kilograms vidēji dienā sanāk. Apmēram 30% no visiem sadzīves atkritumiem veido izlietotais iepakojums, kura apjoms Latvijā pēdējos gados strauji pieaug. Gandrīz 20% – ēdiena pārpalikumi. Bez iedzīvotāju un komunālajiem atkritumiem tikpat lielu daudzumu rada rūpniecība, kuģniecība, lauksaimniecība, militārā tehnika utt., nemaz nerunājot par bīstamajiem atkritumiem.

Uz zemeslodes gadā tiek saražots gandrīz 2 miljardi tonnu atkritumu gadā.

Gandrīz miljards tonnu aizplūst ar notekūdeņiem, no kuriem tiek attīrīti 25%, – pārējais satek jūrās un okeānos. Cilvēce pakāpeniski ieaug mēslos.

Ūdens
Zemeslodes lielākā krīze tuvākajos 10 gados būs dzeramā ūdens trūkums. Lai izaudzētu vienu liellopa gaļas steiku, tiek patērētatonnas ūdens. Lai radītu vienu kilovatstundu elektroenerģijas atomelektrostacijā tiek patērēti 500 litri saldūdens. Lielākā daļa atomelektrostaciju tiek dzesētas ar saldūdeni. Lai saražotu vienu paku rakstāmpapīra, tiek patērēta tonna saldūdens. Pasaulē tikai 2,5% ūdens ir ledus vai saldūdens formā, pārējais ir sāļais okeāna vai jūras ūdens. Tikai 0,3% no visa saldūdens mums ir pieejami kā reāls saldūdens – upes, ezera vai pazemes ūdenstilpes formā, pārējais ir ledājs, mūžīgais sasalums, augsnes ūdens utt. Pasaules ledāji kūst ne tikai Antarktīdā un Arktikā, bet arī kalnu virsotnēs. Ja tuvāko desmit gadu laikā divkārt samazināsies Himalaju, Pamira un Altaja sniega cepures, kā tiek prognozēts, Āzijas upes, kas dzirda visas lielās Āzijas tautas, pusgadu izsīks, taču būs ļoti straujas un plūdus nesošas lietus periodā.

Pašlaik reāli ūdens apgādes traucējumi ir 60% zemeslodes iedzīvotāju.

Ieskatoties Latvijas iedzīvotāju paradumos, izrādās, ka 23% mājsaimniecībā patērētā ūdens tērējam vannai, dušai vai baseinam, 21% – tualetes skalošanai, 18% – dzīvokļa uzkopšanai un citiem mājas darbiem, 9% veļas mazgāšanai, 8% trauku mazgāšanai, 8% izlejam savā mazdārziņā, 7% – lietojam roku skalošanai un personiskajai tualetei, bet tikai 6% lietojam tam, kam šādu kvalitatīvu ūdeni no pazemes urbumiem sūknējam, – dzeršanai un ēdiena gatavošanai. Ar lielu ūdens daudzumu var noskalot ūdenī šķīstošas vielas, bet nevar nomazgāt ūdenī nešķīstošas vielas, piemēram, taukus un eļļas. Tad lietojam mazgāšanas līdzekļus – veļas pulverus, trauku mazgāšanas līdzekļus, tualetes tīrīšanas līdzekļus, balinātājus u.c., kuri lielākoties veidoti uz sintētisko ķīmisko vielu bāzes un satur videi un veselībai bīstamas ķīmiskās vielas. Latvijā 30%, bet daudzās valstīs pat 100% šo vielu nonāk atpakaļ saldūdenī. Tās ir toksiskas ūdenī dzīvojošajiem organismiem, rada ģenētiskas izmaiņas, iedarbojas uz ūdens attīrīšanas iekārtu ķīmisko vai bioloģisko procesu. Arī Baltijas jūras dziļākās ieplakas ir pilnīgi mirušas, un lielā mērā tur vainojami fosfora savienojumi, ko satur mazgāšanas līdzekļi.

Ārsta uzdevums būtu skaidrot, ka visi esam atbildīgi par savu zemeslodi. Mazgāsim veļu, nevis jūru!

Rakstam pievienoti ilustratīvi attēli par atkritumu produkciju, sabiedrības veselību, galvenajiem migrācijas ceļiem, ledāju kušanas prognozēto ietekmi, ūdeni, aptauju par laimes sajūtu.

Pēteris Apinis ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents. Raksts saīsināts pārpublicēts no žurnāla ”Latvijas Ārsts”.

Komentāri (15)

maija_ancite 02.05.2014. 09.43

Mana lielākā problēma ir nopirkt tiešām labu pārtiku, kura nesaturētu ne palmu taukus, ne ķīmiskās vielas, kuras tai gan pievieno to ražojot, vai jau uz lauka to apsmidzinot, vai iestrādājot augsnē. Diemžēl šodien šī cilvēku indēšana ir sasniegusi tādus apmērus, ka jebkura globālā sasilšana ir tikai tukša muldēšana. Jauns un vesels cilvēks jau tā neizjūt šo vielu klātbūtni pārtikā, jo viņa organisms to var pārstrādāt, kamēr šīs vielas nav to sagrāvušas. To sāk just tie, kuri to visu ļoti daudzus gadus ir lietojuši, kuriem tās indes ir jau daļēji sabojājušas iekšējos orgānus un tā ķīmija sāk radīt lielas problēmas ar pašsajūtu. Tāpat es domāju ka tā ķīmija ļoti sabojā bērnu vēl neattīstīto organismu, kā sekas ir resni un slimi bērni jau no mazotnes. Manuprāt tieši ārstiem vispirms būtu jācīnās ar šo apzināto cilvēku indēšanu, bet ne jāpelna nauda cīnoties ar šo inžu radītajām sekām. Latvijā vispār neviens neko nekontrolē, tāpēc šeit to ķīmiju var likt klāt pie ēdiena tādos apmēros, kādos tirgotāji un pārtikas ražotāji to vēlas, lai lieveikali to visu varētu uzglabāt un tirgot gadiem, nerēķinoties ar cilvēku veselību.

+5
0
Atbildēt

0

tuba76 02.05.2014. 11.57

Izlasot faktus un statistiku, pilnīgi sagumstu zem atbildības smaguma… Kaut gulies un mirsti nost no šausmām. Zviedru prese ir pilna ar līdzīgiem rakstiem. Te būtu vēl jāpiemin nepārdomātu politiski virzītu un no nodokļiem finansētu akciju izgāšanās – kā Zviedrijā piemēram etanola mašīnu uzspiešana – kas rada ekoloģiskiem mērķiem pretēju efektu sabiedrībā.

Bet tas, kas uztrauc mani personīgi, ir fakts, ka valstis, kurās visvairāk runā un raksta, mēdz vismazāk noslogot dabu. Kamēr mazā Zviedrija lepojas ar iedzīvotāju aktivitāti atkritumu šķirošanā, vides aizsardzības augstajām prasībām lauksaimniecībā un industrijā un zviedru vides aktīvisti arvien palielina spiedienu uz saviem politiķiem, tikmēr stipri lielākajām pasaules vides cūkotājvalstīm vides problēmas ir „kaķim zem astes”.

Mēs mājās darām cik spējam – 1) saimniecības telpā stāv 4 maisi atkritumu šķirošanai, kuri tiek tukšoti reizi nedēļā komunālajā atkritumu šķirošanas stacijā, 2) veļu mazgājam reizi mēnesī – lai ierobežotu ūdens, elektrības patēriņu un mazinātu mazgājamajos līdzekļos videi kaitīgo vielu nonākšanu kanalizācijā (garderobe ir papildināta tā, lai tīra veļa pietiek visam mēnesim, bet vairs nevajadzīgās drēbes nododam speciālos savākšanas punktos), 3) lai ierobežotu e-vielu un sāls patēriņu – pati gatavoju smērējamo sviestu, saputojot sviestu ar auksti spiestu augu eļļu, cepu rupjmaizi, gatavoju biezpienu, nepērkam nekādus produktus, kuru sastāva aprakstā minēta palmu eļļa vai vienkārši – augu eļļa 4) veikalos atsakos no plastmaisiņiem – līdzi ir atkārtoti izmantojamās iepirkumu somas, 5) cenšamies pirkt zviedru producēto gaļu, olas u.c. produktus, pērku tikai veselas vistas – atsakos no vistas daļu – fileju vai kāju fasējumiem, zivis mums zivju busiņš pieved mājās tieši no zviedru zvejas kuģiem 6) cenšamies izmantot vietējo uzņēmēju pakalpojumus, 7) dārzā ir pie taimera pieslēgta zemē ierakta automātiskā laistīšanas sistēma, kur ūdens pil pie augu saknēm, 8) uz darbu braucu vai nu ar sabiedrisko transportu vai divriteni, 9) dzeršanai lietoju tikai ūdeni no krāna – nekādas puspasauli apbraukušas plastpudeles mūsmājās, arī limonādi gāzējam paši, 10) kosmētiku daļēji esmu aizstājusi ar pārtikas veikalos nopērkamām eko augu eļļām, 11) ofisā cik iespējams taupu papīru – izraksti uz abām lappusēm, saīsinu nevajadzīgi garus e-pastus – dažiem ir paradums sūtīt turp un atpakaļ e-pastus ar saraksti vai gada garumā kopā ar automātiskiem atgādinājumiem par e-drošību un izrakstu kaitīgumu dabai vairāku lapu garumā, kurus cenšos dzēst, atbildot uz šādu korespondenci.

Šovasar plānā ir iegādāties komposta konteineru, lai nebūtu jāmet pārtikas atkritumi parastajos atkritumos. Iecerēs vēl viena attālāka investīcija, kura man šķiet neizprotami dārga – ap 3000 eur, ir t.s Zip HydroTap, kas nodrošina iespēju saņemt atdzesētu vai verdošu ūdeni, apejot ūdens tecināšanu no krāna vai tā vārīšanu.

Iespējams, ka kaut ko esmu piemirsusi – bet ir skaidrs, ka videi draudzīgs dzīvesveids ir baigs darbs vai ne? Darbs, kas prasa aktīvu iesaistīšanos, zināšanas, piekļuvi vajadzīgai informācijai, uzņēmēju, zinātnieku, sabiedrības un politiķu atbalstu.

Visā pasaulē – ne tikai mazos zemeslodes pleķīšos šur un tur.

+5
-1
Atbildēt

1

    Amis > tuba76 02.05.2014. 22.26

    Vita

    Visus centienus par nebijušiem padarīs Eiropā ievazātie 20 miljardi nēģeru, kur savu roku pielikuši arī Zviedrijas prettautiskie režīmi, sākot ar Ulofu Palmi.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Ludmila 03.05.2014. 16.14

pētnieks

Nemīlu RUS , bet tie saucamie klimata sargātāju vadoņi notriec tik pat un vairāk rīkojot visādas konferences ( pārlidojumi , viesnīcas …glauni auto dalībniekiem ..un vēl un vēl ) Piemēram Brazīlijas mūža mežu izciršana lai ražotu bio degvielu .

Nebūtu slikti atkratīties no gazprom , laikam vienīgais variants sašķidrinātās gāzes termināts , atom elekto stacija , plus racionālāk izmantot enerģiju , mazāk braukt ar savu auto u t t . Ar alternatīvo enerģiju ..hmm nu laiks rādīs , esmu skeptisks .

+1
-1
Atbildēt

3

    kkristaps > Ludmila 05.05.2014. 20.13

    >sētnieks “Pazīstu daudz zinātnieku”??? Muahahahaha, varu saderēt, ka tu nepazīsti nevienu pašu zinātnieku, ja nu vienīgi kādu, kuram vasarā laukos vajag mazmājiņu izsmelt.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Ojārs > Ludmila 05.05.2014. 22.05

    atkal pikaču purkšķina

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Amis > Ludmila 03.05.2014. 17.03

    ozolnieki

    Pazīstu daudz zinātnieku un viņu domas par globālās sasilšanas izcelsmi dalās, tomēr visi kā viens atzīst, ka jebkuriem līdzekļiem, arī iebiedēšanu, ir jāaptur prātā jukušās planētas suicīda mēģinājumus. Varbūt, ka mūža mežus izcērt ne priekš biodegvielas, bet katastrofālā demogrāfiskā sloga dēļ, lai būtu ko rīt. Ja cilvēce pati nenāks pie prāta un neregulēs sugu populāciju, Dievs to noregulēs, atstājot uz planētas pāris simti vai tūkstošu īpatņu.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu