Kāpēc Satversmes tiesas tiesneša amats ir svarīgs? • IR.lv

Kāpēc Satversmes tiesas tiesneša amats ir svarīgs?

8
Foto: Lita Krone, LETA
Jānis Pleps

Pareizu Satversmes tiesas tiesnešu atrašana nozīmē daudz lielāku politisko ietekmi, nekā pat konstitucionālais vairākums Satversmē

Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu tuvums politiskās dienaskārtības degpunktā izvirzījis virkni jau klasiski ierastu jautājumu – latviešu nācijas saglabāšana, mazākumtautību tiesību aizsardzība, kristīgās vērtības, moderno ģimenes formu apkarošana, pensiju un pabalstu lietas. Par šiem jautājumiem ar lielu prieku diskusijas piedāvā dažādas politiskās partijas, ar prieku tām atsaucas attiecīgos jautājumus balstošās sabiedriskās organizācijas, un šie jautājumi lielā mērā nosaka vēlētāju izvēli nākamajās vēlēšanās – kuru interešu aizstāvjiem piešķirt uzticības mandātu rīkoties ar valsts varu turpmākajā parlamenta kadencē.

Tomēr mūsdienu demokrātiskā tiesiskā valstī tā ir ilūzija, ka politiķi valdībā un parlamentā, vai pat pati tauta tautas nobalsošanā var izlemt visus tai būtiskos jautājumus. Ja valstī ir izveidota konstitucionālā tiesa vai tiesu vara var pārbaudīt likumu atbilstību konstitūcijai, tad ir maldīgi uzskatīt, ka sabiedrības dzīves fundamentālos jautājumus varēs izlemt parlaments vai pati tauta. Pasaules pieredze liecina, ka šie jautājumi tiek izlemti konstitucionālās tiesvedības ceļā un atbildes sniedz konstitucionālās tiesas nolēmumi.

Šajā ziņā jau aizvadītā gadsimta sākumā ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs Čarlzs Evanss Hjūzs (Charles Evans Hughes) ironiski atzina, ka konstitūcija ir tas, ko tiesneši par tādu atzīst (The Constitution is what the judges says it is). Savukārt Vācijas profesors Karls Šmits (Carl Schmitt) tajā pašā laikā diskusijās ar profesoru Hansu Kelzenu (Hans Kelsen) precīzi identificēja konstitucionālās tiesas riskus: ja tiesai piešķir tiesības lemt par likumu konstitucionalitāti un iztulkot konstitūciju, tad šāda institūcija iegūst milzīgu politisko ietekmi un teju neierobežotu varu. Konstitūcijā noteiktajām sabiedrības vērtībām un mērķiem ir ne vien juridiska, bet arī politiska dimensija.

Konstitucionālās tiesas tiesneši, nodrošinot šo vērtību aizsardzību, noteic arī valsts dzīves konstitucionālo ietvaru. Šim tiesas noteiktajam ietvaram nav tikai juridiska daba; tiesa pārbauda citu valsts varas orgānu īstenotās politikas atbilstību konstitūcijas normām un koriģē šo politiku atbilstoši konstitūcijai.

Tāpat arī konstitucionālajai tiesai bieži vien pieder pēdējais vārds, izšķiroties par kādas politiskas iniciatīvas atbilstību konstitūcijai.

Iespējams, šāds skatījums varētu nelikties atbilstošs Latvijas tiesiskajai realitātei. Taču palūkosim dažus Satversmes tiesas prakses piemērus.

Daudziem sabiedrībā svarīgi liekas aizsargāt tradicionālo laulības un ģimenes modeli, mēģinot ignorēt tendences sabiedrības dzīves izmaiņās. Ar šo mērķi Saeima pat grozīja Satversmes 110.pantu, lai skaidri par visām reizēm noteiktu, kas ir laulība. Taču Satversmes tiesa jau iepriekš skaidri un gaiši ir atzinusi: „Jēdziens „ģimene” šajā normā nav saistīts vienīgi ar attiecībām, kas balstītas uz laulībām, tas var ietvert arī citas de facto „ģimenes” saites, gadījumos, kad puses dzīvo kopā ārpus laulības [..] bioloģiskā un sociālā realitāte (biological and social reality) ir prioritāra salīdzinājumā ar likumisko pieņēmumu (legal presumption) [..] valstij ir jāaizsargā ikviena ģimene.” Līdz ar to valstij pastāv konstitucionāls pienākums aizsargāt ikvienu pušu izveidotu ģimeni, un tautai vai parlamentam ir maz iespēju izvairīties no konstitūcijas prasību izpildes.

Tāpat Satversmes tiesa vēsturiski varētu būt pie vainas tam, ka Latvijā nav attīstījušās sociāldemokrātiskas ievirzes partijas. Kā mutvārdu juristu folklorā jokojot atzīts, Satversmes tiesa ir ietekmīgā sociāldemokrātiskā „partija” Latvijā, kas izslēdz jebkādus politiskos konkurentus.

Satversmes tiesas konsekventā prakse tās pastāvēšanas laikā devusi garantijas sociāli mazaizsargāto tiesību aizsardzībai. Teju ikviens Latvijas iedzīvotājs zina, ka gadījumos, ja likumdevējs aizskar pensijas, pabalstus vai citus sociālos maksājumus, Satversmes tiesa tos aizsargās. Satversmes tiesa pat savā spriedumā atzinusi, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, uzliekot valstij visus tos pienākumus, kas izriet no sociāli atbildīgas valsts idejas.

Pēc Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas apjomīgā viedokļa publicēšanas teju ikvienam ir iespēja pārliecināties, ka pastāv neaizskarams Satversmes kodols – noteiktu konstitucionālo vērtību un Latvijas valsts pastāvēšanas garantija, kuru legālā ceļā nevar grozīt vai likvidēt. Taču par tiesisko realitāti tas kļūs tad, ja Satversmes tiesa to akceptēs. Līdz šim Satversmes tiesas pozīciju gana uzskatāmi intervijās atspoguļojis tās priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, proti, Satversmē nav paredzēts, ka kādu Latvijas valstiskumam būtisku jautājumu nevarētu pārlemt, tāpēc par jebkuru jautājumu, arī par Latvijas valsts likvidāciju, var lemt Satversmē paredzētajā procedūrā.

Šie piemēri parāda, kāda nozīme ir Satversmes tiesas lemtajam. Satversmes tiesa formāli ir tiesu varas institūcija, kas juridiskas procedūras ietvaros lemj par juridiskiem jautājumiem ar juridisku argumentāciju. Parasti pati Satversmes tiesa īpaši uzsver, ka tā nelemj politiskus jautājumus.

Taču tajā pašā laikā juridisko argumentu nošķiršana no politiskiem argumentiem konstitucionālajā tiesvedībā ir fikcija, tieši tāpat kā centieni konstitucionālās tiesības padarīt nepolitiskas. Politiskais elements konstitucionālo tiesu darbā nozīmē to, ka līdztekus formāli juridiskajai normu interpretācijai tiesneši vērtē, vai valsts varas orgānu politiskā darbība neapdraud valstiskumu un konstitūcijā noteiktās demokrātiskās vērtības. Savukārt tas, kādas vērtības un pamatprincipi konstitūcijā tiek saskatīti kā aizsardzības vērti, ir atkarīgs no konstitucionālās tiesas.

Vai Satversmei ir neaizskarams kodols? Vai būtu iespējama viendzimuma partnerattiecību reģistrācija? Vai pieļaujama pāreja uz tikai mācībām valsts valodā skolās? Šādus un citādus jautājumus līdz galam neizlems nedz likumdošanas ceļā vai tautas nobalsošanā, nedz ar Satversmes grozījumiem. Visdrīzāk galīgo atbildi uz tiem sniegs Satversmes tiesa. Jo Satversmes tiesa saka to, kādas ir Satversmes prasības šajā jautājumā.

Lasot Satversmi, diez vai mēs atradīsim precīzas atbildes uz šiem sabiedrību mokošajiem jautājumiem. Taču Satversmes tiesa spēj atrast šīs atbildes un juridiski tās izskaidrot. Satversmes iztulkošanas ceļā Satversmes tiesa formulē savu vīziju par Latvijas valstiskumu, nosakot valsts varas robežas un personu tiesības. Satversmes teksta iztulkošanā liela nozīme ir tiesnešu personībām, kuras izlemj attiecīgo jautājumu. Pati Satversmes tiesa ir norādījusi: „Tulkojot un piemērojot likumu, [tiesnesis] drīkst vadīties tikai no tiesneša pārliecības, ko veido tiesneša profesionālās zināšanas un prasme, tiesību un sabiedrisko procesu izpratne, kultūra, redzesloks, pilsoniskā stāja un citi faktori.” Konstitūcijas iztulkošanā tiesneša tiesību un sabiedrisko procesu izpratne, kultūra, redzesloks un pilsoniskā stāja iegūst sevišķu nozīmi.

Varētu pat atzīt, ka veiksmīga politika ir nevis to īstenojošo likumu pieņemšana un ieviešana, bet tādu konstitucionālās tiesas tiesnešu atrašana, kuri šo politiku aizsargās un konstitucionalizēs. Visgodīgāk un spilgtāk tas saskatāms ASV Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procedūrās

Teju ikviens ASV prezidents ir novērtējis iespēju izraudzīties ASV Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu. Šāds tiesnesis garantē to, ka attiecīgajam prezidentam svarīgās vērtības varētu tikt konstitucionāli aizsargātas arī ilgi pēc prezidenta pilnvaru termiņa beigām.

Latvijas gadījumā Satversmes tiesas tiesnešu izvēles un amatā apstiprināšanas tradīcijas vēl tikai veidojas. Iespējams, nedz politiķi, nedz sabiedrība līdz galam neapzinās, kādu varu Saeimas balsojums piešķir personai, kuru apstiprina Satversmes tiesas tiesneša amatā. No Satversmes tiesas tiesnešiem ir atkarīgs Satversmes tvērums, personas pamattiesību apjoms un valsts varas pienākumi un ierobežojumi. Lai Satversmes tekstā nostiprinātu neaizskaramo Satversmes kodolu vai viendzimuma partnerattiecības, nepieciešams sarežģītais Satversmes grozījumu ceļš un konstitucionālais vairākums parlamentā. Lai šos pašus jautājumus izlemtu ar Satversmes tiesas spriedumu, pietiek tikai ar četrām tiesnešu balsīm. Četri Satversmes tiesas tiesneši var izlemt jautājumus, kuru izlemšanai Saeimā vai tautas nobalsošanā ir noteiktas sarežģītas konstitucionālas procedūras.

Pareizu Satversmes tiesas tiesnešu atrašana nozīmē daudz lielāku politisko ietekmi, nekā pat konstitucionālais vairākums Satversmē. Tomēr vēsture rāda, ka ne vienmēr ar tiem tiesnešiem viss ir skaidrs un paredzams. Ne velti folklora vēsta, ka ASV prezidents Dvaits Eizenhauers (Dwight D. Eisenhower) pēc prezidentūras termiņa beigām uz jautājumu par to, vai viņš pieļāvis kļūdas prezidenta amatā, godīgi atzina: „Jā, divas. Un abas divas vēl šobrīd sēž Augstākajā tiesā.”

Autors ir LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras docents

 

Komentāri (8)

austrisv 11.02.2014. 16.04

Satversmes tiesas amats ir svarīgs šaubu nav, jo vai tad nu par velti TP toreiz uz to virzīja savu uzticamo kalponi Muižnieci, lai tā arī turpmāk spriestu “taisnīgu tiesu” it visos šaubīgos TP interesējošos jautājumos.

Lūk, Muižniece gan laikam turpina saņemt lielo tiesneša algu! Kur te taisnīga tiesa? Vai viņai būs jāatmaksā nodokļu maksātāju nauda? Cerams, ka arī viņai būs taisnīga tiesa, kaut arī joprojām viņa valkā ST tiesneša mantiju, bet varbūt tur to skapī?

Ko, lai par ST domā parasts pilsonis pēc visas tās Muiznieces protokola viltošanas šmuces.

+6
-1
Atbildēt

0

ilmisimo 11.02.2014. 21.48

Daudziem sabiedrībā svarīgi liekas aizsargāt tradicionālo laulības un ģimenes modeli, mēģinot ignorēt tendences sabiedrības dzīves izmaiņās. Ar šo mērķi Saeima pat grozīja Satversmes 110.pantu, lai skaidri par visām reizēm noteiktu, kas ir laulība. Taču Satversmes tiesa jau iepriekš skaidri un gaiši ir atzinusi: „Jēdziens „ģimene” šajā normā nav saistīts vienīgi ar attiecībām, kas balstītas uz laulībām, tas var ietvert arī citas de facto „ģimenes” saites, gadījumos, kad puses dzīvo kopā ārpus laulības [..] bioloģiskā un sociālā realitāte (biological and social reality) ir prioritāra salīdzinājumā ar likumisko pieņēmumu (legal presumption) [..] valstij ir jāaizsargā ikviena ģimene.” Līdz ar to valstij pastāv konstitucionāls pienākums aizsargāt ikvienu pušu izveidotu ģimeni, un tautai vai parlamentam ir maz iespēju izvairīties no konstitūcijas prasību izpildes.

________________

Tas skaisti.

Kamdēl nav pieminēts ‘totāli nepolistiskais” Abrenes spriedums?

+4
-1
Atbildēt

0

dro 11.02.2014. 19.44

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu