Pašreiz daudzas valstis izmisīgi cenšas novērst savas naudas vērtības krišanos
Kamēr lēni un mierīgi aprodam ar atrašanos eirozonā, noorientējamies cenās un iepazīstam jaunās naudaszīmes un monētas, ārpus Eiropas kopējās valūtas mājas sienām pēkšņi sākuši pūst skarbi vēji. Tieši brīdī, kad esam piesaistījuši sevi pie vienas no galvenajām pasaules valūtām, citur varam vērot pamācošus piemērus, kāpēc daudzām valstīm ar tīri vietējas nozīmes naudu šī šķietamā monetārā neatkarība var sagādāt ļoti nepatīkamus brīžus.
Pasaules ekonomikā ir kodols un ir perifērija, un pat ļoti lielas nomales valstis būtiski ietekmē lēmumi, kurus pieņem centrā. Pirms dažiem gadiem daudzas valstis domāja, ka ir spējušas atraisīties no šīs vienvirziena atkarības, taču šis priekšstats bija maldīgs. Amerikas ekonomikā pastiprinās atkopšanās pazīmes, un ASV Federālās rezerves jeb centrālā banka ir nolēmusi piebremzēt naudas drukāšanas politiku.
Kopš finanšu krīzes sākuma 2009.gadā «Feds», kā to finanšu tirgos sauc, ir iepumpējis ASV ekonomikā teju trīs triljonus dolāru, uzpērkot dažādu veidu ASV valdības un ar to saistītu finanšu organizāciju obligācijas. (Līdzīgu politiku piekopušas arī Japānas un Lielbritānijas centrālās bankas, taču ASV programmas apjomi ir vislielākie un globālā ietekme visnozīmīgākā.)
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.