Atstājot Ministru prezidenta amatu, Valdis Dombrovskis ir parūpējies, lai vietā paliek viņa līdzinieks – nosvērtā un atturīgā profesionāle Laimdota Straujuma. Prasme samierināt vispretrunīgākās intereses ir Straujumas zīmols, bet – vai miera vārdā viņa nenodos vērtības?
Valdis Dombrovskis bezpartejisko zemkopības ministri nākamās valdības vadītāja amatam uzrunāja jau savas demisijas dienas vakarā. Todien Laimdota Straujuma atteica.
Kad citi pretendenti bija izgāzti, decembra beigās Dombrovskis pie Straujumas kandidatūras atgriezās atkal, lūdzot tuvu kolēģi Sandru Kalnieti viņu uzrunāt. Kāpēc viņš tik noteikti savā vietā gribēja redzēt kluso un neuzkrītošo ministri, vismaz pagaidām paliek noslēpums, jo sev ierastajā manierē politiskā procesa aizkulises Dombrovskis nekomentē. «Ministru prezidenta kandidāti tika izvirzīti ar Vienotības valdes lēmumiem pēc diskusijām partijas iekšienē,» viņš cenšas notušēt savu lomu.
Straujumas «reputācijas stūrakmens», kā formulē kāds no viņas kolēģiem, ir prasme saskaņot vispretrunīgākos viedokļus, un šī īpašība, šķiet, ir galvenā, kas noteikusi politiķu plašo atbalstu viņas kandidatūrai. «Redzēju, cik ļoti viņa māk tikt galā ar lauksaimnieku dažādajām organizācijām, kur lielo zemnieku intereses ir pretējas mazo, un spēj panākt vienošanos, kas varbūt neapmierina nevienu, bet tā ir vienošanās. Man tā likās svarīga īpašība pirmsvēlēšanu periodā, kur katrs būs liels mākslinieks un mēģinās uz pārējo rēķina sevi izcelt. Viņas mierīgā, līdzsvarotā daba un pragmatiskā pieeja būs ļoti noderīga,» saka Kalniete.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.