Melns kaķis, kura nav

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par Zolitūdes skrūvēm, Bordāna totalitārismu un prokuratūrā sazēlušo principu «kāpēc darīt, ja var nedarīt»

Sešinieks – laba atzīme, Ēriks Kalnmeiers vērtē paša vadītās iestādes darbu. Gadiem rūdījies izmeklētāja darbā, tagad ieslīdzis krēslā ģenerālprokurora kabinetā, pa kura logu redzama savulaik oligarhu iecienītā viesnīca Rīdzene, viņš atklāj, kāpēc valsts nozagšana Latvijā nekad nav notikusi. Miers un rūpīgi pārdomātas atbildes. Līdz brīdim, kad jautājumi skar vadības maiņu Rīgas apgabaltiesā. Plaukstu pret galdu gan nesit kā Tieslietu padomes sēdē, bet arī emocijas neslēpj.

Kā vērtējat Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu? Ir pagājuši divi mēneši, lietā joprojām nav aizdomās turamo. Vai izmeklēšana ir efektīva un taisnīga?

Taisnīgumu nevar mērīt apcietināto skaitā. Pašreiz notiek cēloņu noskaidrošana, pēc tās varēs lemt par personu atbildību. Šeit ir filozofisks jautājums – vai, pamatojoties uz traģēdiju Zolitūdē, mums ir tiesības taisīt jaunas cilvēciskās traģēdijas, neapdomāti un dokumentāri nepamatoti atzīstot cilvēkus par aizdomās turamajiem, piemērojot drošības līdzekļus?

Augstas amatpersonas stāsta, ka lieta nedrīkst beigties ar skrūvītes atrašanu, uz ko novelt vainu. Ar ko šī lieta vispār var beigties, ņemot vērā izmeklēšanas versijas un likumu rāmi?

Pašreiz runāt par konkrētu cēloni ir pāragri. Mūsu pieņēmums, ka tas ir faktoru kopums. Arī skrūves vaina var būt tajā skaitā. Ja izrādīsies, ka skrūve ražota kādā Dienvidaustrumāzijas valstī, kvalitāte ir neatbilstoša tehniskajām prasībām, bet klāt pievienotais sertifikāts apliecinās, ka tāda ir, tad kurai Latvijas personai varēsim izvirzīt apsūdzības? Faktiski runa ir par juridiskās personas – ražotāja – atbildību, ja viņš ir pielipinājis nekvalitatīvai precei sertifikātu par atbilstību standartiem. Es nesaku, ka tas ir apgalvojums. Tā ir tikai viena no versijām, modelējot situāciju. Kategoriski negribu izvirzīt vienu versiju.