Agrāk vai vēlāk būs jāpārmaksā • IR.lv

Agrāk vai vēlāk būs jāpārmaksā

54
Slovēnijas vienīgajā atomstacijā. Foto: AFP/LETA
Dainis Īvāns

Diskusija par AES drošību un Visaginas AES turpinās – Grāveram atbild Ožegovskis

Kodolreaktoru eksperta Andreja Ožegovska pārdomām par atomenerģētikas šodienu un nākotni IR janvāra publikācijā „nikni” atbildējis un „pērles izsijājis” dr. phys. Visvaldis Grāveris, speciālists „ar 15 gadu pieredzi vides radiācijas monitoringa jomā”. Viņu itin nemaz nav mākušas šaubas par 60 gadu veco kodoltehnoloģiju mūžīgo jaunību, ekonomisko izdevīgumu un absolūto drošumu. Grāvera kungs pat apgalvojis, ka Krievijas antinukleārās kustības aktīvists Ožegovskis Latvijai ietirgojot „Putina ēzeļa ausis”. Arī radiācija, pēc dr. phys. domām, neesot īpaši kaitīga, jo to taču izmantojot medicīnā, „lai glābtu cilvēkus”.

Par „Nestes” un „Statoil” degvielas cisternām, kas Grāvera kungam rādījušās bīstamākas par kodolreaktoru radioaktīvo atkritumu konteineriem, nerunāsim. Līdz nākamajam pilnmēnesim lūdzu A.Ožegovski atbildēt uz populārākajiem oponenta un citu atomenerģētikas karsēju iebildumiem.

Ožegovska kungs, jūs Latvijas medijos esat nosaukts par bailuli, kurš latviešus biedējot ar neesošām kodolatkritumu problēmām. AES kodoldegvielas pārpalikumi taču tiekot tīri saslaucīti un „apsaimniekoti”. 

Kodolatkitumu neitralizāciju līdz šim nav nodrošinājusi neviena valsts pasaulē. Francijā projekts „Andra” ir tikai sākuma stadijā – uz papīra. ASV prezidents Obama licis apturēt ieceri tos apglabāt kalnos, jo nav radītas attiecīgas inženiertehnoloģijas. Zviedrijā turpinās izmeklēšana par izlietotās kodoldegvielas glabāšanas projektu, kas pazīstams ar saīsinājumu KBS. Izrādījies, ka šķietami drošie vara sarkofāgi simts un vairāk gadu laikā tomēr var sairt un piesārņot Baltijas jūru.

Finansiālā ziņā kodolatkritumi pieskaitāmi pie AES „atliktajiem izdevumiem”, kurus neiekļauj nedz reaktoru celtniecības, nedz saražotās elektroenerģijas izmaksās. Taču agrāk vai vēlāk par to būs jāsamaksā un jāpārmaksā paaudzēm, kuras šo enerģiju nemaz nebūs izmantojušas.

Februāra sākumā es biju Černobiļas AES, kur, kā zināms, ceturtais reaktors ir uzsprādzis, bet pirmie trīs pēc avārijas apturēti. Šobrīd nevienam Ukrainā nav skaidrības, kur ņemt naudu to radioaktīvās drošības uzturēšanai. Līdzekļu pieticis tikai kodoldegvielas pārpalikumu izcelšanai, ne vairāk. Programma, kā tuvākajos 50 gados slēgtos reaktorus neitralizēt, vēl top. Tur jau tas suns aprakts, ka atomenerģētika nes līdzi ārkārtīgi daudz apslēptu problēmu, kas līdzīgi āža nagiem un ragiem no aizdomīgās nešļavas izlien tikai 20-30 gadus pēc reaktoru ekspluatācijas un to slēgšanas. Ja atrisinājums nav rasts līdzšinējos 60 atomenerģētikas pastāvēšanas gados, nav cerību, ka tas notiks jelkad.

Vai tikai jūs to nesakāt kā krievs un „Putina aģents”, lai baltieši savu AES neceltu Visaginā, bet latvieši Pāvilostā?

Krietni uzjautrinājos, kad uzzināju, ka esmu ieskaitīts Putina vai „Rosatom” atbalstītājiem! Iepriekšējā intervijā, ja pamanījāt, uzstājos gan pret Kaļiņingradas, gan Baltkrievijas, gan Visaginas AES, jo uzskatu, ka neviena no tām nav vajadzīga, bet katra no tām ir ārkārtīgi bīstama neatkarīgi no teritorijas, kurā atrodas, neatkarīgi no tā, vai to ceļ „Hitachi”, „Rosatom” vai franči. Antinukleārā kustība, ko es pārstāvu, uzstājas pret jebkura kodolreaktora būvi Baltijas jūras apkaimē. Mūsu piekraste jau tāpat ir tik piesārņota un apdraudēta, ka kodolindustrijai te vietas nav.

Kā tādā gadījumā komentēsit „Rosatom” un Lietuvas Seima sāktās sarunas par Visaginas projekta glābšanu? Arī Latvijas Saeimas deputāts V.Liepiņš no Ekonomikas ministriju pārvaldošās Reformu partijas, kā liecina viņa atskaite internetā, pirms dažām dienām devies kaunināt Lietuvas vēstnieku par lietuviešu nevēlēšanos Visaginas AES celt un „pārrunāt projekta atsākšanas iespējas”.

„Rosatom” gluži vienkārši ķeras pie jebkuras iespējas uzcelt jebkādu reaktoru – pie Pēterpils vai Viļņas, viņiem vienalga kur. Viņiem nav svarīgi, projekts ir vai nav ekonomiski pamatots. Valsts korporācijai tas vajadzīgs budžeta naudas iegūšanai. Šis gadījums to pierāda. Ne pie kādiem apstākļiem un nekad divu blakus esošu AES – Ostroveckas un Visaginas – jaudām nebūs pircēju. Stacijas jau pirms uzcelšanas nolemtas komerciālai neveiksmei, bet „Rosatom” šis apstāklis neinteresē, tikpat kā neinteresē iecerēto reaktoru drošība. Diezgan smieklīgi, ka agrāk Visaginas AES piekritēji Lietuvā teica, ka savs reaktors jābūvē, lai „Rosatom” nebūvētu tādu pašu Kaļiņingradā. Nu viņi gatavi apspriest „Rosatom” līdzdalību Visaginas projekta glābšanā.

Grāvera kungs gan skaidro, ka AES jebkurā gadījumā esot kas labāks par termoelektrostacija, sevišķi ogļu.

„Netīrās” ogļu enerģētikas salīdzinājums ar „tīro” kodolenerģiju ir parastais AES lobistu gājiens. Es pilnīgi piekrītu oponentam, ka jāsamazina arī ogļu enerģētikas īpatsvars. Vispār jau mums jāsamazina enerģijas patēriņš ar taupošu tehnoloģiju un saprātīga dzīvesveida palīdzību. Par vides „tīrību” Fukušimas katastrofas zonā varu runāt arī kā liecinieks, jo decembrī apmeklēju evakuācijai pakļautās teritorijas. Biju kalnu ciematā Itate, ko, starp citu, cunami nemaz neskāra, tomēr iedzīvotāju evakuēti. Vietējā vara kodolavārijas apvidū nezina, ko darīt. Mazgā jumtus, lai arī pēc tam nukleīdi nonāk augsnē, citviet norok aramzemi, ko pēc tam nav kur glabāt. Nelaime jau tā, ka kodolpiesārņojumu nevar redzēt, tas iedarbojas nemanāmi un uz paaudžu paaudzēm, slimības uzbangos tikai pēc kāda laika.

Iesaku visiem, kas apgalvo, ka Fukušimas reaktora piesārņojums bijis „neievērojams”, iepazīties ar japāņu pētījumiem, nevis līdzīgi Grāvera kungam atsaukties uz MAGATE apgalvojumiem vai Pasaules veselības aizsardzības organizāciju, kas ar dažādiem līgumiem ar to pašu MAGATE vien sasaistīta.

Kodolreaktoru celtniecība pasaulē turpinās. To saražotā īpatsvars nevis mazināšoties, kā jūs sakāt, bet augšot…

Kas attiecas uz jaunu AES celtniecību Krievija, Ķīnā un Dienvidkorejā, var teikt, tie ir izņēmumi, kas apstiprina likumsakarību. Vienmēr būs kāds, kurš uzticēsies tehnoloģijām, no kā sabiedrības daļa atsakās. Bet nav arī attieksme pret kodolenerģiju vismaz Dienvidkorejā tik saulaina. Tur pret to notiek masu protesti. Kandidāts, kurš tikko prezidenta vēlēšanās tikai nedaudz zaudēja prezidentei Pak Hin He, priekšvēlēšanu programmā bija iekļāvis pilnīgu atteikšanos no AES.

Arī jautājumā par AES enerģētisko bilanci mēs ar oponentu esam runājuši par dažādām lietām. Es intervijā minēju MAGATE aplēses par tās kodolenerģijas nozīmes samazināšanos pasaules elektrības tirgū. Mans oponents savukārt piesauc uzcelto energobloku jaudas pieaugumu. Tur nav pretrunas. Nav jau izslēgts, ka jaunus kodolreaktorus vēl būvēs, bet krietni mazāk un lēnāk nekā alternatīvās enerģijas stacijas. Varbūt tiešām atradīsies valsts, kur atomenerģētikas īpatsvars pieaugs divkārt. Piemēram, Ķīnā, kur tas ir 1%, bet 2030.gadā būs 2% no kopējās bilances. Nu un tad?

Jautājums jau ir par to, vai 60 gadu vecās kodoltehnoloģijas šodienas tirgū ir konkurētspējīgas? Protams, nē. Varu atgādināt Bellona 2011.gada pētījumu (pieejams www.bellona.ru krievu un angļu valodās) par Krievijas atomenerģētikas atklātajiem un slēptajiem finansēšanas avotiem. Tas pierāda, ka AES pat ar lielām valsts subsīdijām nav konkurētspējīgas elektrības tirgū, tās kļuvušas nevis par atspaidu, bet slogu Krievijas ekonomikai. Ne velti „Hitachi” meklē vientiešus citur. Kompānija labi zina, ka nevienu kodolreaktoru Japānā tai neizdosies uzcelt. Tiem, kas grib atdzīvināt Visaginas projektu, vajadzētu vispirms iepazīties ar lietuviešu ekonomista Kuoda pētījumu par tā graujošo finansiālo ietekmi uz Lietuvas un, iespējams, arī uz partnervalstu ekonomiku.

Cilvēces glābēji uzskata, ka cilvēcei neesot citas izvēles!

Tad nu gan pasaules gals! Japānā tai brīdī, kad tur viesojos, bija apturēta pilnīgi visu valstī esošo kodolreaktoru darbība. Japāņi pat necentās tos aizstāt ar citām ģenerējošām jaudām, bet elektroenerģiju taupīja gan mājsaimniecībās, gan municipalitātēs, gan iestādēs un uzņēmumos. Miljons piemēru, gan ar aci pamanāmi, gan nemanāmi. Arī Tokijā nezaigoja neskaitāmas uzbāzīgas gaismas un reklāmas kā agrāk, bet pilsēta tai pašā laikā bija pietiekami gaiša. Metro ar teju pusi atslēgtu lampiņu pasažieru ērtības nemazinājās. Izvēle nav pat alternatīvā enerģētika. Izvēle ir nopietna energoefektivitātes palielināšana un resursu neizķiņķelēšana nejēdzībām.

Visubeidzot, jūs tāpat kā Andrejs Tarkovskis nepamatoti sasaistot „miera atomu” ar atombumbu.

Protams, ne vienmēr valstīm, kam ir kodolreaktori, ir arī atombumbas. Piemēram, Vācijai. Tai pašā laikā jebkurā teritorijā, kur kodolreaktori jau ir, var itin viegli pāriet uz kodolieroču ražošanu. Diemžēl atombumbas iegūšanas tehnoloģijas no AES kodoldegvielas īstenojamas pat pietiekami nopietnu universitāšu laboratorijās, to apstiprina MAGATE ziņojumi par kodolieroču neizplatīšanu. Šie procesi praktiski vienlaicīgi norisinājušies Pakistānā un Indijā. Mani oponenti droši vien kaut ko dzirdējuši par Irānas kodolprogrammu. Tieši tas, ka pērn Irānā nezin kāpēc no AES kodolreaktora izlādēta kodoldegviela, radījis bažas, ka tas darīts, lai sāktu plutonija ražošanu atombumbai.

Autors ir M. Phil., LZA goda loceklis

Austrijas zinātnieku izstrādātā karte par Latvijas tuvumā projektēto AES avārijas ietekmes zonām.

Komentāri (54)

janis17 01.03.2013. 10.24

Ir tikai viens jautājums, kāpēc šis eksperts nav ticis galā ar Rosatom, bet jau ķerās pie Hitachi?
Ja Karaļaučos krievi uzbūvēs AES, tad mums būs drošāk, nekā ,ja japāņi to uzbūvēs Visaginā?
Vēl viena lieta – ja par AES kaitīgumu runā vienas no pasaulē lielākās fosilā kurināmā eksportētājvalsts pārstāvjiem, tad kā minuimums tas izskatās aizdomīgi!
Jārunā ar somu, zviedru, dāņu, austriešu utt. ekspertiem, ja paši nesaprotam, kas ir un kas nav labs.

+16
-2
Atbildēt

8

    reksa > janis17 01.03.2013. 12.18

    Zeme (planēta) nav sasalusi tāpēc, ka ir Saule.
    Saule ir galvenais enerģijas avots uz Zemes.
    Agrāk vai vēlāk cilvēki iemācīsies Saules enerģiju savākt (ne jau ar spoguļiem kā tagad).
    Zaudētāji būs tie, kam ir AES. Jo tās kļūs bezjēdzīgas un vēl prasīt milzīgus ieguldījumus to likvidēšanā un kodolatkritumu mūžīgā glabāšanā.

    +3
    -12
    Atbildēt

    0

    Inguna > janis17 01.03.2013. 16.26

    Cerams torti dabūšu kā jauniņā.. http://www.bildites.lv/images/xi1oyfp688j9h6bm3cz.jpg

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > janis17 01.03.2013. 12.44

    aivarsk
    “Ir tikai viens jautājums, kāpēc šis eksperts nav ticis galā ar Rosatom, bet jau ķerās pie Hitachi?”

    Ko gaidīji no pamuļķīša, Bojāra kājslauķa?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > janis17 01.03.2013. 18.05

    articulus, neko jau negaidīju…
    Pajautāju, ja nu kādam liekās, ka tur viedi vārdi sarakstīti…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > janis17 01.03.2013. 19.37

    Piekrītu, bet ne jau ar krievu un/vai Saūda arābijas vai Brunejas ekspertiem jārunā, kā to piedāvā raksta līdzautori.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > janis17 01.03.2013. 18.10

    Saule ir gigantisks kodolsintēzes reaktors, kura jauda arī nav bezgalīga. Nemaz nerunājot par zudumiem, kas rodas to izmantojot. Un jau tagad visa cilvēces patērētā enerģija, izņemot AES, plūdmaiņas un daļu/visu ģeotermālās ir Saules enerģija, kas no saules paneļiem atšķiras vienīgi ar to, ka tā noglabāta ar visdrīzāk augstāku efektivitāti nekā pašreizējie saules paneļi to spēj un dažkārt Zemes dzīlēs uzglabājusies vēl no laikiem, kad dinozauri bija jauni.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Dina > janis17 01.03.2013. 19.14

    …Jārunā ar somu, zviedru, dāņu, austriešu utt. ekspertiem…. Papildināšu – franču, čehu, slovāku, slovēņu (kāda ir viņu pieredze ar horvātiem kopīgās Krško AES lietošanā),holandiešu, beļģu, bulgāru, rumāņu ekspertiem. Austriešu un dāņu gan labāk ne, jo viņi neapšaubāmi teiks, ka daudz labākas ir VES un koģenerācijas TEC, kuras viņi ražo. Par dāņiem vēl jāpiebilst, ka kaut gan paši strikti iestājas pret AES Dānijā un panākuši pat zviedru Barsebokas AES (kas skaidrā laikā labi saredzama no Kopenhāgenas) slēgšanu, taču nesmādē saņemt kodolelektrību no Zviedrijas savu vēja staciju balansēšanai, jo tās tik kādu 1/3 laika spēj strādāt ar pilnu jaudu. Vēl negodīgi pret saviem dāņu kolēģiem būtu nepieminēt, ka viņu gamma monitoringa ierīces un radioaktīvā piesārņojuma dispersijas (izplatīšanās) modelēšanas programmas bija labākās ar ko man laimējās pastrādāt. Un tādēļ gluži cilvēcīgi ir pakurināt arī nelielu radiācijas fobiju šo produktu labākam noietam.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Dina > janis17 01.03.2013. 20.26

    Paturpinot par to prognozēšanu/modelēšanu – vēl joprojām mūsu Radiācijas drošības centrs var ar šo dāņu programmu ARGOS, balstoties uz meteoprognozes datiem un ieliekot hipotētiskos Ignalinas/Visaginas izplūdes datus (t.s.,source term) zīmēt vairāk vai mazāk šausmīgas prognozes. Biedēšanai būtiski, cik briesmīgu krāsu gammu izvēlas, cik nelabvēlīgus laika apstākļus nogaida un cik neticamu izplūdi modelē. Raksta apakšā pievienotai kartei par izejas datiem ņemti 296 PBq Cs-137 izplūde, kas ir apm. 3,5x vairāk nekā Černobiļā (85 PBq), kur tiek vērtēts, ka izplūda puse no visa reaktorā bijušā I-131 un Cs-137. Tātad modelēta visu 4 Ļeņingradas AES RBMK reaktoru VIENLAICĪGA pati smagākā avārija! Nezinu, kam jānotiek, lai tas piepildītos. Mēģināju arī novērtēt, cik liela būtu sarkani iekrāsotā apgabalā dzīvojošo gada laikā saņemtā radiācijas doza. Man sanāca (varbūt, ka kļūdos) 30x lielāka nekā dabiskā pirms avārijas. Tik un tā šī doza ir 2x mazāka par to, ko 100000 Keralas apgabala iedzīvotāji Indijā saņem no gada gadā, no paaudzes paaudzē. Un tagad iedomājieties šo četru RBMK vietā 4 pavecos Fukušimas reaktorus, kas visi kopā “saražoja” tikai 1/10 daļu no Černobiļas AES, jeb 1/35 daļu no prognozē ieliktā daudzuma. Tad pat kopā ar dabīgo radiāciju, iespējams, pat nesasniegtu pasaules vidējo gada dozu no dabīgās radiācijas – 2,5 mSv.
    Vēl sabaidīto mierināšanai varu pastāstīt, ka, lai nezaudētu iemaņas, mēs itin bieži veicām šādu modelēšanu, izmantojot tekošos meteodatus. Apkopojot rezultātus par ilgāku periodu, izrādījās, ka tikai ap 12% gadījumos mākonis bija Latvijas virzienā. Te nu bija: “Visi vēji no Ignalīnas pūš Daugavpils virzienā” Bija Delfi tāds raksts. Arī ziemeļaustrumu vēji (no Ļeņingradas AES) pie mums nav pārāk bieži. Lai vairāk baidās Ļeņingradas apgabala un S-Pēterburgas ļautiņi. Ožegovski, fas!

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

Agnese Saleniece 01.03.2013. 12.40

Godīgi sakot, man abās intervijās aizdomīgu dara fakts, ka speciālists aizmirst pieminēt vairākus faktus, kas kaut nedaudz neatbilst viņa idejām. Tādā manierē viņš aizmirst pieminēt gan Somijas Onkalo “permanento” kodolatkritumu glabātuvi runājot par izlietoto degvielu, gan to, ka Japānā pēc 2011. gada marta zemestrīces ir masīvs ārējās tirdzniecības deficīts, kuru palīdz veidot tas, ka pēc reaktoru slēgšanas ģenerējošā jauda, pretēji viņa teiktajam, tomēr tika (un tiek joprojām) aizvietota ar fosilā kurināmā stacijām, kuru degvielu importē lielos daudzumos (lai no šāda scneārija izvairītos Japāna vispār arī sāka būvēt AES).

Radiācijas ietekmes uz veselību jautājumā es vēlētos, lai viņš būtu iekļāvis faktu, ka lielākā daļa evakuēto teritoriju iedzīvotāju saņēma mazāk par 20mSv lielu devu, paaugstinātu vēža risku pēc atombumbu sprādzieniem cilvēkiem novēroja pēc 100mSv. Nelielas radiācijas dozas ir bīstamas tikai ilgstošā laika periodā, kas mērāms visa mūža garumā. Ja 1 no 4 cilvēkiem mūža nogalē saslimst ar vēzi bez paaugstināta radioaktīvā fona, dažu procentu robežas riska palielinājums ir niecīgs, kas ir tas, ko atkārtoti ir teikuši dažādu organizāciju veselības speciālisti – pat ja Fukušima radīs papildus vēža saslimšanas, šī tendence nebūs pamanāma uz kopējās saslimšanas fona.

Attiecībā uz kodolenerģētikas izredzēm nākotnē, speciālists minot Korejas piemēru nepiemin, ka Dienvidkorejā ir vieni no “visefektīvākajiem” reaktoriem pasaulē, kuri strādā virs 95% sava laika – būtu maigi izsakoties “stulbi” atteikties no industrijas, kas strādā tādā līmenī. Attiecībā uz Ķīnu, reālistiski skatoties, viņiem AES ir vienīgā alternatīva ogļu stacijām – ja kādam šķiet, ka Ķīnā ir iespējams pie augošiem dzīves standartiem piespiest mājsaimniecības ietaupīt milzīgas jaudas, lai varētu atteikties gan no oglēm, gan AES, bet turpināt apgādāt visas rūpnīcas, tad man liekas, ka tas ir ļoti naivi.

Speciālists pieturās pie viedokļa, ka visas AES tehnoloģijas ir 60 gadu vecas, tātad sliktas, kas ir tieši tāpat kā teikt, ka iekšdedzes dzinējs ir slikts jo tā ir veca tehnoloģija. Es negribu ticēt, ka viņam šķiet, ka jauns Hitachi ABWR ir tā pati tehnoloģija, kas padomju laiku RBMK tipa reaktors. Tajā pašā laikā, runājot par to cik vecās tehnoloģijas ir vecas, pieminēt faktu, ka lielākajās AES izmantotājvalstīs notiek jaunu dizainu izpēte (tai skaitā kodolatkritumus sadedzināt spējīgajos) viņš aizmirst.

Par katru cenu censties pievilkt atomieročus klāt pie AES jautājuma ir kā minimums “lēti” – pasaulē kodolieroči ir 9 valstīm, kodolreaktori eksistējuši vai eksistē – 70. Sajūta, ka arguments tiek izmests cerībā, ka kādam šķitīs “atomieroči ir slikti, jebkas kas ir saistīts ar atomieročiem tātad arī ir slikts”.

Mani interesētu kādas Skandināvijas valsts kodolenerģētikas speciālista viedoklis gan par šo speciālistu “debati”, gan Visaginas AES kā tādu…

+13
-2
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > Agnese Saleniece 01.03.2013. 13.07

    ——
    Vietējo “aborigēnu” uzskati neinteresē, tos var viegli demokrātijas apstākļos ignorēt – sak’,nav vairs padomju okupācijas laiki, tagad svensonu speciālisti dod 100% drošības garantijas:

    ” Būvēs divas jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes Baldonē ”

    http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/172509-buves_divas_jaunas_radioaktivo_atkritumu_tvertnes_baldone

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Dina > Agnese Saleniece 01.03.2013. 22.22

    Paldies, Niklāv, par sprātīgu komentu. Šo to vēl papildināšu:
    Par kodolatkritumiem. Vispirms būtu jāsāk ar to, ka kodolatkritumi no AES veido mazāk par 1% no visiem bīstamajiem (neradioaktīvajiem) atkritumiem, ko saražo attīstīta industriāla valsts, kurai ir tikai tā, starp citu, arī AES. Šie atkritumi ir ne mazāk bīstami, nesabrūk NEKAD, tātad jānoglabā būtu vēl rūpīgāk un uz mūžīgiem laikiem.
    Par to, ka Japāna slēgto AES elektroenerģiju var aizstāt ar taupīšanu, nevar citādi vien novērtēt kā ņirgāšanos. Lai kaut cik aizstātu apstādināto AES enerģiju un nenogremdētu savu rūpniecību, Japāna esot spiesta papildus saviem TECiem importēt ogles no Indonēzijas un Austrālijas par summu 100 mlj. USD ik dienas. Mēs te čīkstam par 1 mlj. Ls ik dienas par krievu gāzi. 36 mlrd.USD zaudējumu ik gadu – lūk ko nozīmē uzkurinātā atomfobija! Daudzu gadu garumā pozitīvā Japānas ārējās tirdzniecības bilance ar rāvienu kļuva negatīva. Pēc iekšzemes kopprodukta Japāna bija trešā aiz ASV un Ķīnas, Vācija – ceturtā. Laikam jau alojos, rakstā “Ne viss zaļais…” sakot, ka Atomausstieg Vācijai bija vajadzīgs, lai uzlabotu noietu savām saules paneļu ražotnēm. Nē, savu 8 AES slēgšana bija lieti noderīga, lai aizkavētu 50 Japānas AES atkaliedarbināšanu un “iespertu zem jostas vietas” savam sīvākajam konkurentam globālajā tirgū. Varbūt arī Krievija cer no 10. vietas pakāpties uz 9-to?
    Radiācijas ietekmes uz veselību jautājumā arī saceltā ažiotāža nodarīja nesalīdzināmi lielāku ļaunumu. Palasiet Wade Allison “Radiation and Reason”, vai saistītās lekcijas un prezentācijas. Atzīšos, ka arī pats savulaik biju maldināts no šīs pārspīlētās radiofobijas un pat pavisam nedaudz piedalījis tās izplatīšanā. Tagad nedaudz kauns.
    Par atomieročiem un AES. Jau rakstīju – Z-Korejai ir atomiroči, nav AES, bet D-Korejai – otrādi. Priekš bumbas Pu ērtāk saražot mazā pētnieciskā vai specializētā reaktorā, nevis lielā AES. Par Irānu tiešām interesanti, jo, lai vairāk veidotos bumbai derīgais Pu un mazāk traucējošais Pu izotops, nedrīkst ilgi dedzināt kodoldegvielu. Taču Ožegovskis visu nepasaka līdz galam. To, ka Irānas AES sāka būvēt Siemens, bet pēc daudzu gadu pārtraukuma pabeidza un palaida ROSATOM. Ka ROSATOM līgumus par AES būvi ārzemēs slēdz kopā ar līgumu par kodoldegvielas piegādi un izlietotās atpakaļ saņemšanu pārstrādei. Kā tad ir, biedri Ožegovski, ar to Irānu? Varbūt sīkāk varat paskaidrot? Mana nostāja nemainās – par AES, pret A-ieročiem. Pārvēršam megatonnas megavatos!

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Janis 01.03.2013. 10.52

Kārtējais kodolenerģijas bailuļu ļampampā.
Francijā jau 50g ražo kodolenerģiju un tā ir lielākā šīs valsts elektroenerģijas sastāvdaļa.
Nav dzirdēts, ka sākuši dzimt mutanti, uzsprāgušas AES, vai notikušas kādas citas vērā ņemamas likstas.
Tajā pašā laikā Parīzē esot vistīrākais gaiss no visām pasaules pilsētām ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu.

+10
-4
Atbildēt

4

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu