FOTO: Atvadas no dzejnieka Imanta Ziedoņa notiks 6.martā 20

Dzejnieks Imants Ziedonis. Foto: Timurs Subhankulovs, F64
Print Friendly, PDF & Email

Atvadīšanās no Imanta Ziedoņa notiks Rīgas Domā, dievkalpojumu vadīs mācītājs Juris Rubenis

Trešdienas vakarā 79 gadu vecumā mūžībā aizgājis tautā mīlētais dzejnieks Imants Ziedonis, aģentūrai LETA apstiprināja Kultūras ministrijā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš izteicis visdziļāko līdzjūtību Imanta Ziedoņa tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieku un Atzinības krusta lielkrusta komandieri, izcilo latviešu dzejnieku mūžībā aizvadot.

Atvadu vārdos lielajam dzejniekam Valsts prezidents norāda, ka Imantam Ziedonim pieder vārdi: „Cik es atceros, jasmīni zied tā jau tūkstoš gadu. Kad tas var beigties? Krāsa nemainās un nekas nemainās. Balti.” Šie Imanta Ziedoņa vārdi spilgti raksturo dzejnieka izcilo personību un dzīves filozofiju. Viņš bija īpašs un vienreizējs, tikai ar sev raksturīgu savpatnību. Tieši šāds Imants Ziedonis paliks mūsu atmiņā – kā spilgts vārda Meistars un sava ceļa gājējs, latviskās identitātes kopējs, sirdsgudrs un vieds, apveltīts ar izcilu Tēvijas mīlestību. Ar mums vienmēr kopā būs Imanta Ziedoņa dzeja, epifānijas un latviskā proza, atvadu vārdus teic prezidents.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) izsaka visdziļāko līdzjūtību dzejnieka dzīvesbiedrei Ausmai Kantānei, tuviniekiem, draugiem un visiem dzejnieka talanta cienītājiem. Ministru prezidents uzsver: “Imants Ziedonis – izcilais latvietis, sava ceļa gājējs, vairāku paaudžu gara un domas veidotājs, tautas pagātnes un nākotnes izteicējs. Viņa mūžs ir ceļš uz patiesību: dzejas, cilvēka, tautas. Mēs esam pateicīgi, ka viņš bijis ar mums”.

Ziedonis dzimis 1933.gada 3.maijā Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciemā zvejnieku ģimenē.

Ziedonis bija viens no pazīstamākajiem un izcilākajiem dzejniekiem, publicistiem, sarakstījis arī īsās prozas (epifānijas) darbus. 1961.gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums „Zemes un sapņu smilts”. Kopš 1968. gada viņš ir profesionāls rakstnieks. Strādājis daudzos žanros: ceļojumu apraksti („Kalnu Altajs”, „Karēlijas upes”, „Kurzemīte”), dzeja, dramatizējumi skatuvei (A. Čaka „Spēlē, spēlmani”, „Motocikls”), pasakas, kinoscenāriji (G. Pieša filmai „Pūt, vējiņi”, A. Freimaņa filmai „Puika” un citas), librets I. Kalniņa operai pēc Raiņa lugas „Spēlēju, dancoju”, teksts I. Kalniņa oratorijai „Dzejnieks un nāra”.

Ziedonis savulaik bijis dzejas redaktors izdevniecībā “Liesma”, valdes sekretārs Latvijas Rakstnieku savienībā, bet 1987.gadā kļuvis par priekšsēdētāju Latvijas Kultūras fondā. 1990.gadā Ziedonis tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu kā neatkarīgais kandidāts.

Ziedonis bijis arī Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos un darbojies Latvijas tēla veidošanas institūta darba grupā.

Viņam piešķirts Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums un Tautas dzejnieka goda nosaukums; apbalvots ar Tautu draudzības ordeni un II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 2002.gadā piešķirta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.

Ziedonis saņēmis starptautiskas atzinības H.K.Andresena vārdā nosaukto pasaku meistara diplomu, internacionālo Januša Korčaka medaļu un Goda diplomu par aktīvu darbību bērnu kultūras attīstībā.

Aktīva politiskā un pilsoniskā nostāja pavadījusi Ziedoni visu mūžu – tā 1998.gadā viņš iesaistījies TB/LNNK kampaņā par pilsonības likuma grozījumu atcelšanu.

Ziedonis bija precējies ar Dailes teātra aktrisi un politiķi Ausmu Kantāni-Ziedoni ; ir dēls Rimants un meita Baiba. Kopā ar Rimantu nesen sarakstīta un klajā nākusi grāmata „Leišmalīte”. Par Ziedoni Jaunajā Rīgas teātrī uzvesta izrāde „Ziedonis un visums”.

2010.gadā nodibināts Imanta Ziedoņa fonds „Viegli”, kura mērķis ir īstenot dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju atbalstīt un veicināt jaunradi Latvijā.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā dzejnieka un publicista Imanta Ziedoņa notiks 6.martā Rīgas Domā, informē Kultūras ministrijas pārstāvji.

No pulksten 10 līdz 13 Doma baznīcas durvis būs atvērtas ikvienam, kurš vēlēsies atvadīties no Ziedoņa. Dievkalpojumu, kas sāksies pulksten 13, vadīs mācītājs Juris Rubenis.

Kultūras ministrijā izveidota īpaša darba grupa, kas rūpēsies par bēru ceremonijas norisi un ar to saistītajiem jautājumiem.

Dzejnieka Imanta Ziedoņa bēru dienā Rīgā pie pašvaldības ēkām būs jāizkar karogs sēru noformējumā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laila Ivāna. 

(papildināta ar informāciju par bērēm)

 

Komentāri (20)

Agnese Lûse 27.02.2013. 23.09

Mana saulainā bērnība asociējas galvenokārt ar I.Ziedoni un viņa pasakām.Šodien kad jau vairs neesmu bērns,tad dzīves mierinājumus meklēju viņu epifānijās.Es esmu lepns,ka ar I.Ziedoni dzīvoju vienā laikā un telpā !!!
No nāves nav jābaidās,jo nāve ir ceļš uz mājām …
PALDIES TEV IMANT,TU NEESI MIRIS,JO TU ESI SIRDĪS !!!!

+37
-1
Atbildēt

1

Jānis 28.02.2013. 08.28

Viss vienā. Eksakti-jūtīgs, emocionāli-loģisks, svinīgi-latvisks un godīgi-sarkastisks. Noliecu galvu viņa mūža devuma priekšā.

+18
0
Atbildēt

0

Andris 28.02.2013. 08.53

„Un, kur tu ej, tavs ceļš ir gaismas klāts.” (I. Ziedonis.)
Arī aizejot…

+18
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu