Apgūt jaunas zināšanas, uzlabot sportisko formu, doties ceļojumā – teju katrs izvirza sev līdzīgu mērķi. Cik reālas ir jaunā gada apņemšanās, izvērtē trīs pazīstami cilvēki
Ja nu neizdodas? Katrs piektais cilvēks, lai pasargātos no vilšanās, izlemj nākamajam gadam sev neizvirzīt nekādus uzdevumus, secināts pirms dažiem gadiem Latvijā veiktā aptaujā. Prātīgi? Jā, tomēr nav arī muļķīgi 1.janvāri sākt ar apņemšanos tuvākajās 365 dienās sasniegt kādu mērķi. Apņemšanās nozīmē, ka cilvēks domā par nākotni, grib pārmaiņas un saprot, kas ir jāmaina, skaidro psiholoģe Diāna Zande. «Kad tad pieņemt šādus lēmumus, ja ne pavērsiena brīžos – sākoties jaunam gadam vai dzimšanas dienā,» viņa saka.
Kādēļ tad Jaungada apņemšanās tik bieži izčab ikdienas rutīnā? Tāpēc vien, ka daži mērķi ir pārāk lieli vienam gadam vai gluži vienkārši neiespējami. Lai uzdevumu būtu iespējams izpildīt, tam jābūt reāli īstenojamam. Tik vien! «Var apņemties sākt no 2.janvāra regulāri skriet, bet, ja cilvēks nav skrējis piecus vai vairāk gadu, viņam pašam jāuzdod jautājums, kas šajā gadā būs mainījies, lai viņš savu apņemšanos varētu pildīt,» saka psiholoģe. Viņa iesaka nevis gadiem ilgi sapņot par skaistu mājiņu, līdz apjēgt, ka reāli tas nav, bet gan izplānot, ko var šogad izdarīt, lai nākamo piecu gadu laikā tiktu pie jaunas mājas.
Tāpat cilvēks nevar gada laikā zaudēt 50 kilogramus liekā svara, taču viņš var izdomāt, ko izdarīt nākamgad, lai atgūtu normālo svaru. 12 mēnešu laikā var zaudēt desmit kilogramus, tas ir reāli! Var izveidot ko līdzīgu mērķa kalendāram vai dienasgrāmatai, kurā ik pa laikam veikt ierakstus. Tas ļauj priecāties par mazajiem darbiem, kas paveikti lielā mērķa sasniegšanai. Mazs solis tuvāk mērķim ir labāks nekā liels solis, kurš tā arī netiek sperts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.