Iesaldētā vēsture • IR.lv

Iesaldētā vēsture

63
Telefons "stūra mājā" vēl saglabājies. Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Ritvars Jansons

Uzdrīkstēties publiskot čekas un cekas maisus

Saeima, 12.decembrī virzot lēmuma projektu par personas sadarbību ar tautā par čeku saukto padomju Valsts drošības komiteju (VDK), kārtējo reizi izvairījās no lēmuma pieņemšanas par VDK dokumentu publicēšanu. Mēģinājumi VDK problēmu iesaldēt vēl uz 30 gadiem vērtējami kā izvairīšanās no mūsu sarežģītās vēstures izgaismošanas.

No zobratiņa līdz motoram

Ja mēs gribam izprast savu vēsturi, vienreiz jāsaņemas un sabiedrībai jādod pilnīgs skats uz okupācijas gadu totalitāro sistēmu, nevis jārunā vienīgi par tās mazāko zobratiņu – čekas aģentu un informatoru darbību. Diemžēl jau no 1990.gadu sākuma, kad tika pieņemts arī likums „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, diskusijas parlamentā un sabiedrībā galvenokārt risinājušās par zemākā līmeņa izpildītāju – VDK aģentu un informatoru vainas pakāpi. Arī par to, vai sadarbības fakts tiesas ceļā ir pierādāms.

Ēnā paliek represiju un totālas sabiedrības kontroles pavēļdevēji – augstākā Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) vadība un tai pakļautie organizētāji – VDK kadru darbinieki.

Padomju Savienībā varas piramīdā augstākā bija Komunistu partija. Tā deva ne vienmēr gan dokumentētas pavēles zemākstāvošām institūcijām, arī VDK. Vēl 1980.gados gandrīz katra PSRS VDK pavēle tika dota, balstoties uz kādu Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) Centrālās Komitejas (CK) lēmumu. Varas piramīdas pats augstākais posms atradās Maskavā. Savukārt LKP bija PSKP, bet LPSR VDK – PSRS VDK struktūrvienības. Republikas institūcijas pildīja Maskavas pavēles. VDK darbību Latvijā pārraudzīja Kompartija. Pirmajos otrreizējās okupācijas gados pilnvarotais drošības lietās bija speciāla Maskavas komunistu atsūtīta Latvijas biroja sastāvā, vēlāk LKP CK Administratīvā daļa.

VDK cīņu ar tā saukto pretpadomju aģitāciju un propagandu – t.i., citādi domājošo represēšanu, uzraudzīja LKP Ideoloģiskā daļa. LKP pavēlēs VDK izpaudās partijas ideoloģiskie uzdevumi. Ar saviem lēmumiem LKP ne vienmēr deva tiešus rīkojumus, bet veidoja idejiski un psiholoģiski labvēlīgu fonu VDK orientēšanai uz politiskām represijām. Piemēram, 1988.gada 18.jūnija LKP CK plēnumā ideoloģiskais sekretārs Anatolijs Gorbunovs par 1988.gada 25.marta un 14.jūnija demonstrantiem izteicās: “[..] mēs realizējām [..] lielu operāciju. Ļoti sarežģīti saukt pie kriminālatbildības. Daudz tika darīts, lai būtu liecinieki, lai patiešām varētu dažus saukt pie atbildības. Bet par nožēlu laiks gāja, un viņi droši vien saukti tikai pie administratīvās atbildības. Mans viedoklis ir tāds: ja ir tādi likumpārkāpēji, kā bija šajā mītiņā (domāts 1988.gada 14.jūnija mītiņš), tad noteikti jāsauc pie atbildības.“. 

1988.gada 14.jūnija mītiņā par plakāta “Nē nodevējiem!” (domāti delegāti Padomju Savienības kompartijas 19.konferencei no Latvijas) demonstrēšanu aizturēja Modri Lujānu. Pret viņu ierosināja krimināllietu par pretpadomju propagandu un aģitāciju, taču tiesa M.Lujānu attaisnoja.

Latvieši nebija „ziņotāju tauta”

VDK materiālos resursus savukārt nodrošināja LPSR Ministru Padome. Zemāk varas sistēmā atradās izpildītāji – VDK un tās kadru darbinieki. LPSR VDK veica dažādas funkcijas – sākot ar spiegošanu Rietumvalstīs un beidzot ar skolēnu rakstīto pretpadomisko lapiņu autoru meklēšanu. Tikpat dažādi bija čekas speciālisti – tajā skaitā operatīvie darbinieki. Darbinieki vervēja aģentus un informatorus, kuri tika iesaistīti čekas organizētajās operācijās, sniedza darbiniekiem ziņas. Aģenti, informatori, slepeno tikšanās dzīvokļu saimnieki bija zemākais posms visā padomju kontroles sistēmā. Taču bez šī posma lielā sistēma nevarētu efektīvi darboties. Viņu rīcības iespējas VDK stingri ierobežoja. Aģentus kontrolēja ne tikai darbinieki, bet arī citi VDK aģenti.

Aģentu savervēšana nenotika uz brīvprātības pamatiem. Idejisks padomju iekārtas slavētājs, kurš pats pieteicās VDK, tai nebija vajadzīgs. VDK ar aģentu un informatoru palīdzību vajadzēja iekļūt vidē, kur komunistiskās vērtības nebija cieņā. Tāpēc vervēšana visbiežāk notika ar šantāžas un draudu palīdzību, retāk izmantojot godkāri un karjerismu. Ja Staļina laikā cilvēkiem bija jāizšķiras starp nāvessodu vai kalpošanu čekai, tad vēlākajos gados šantāžas metodes bija citas. Piemēram, padomju kriminālkodeksā par homoseksualitāti draudēja cietumsods. Tas bija pietiekams arguments, lai cilvēks izšķirtos par labu kalpošanu VDK.

Nevajag baidīties, ka, publicējot VDK dokumentus, tiktu mesta ēna uz latviešiem kā nodevēju tautu. Aģentus vervēja arī nacistu okupētajā Francijā un Krievijā, PSRS – iekarotajā Austrumeiropā. Proporcionāli tie latvieši, kuri sadarbojās, nebija vairāk kā citur okupētajās valstīs.

Izšķiršanās par LPSR VDK dokumentu publicēšanu būtu liels solis uz priekšu padomju varas un kontroles sistēmas izpratnē. Taču vienīgi ar aģentu un informatoru kartotēkas publicēšanu, par kuru visu laiku tiek runāts, šādu izpratni sabiedrība neiegūs. Kartotēkas, kurā atrodama maz informācijas, publicēšana bez zinātniskiem komentāriem izraisīs vairāk jautājumus, nekā atbildes. Latvijā ir salīdzinoši maz VDK dokumentu, lielākā daļa aizvesta uz Krieviju.

Tomēr Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā glabājas ne tikai kartotēka, bet arī LPSR VDK elektroniskās datu bāzes aģentu ap 8000 ziņojumu atreferējumi, kuros ir informācija par 35 656 personām, aģentu uzskaites žurnāli, kuros aģentu personība nav minēta, 171 operatīvās lietas, kurās parādīts kādas operācijas VDK veica, VDK izsekoto cilvēku kartotēka. Tāpat centra rīcībā ir LPSR VDK kadru darbinieku datu bāze. Informācija no šiem dokumentiem jau ir izmantota zinātniskos darbos. Centra rīcībā esošā informācija būtu jāpublicē kā kopums, skaidrojot VDK darbību, nevis sabiedrībai izsviežot pliku aģenta kartītē minēto vārdu un uzvārdu. Primārā tomēr ir VDK kadru darbinieku, nevis aģentu un informatoru atbildība. Savukārt varas piramīdas augstāka posma – LKP CK locekļu vārdi atrodami komunistu partijas dokumentos.

Bez komentāriem neiztikt

Ir jāpārvar bailes un dokumenti jāpublicē. Pirmkārt, jāpublicē LKP CK locekļu un LPSR VDK kadru darbinieku vārdi. Tikai pēc tam LPSR VDK aģentūras kartotēka ar zinātniskiem komentāriem. Argumenti, ka tiks aizskartas organizētāju un izpildītāju cilvēktiesības, neiztur kritiku. Sensitīva informācija VDK dokumentos ir par upuriem, nevis kontrolētājiem un represētājiem. Likumdošanā šādas informācijas izpaušana ir regulēta. Sabiedrības vairākumam, pret kuru tika vērsts kontroles mehānisms, ir tiesības par šo mehānismu zināt.

Vēl jo vairāk: atjaunotā valstī sargāt slepenībā okupācijas režīma darboņu – LKP CK locekļu un VDK kadru darbinieku vārdus – būtu amorāli. Vēl 30 nepublicēšanas gadi jautājumus par pagātni nemazinās. Tie šo gadu laikā tiks uzdoti atkal un atkal. Pēc 30 gadiem sāpīgo jautājumu būs pat vēl vairāk. Jo tad personas, par kurām publicēti dokumenti, lielākoties vairs nebūs mūsu vidū un savu viedokli paust nevarēs. Ja Seimā uzskata, ka dokumentu publicēšana saistīta ar valsts drošību, dokumentus iespējams publicēt, bet likumdošanā bijušā režīma darboņiem – LKP CK locekļiem un kadru čekistiem saglabājot ierobežojumus iegūt pilsonību, kandidēt Saeimas vēlēšanas, strādāt drošības un civildienestā utml.

Jo ātrāk mēs tiksim galā ar savu pagātni, jo drošāk iesim uz nākotni. Bailes un tukšas aizdomas nav labākie ceļabiedri.

Autors ir Dr.hist, Rīgas domes deputāts, Nacionālā apvienība

 

Komentāri (63)

Inese Pap?de 19.12.2013. 11.22

Vai vēsturnieka Ritvara Jansona balss skan tuksnesī? Kur palikuši portālu komentētāju simti, kas bieži aicina uzticēties profesionāļiem? :) Šoreiz šāds aicinājums būtu īsti vietā.
Jāizveido valsts finansēta programma un jāliek vēsturnieki pie darba.

+21
0
Atbildēt

6

    Signija Aizpuriete > Inese Pap?de 19.12.2013. 14.11

    ——–Rudīte Vai vēsturnieka Ritvara Jansona balss skan tuksnesī? ============================================================================ Vai tad īstais brīdis cekas un čekas maisus cilāt, ja visu acupriekšā 4.maija režīma lācīši dombrovski, kažociņi u.c. voikas ir apd…, apkrituši.

    Miglu atkal tausīsiet, liberālnacionālistu dāmas un kungi – neizdosies šoreiz nesmukumus apslēpt…..

    http://www.youtube.com/watch?v=ENkU3G77vyU

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    Inese > Inese Pap?de 19.12.2013. 15.46

    Piemēram, kuri no šīm dāmām un k-giem, kas 1988. gadā slepeni apspriedās Avotiņa k-ga dzīvoklī:

    Viktors Avotiņš, Rudīte Kalpiņa, Egils Zirnis, Aleksandrs Kiršteins, Rolands Kalniņš, Sarmīte Ēlerte, Voldemārs Šteins, Uldis Bērziņš, Jānis Baltvilks un Arnolds Klotiņš

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

    Inese > Inese Pap?de 19.12.2013. 15.11

    Rudītes k-dze, Saeimas deputātes Mūrnieces vīra, pašvaldības deputāta Jansona k-ga tekstā nebija NEVIENA argumenta, kāpēc nevajadzētu nekavējoši un bez kaut kādiem pseidozinātniskiem komentāriem publiskot t.s. čekas maisu saturu. Tikai kaut kāda vervelēšana par seksuālo minoritāšu pārstāvjiem.

    +4
    -6
    Atbildēt

    0

    Inese > Inese Pap?de 19.12.2013. 15.16

    edge_indran Miglu atkal tausīsiet, liberālnacionālistu dāmas un kungi – neizdosies šoreiz nesmukumus apslēpt
    =======================

    Interesenati gan, cik no šīm libernacionāļu dāmām un kungiem atrodami čekas stukaču sarakstos?

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    Inese > Inese Pap?de 19.12.2013. 19.06

    Starp citu, vienīgais cilvēks no t.s. radošās inteliģences, kas publiski atzinis savu sadarbību ar VDK, ir Viesturs Alaksnītis. Bet cik vēl “radošo” nav mācījušies tai pašā Maskavā, arī kāda Sarmīte E., piemēram… Liecina Alksnīša k-gs:

    Kā kļuvāt par čekas modro aci?

    Man bija radi ārzemēs, un tiklīdz sāku darboties kino pasaulē, plosījos kopā ar Vides kluba zaļajiem un visādiem hipijiem, par mani sāka interesēties. Vēlāk mācījos Maskavā Kinematogrāfijas institūtā, kas bija ļoti ideoloģizēta iestāde. Paralēli formālajām mācībām ne vienam vien piedāvāja apgūt tādas lietas, ko tagad sauc par neirolingvistisko programmēšanu un tamlīdzīgi. http://www.puaro.lv/lv/eseju-intervijas/viesturs-alksnitis-par-polsu-vdk-manipulacijam-un-dzivi-iveta-daine/&pg=2#comments

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Inese Pap?de 19.12.2013. 13.22

    Sveika, Rudīte!
    Kā tad nu vientiļa. Arī tu ar Liānu raksti.:)
    Kautkā šinīs laikos Saeima ne īpasi ieklausās. Nav jau astoņdesmito beigas, deviņdesmito sākums, kad bailēs par savu turpmāko likteni AP deputāti dikti jau centās izpatikt tautas velmju izpausmēm.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Ansis 19.12.2013. 11.26

Pilnība pievienojos šim viedoklim.
Ātrāk pubsliskos, ātrak būt miers.

Piedevām pievienojos viedoklim – lai arī protams ir ļoti nepatīkami uzzināt, ka kolēģus stučījis, tomēr jāsaprot, ka stukači bija tikai skrūvītes. Reālie parades komandieri bija PSKP, LKP un VDK kadrinieki. Un arī tur tomēr javērtē – bija mums nacionālkomunisti, kas centās ierobežot imigrāciju un nepieļaut monstrozu (ar Latvijas resursiem nesaistītu) rūpniecību – bet paši tika represēti, nomainīti ar Maskavai uzticamakiem un kolonizacijas process tika pastiprināts. Lietuvā lietuvieši paši sastājās kompartija un visus tos gadus paši daudz vairāk kontrolēja un tadējādi mazinaja kolonizācijas sekas – vai tas bija slikti? Tātad jāvērtē katrs atsevišķi un jāpublicē.

Ātrāk sāks, ātrāk būs miers. Ja atliks uz 30 gadiem, tad … pēc 30 gadiem attapsies, ka atkal nekas nav izdarīts un atkal lems, ka vajadzētu uz 50 gadiem pagarināt.

Tas pamatojums, ko NDP (Zatlets) min, ka tiks apdraudēta cilvēku drošība … mulķības. Rekur vakar Bojārs sēdēja lielīgs kā gailis – vai kāds viņu apdraud?

+18
-1
Atbildēt

0

Andris 19.12.2013. 11.42

Beidzot par situāciju runā problēmu zinošs cilvēks! (Labāk vēlu, nekā nekad) Tikai skaidrības labad varbūt lietderīgāk (lai atkal kā “arguments” netiktu apspēlēta partijas piederība) būtu bijis lejpus raksta pielikt “Totalitārisma seku dokumentēšanas centra bij. speciālists”.
Protams, pilnībā piekrītu Jansona kungam: pētniekiem jākāpj pa kāpnītēm uz leju (no LKP CK līdz maišelniekam, nevis otrādi – atsedzot vienīgi pašu mazāko ļaunumu, bet lielāko – rīkojumu devējus un daudzos dažādu profesiju īstenotājus joprojām atstājot “aiz kadra”).

+17
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu