Labāk, tomēr viduvēji

Prestižais OECD izglītības pētījums norāda uz Latvijas skolu problēmām – zaudētiem izcilniekiem, lauciniekiem un zēniem

Sāksim ar labo ziņu – Latvijas skolēnu sasniegumi kopš 2009.gada ir mazliet uzlabojušies, liecina prestižā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma dati. Šis skolēnu prasmju novērtējums (PISA – Programme for International Student Assessment) ik pēc trim gadiem salīdzina 15 gadus vecu skolēnu zināšanas. Jaunākais pētījums aptver 65 valstis, pārbaudot sasniegumus matemātikā, dabaszinībās, lasītprasmē un finanšu jomas izpratībā (šie rezultāti tiks publicēti nākamvasar). Pētījumā mēra, kā skolēni piemēro zināšanas praktiskām dzīves situācijām un cik labi izprot lasītos tekstus.

Latvija jau ierasti šajā novērtējuma sarakstā atrodas viducī. Lai gan mūsu skolēnu sasniegumu paaugstināšanās nav statistiski nozīmīga, šoreiz izglītības speciālisti tomēr izceļ progresu, jo arī neliela izaugsme ir labāka nekā stagnācija, par ko bija nopietnas bažas vēl pirms trim gadiem.

«Esam nevis viduvēji, bet vidēji labi,» uzskata Andris Kangro, viens no pētījuma autoriem. Tiesa, priecāties par lieliskiem sasniegumiem nav pamata. Pirmie šajā pētījumā esam tikai vienā rādītājā – vislielākā skolēnu proporcija (67%), kas atzinuši, ka ir bastojuši stundas, toties kvalitātes ziņā krietni atpaliekam no labākajām izglītības sistēmām. Spicē pārsteigumu nav – tur ierasti gozējas Āzijas valstis. Piemēram, Šanhajas skolēnu rezultāts ir tik labs, ka viņi ir pat trīs skolas gadus priekšā vidējajam vienaudžu rezultātam OECD valstīs. No Eiropas labākie sasniegumi ir Somijai, taču tie pasliktinās, un matemātikā somiem priekšā jau aizsteigusies Lihtenšteina, Šveice, Nīderlande un Igaunija. Tieši pēdējās apskaužamie sasniegumi visās trijās pētījuma daļās varētu kalpot kā mudinājums piedot gāzi gausajai izglītības reformu virzībai Latvijā.