Obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā neredz ieguvumu iedzīvotājiem 9

Foto: Evija Trifanova, LETA
Gints Konrads
Print Friendly, PDF & Email

Paredzams, ka apdrošinātāju piedāvātās polises iedzīvotājiem varētu sadārdzināsies pat divas reizes

Valsts iniciatīva veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā kopumā vērtējama pozitīvi. Iedzīvotājiem parādīsies plašākas izvēles iespējas – iegūt valsts veselības apdrošināšanu ar IIN nomaksas starpniecību vai, iemaksājot valsts noteikto minimumu, uzkrājot līdzekļus veselības aprūpei „zeķē”, vai arī iegādāties polisi pie kāda no apdrošinātājiem.

Tomēr patlaban nav skaidri saprotami konkrēti iedzīvotāju ieguvumi no šīm izmaiņām. Piemēram, vai jaunā kārtība padarīs veselības aprūpes pakalpojumus pieejamākus, to saņemšanas kārtību saprotamāku, mazinās rindas, palielinās kvotas u. tml.

Iedzīvotājiem, kuri nav nodokļu maksātāji, lai piedalītos šajā sistēmā, likumā kā viena no iespējām noteikta Ls 240 iemaksa gadā, kas pielīdzināma pašreizējai privātpersonu veselības apdrošināšanas polises cenai.

Vienlaikus valsts veselības apdrošināšanas piedāvājumā ietvertais pakalpojumu klāsts un to pieejamība būtiski atšķiras no apdrošinātāju piedāvājuma, līdz ar to tie īsti nav salīdzināmi.

Saskaņā ar līdzšinējo praksi apdrošinātāji paredzēja, ka daļa polisēs ietverto veselības aprūpes pakalpojumu tiek kompensēti arī no valsts budžeta, apdrošinātājiem kompensējot izdevumus valstī noteiktās pacienta iemaksas apmērā. Piemēram, ģimenes ārstu konsultācijas, izmeklējumi, operācijas utt.

Tādējādi ir paredzams, ka apdrošinātāju piedāvātās polises iedzīvotājiem, kuriem nebūs pieejama valsts nodrošinātā veselības aprūpe, varētu sadārdzināsies pat divas reizes.

Obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) ieviešana varētu sekmēt turpmāku privātpersonu veselības apdrošināšanas attīstību, lai gan Lietuvas un Igaunijas pieredze liecina, ka līdzīgas sistēmas ieviešana būtiskas izmaiņas privātajā veselības apdrošināšanā neieviesa.

Pašlaik veselības apdrošināšanas polises ir tikai ceturtajai daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Savukārt līdz ar OVA ieviešanu ikvienam iedzīvotājam būs svarīgi parūpēties par to, lai viņam ir valsts vai privātā apdrošināšanas polise, kas būs faktiski vienīgais garants medicīnas pakalpojumu pieejamībai bez neparedzētiem papildus finansiāliem izdevumiem.

Paredzams, ka apdrošinātāju piedāvātās veselības apdrošināšanas polises saglabās savu aktualitāti, jo tas arī turpmāk būs viens no būtiskiem darba devēju instrumentiem darbinieku motivēšanā. Turklāt apdrošinātāju piedāvātie privātpersonu veselības apdrošināšanas risinājumi būs kā alternatīva tiem 130 – 170 tūkstošiem IIN nemaksātāju, kuriem būs jāpieņem lēmums – veikt iemaksas valsts sistēmā, izskatīt apdrošinātāju piedāvājumus vai arī pašiem atlikt naudu veselības aprūpei.

Veselības ministrijas viens no lielākajiem izaicinājumiem joprojām ir salīdzinoši īsā laikā – līdz nākamā gada 1.jūlijam – īstenot šīs jaunās sistēmas tehnisko iedzīvināšanu praksē un skaidri definēt valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kā arī to izmantošanas kārtību. Lai visām iesaistītajām pusēm būtu skaidrs, kas ir pieejams, cik lielā apjomā un apdrošinātā persona nemaksātu par veselības aprūpes pakalpojuma izmantošanu. Kamēr iepriekšminētie jautājumi nav skaidri, nav pārliecības, cik jaunieviestā sistēma varētu veiksmīgi funkcionēt un vai tā sniegs gaidīto atbalstu iedzīvotājiem.

Autors ir ERGO veselības apdrošināšanas direktors Baltijā

Komentāri (9)

austrisv 24.11.2013. 13.04

Ko es gribēju teikt par veselības aprūpi ir tas, ka nepalīdzēs nekas, lai mums veselības aprūpē pietiktu līdzekļu, ja tā turpināsies tālāk.
Vajag tā kā ir Francijā: visi maksā par pakalpojumu, bet saņem atpakaļ šo naudu no soc dienestiem. tad arī nebūs ārstu nepamatoti augstas pakalpojumu cenas un pierakstījumi, jo katrs taču maksās un pārlasīs par ko maksā!
nav jāizgudro jauns velosipēds, bet vienkārši jāskatās kā to dara vecajā Eiropā.
kamēr lobiji vai iedzīvotāji var tā dzīvot uz valsts rēkina, nekas nekad nemainīsies

0
0
Atbildēt

0

ligakalnina 22.11.2013. 13.32

Skaidrs, ka būtu jāzina, kādi konkrēti pakalpojumi būs pieejami cilvēkiem ar obligāto med. apdrošināsšanu.
Skaidrs arī, ka naudas, pie līdzšenējā valsts finsnsējuma un valsts acīmredzamo nevēlēšanos to palielināt kaut līdz kaut cik samērojamiem cipariem ar ES vidējo rādītāju, nekādas rindas uz operācijām nemazināsies, slimnīcās, tāpat, kā patreiz, bieži vien, sniegs tikai neatliekamo palīdzību, un slimniekam, būtībā, nekas nemainīsies.
Bet, principā, tas ir solis pareizā virzienā, vismaz, būs kāda iezīmēta nauda, kas aizies konkrēti medicīnai, Circene pirmais ministrs, kas izdarījis ko jēdzīgu šinī sfērā.

+3
-3
Atbildēt

7

    austrisv > ligakalnina 24.11.2013. 12.58

    Kā var tavuprāt, vainot valsti, ka tā nespēj nodrošināt tādu pašu veselības aprūpi kā ,piemēram ,Skandināvijas valstīs???
    Džeri, domāju, ka zini, ka Skandināvijas valstis arī maksā daudz daudz lielākus nodokļus arī darba ņēmēji! Dānijā pat 50 vai 60% no darba algas aiziet nodokļos: algas lielas, bet puse aiziet nodoklos. Cik zinu, tad arī mans tuvs radinieks dzīvojot Hol;andē maksā 300 EUR mēnesī veselības apdrošināšanai- maksā!!!!
    Cik no kopprodukta saņem mūsu valsts nodokļos? vai tik nebija nieka 15% atškirībā no tām pašām Skandināvijas valstīm, bet mums tāds niķis: maksāt negribam, bet saņemt gan gribam- pie tam visiem un visu par freiju, bet tā nemēdz būt!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    austrisv > ligakalnina 24.11.2013. 13.08

    Un vēl, džeri, kā Tu domā, cik būtu strādājošiem jāmaksā, lai uzturētu milzu pensionāru un invalīdu daudzumu, kā arī citus nabadzīgos iedzīvotājus????
    Tu gribēsi maksāt par to ko nepatērē???? Pilnīgi esmu pārliecināta, ka Tu neiemaksātu 50% algas, lai šis rindas uz plānveida operācijām nebūtu, jo kā zini, pie mums uz 2 strādājošiem ir vismaz viens pensionārs un tad vēl taču ir tie, kas saņem mazas min algas un aplokšņu algas, kuri nemaksās. Kur vēl invalīdi utt!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > ligakalnina 24.11.2013. 17.49

    Džeri, tad jau labi, jo būs tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, vismaz tajā ziņā, ka būs obligātā apdrošināšana piesaistīta ar nodokļu, kaut vai nelielu, bet maksāšanu.
    Ak jā, bet kopprodukts taču mums ir mazāks par kaimiņvalstīm, vai tad nē?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 24.11.2013. 17.58

    Nu nebūs tā, jo tur, kā jebkur ES, ves aprūpei novirza virs 5% no IKP, mums – jau pat zem 3% no IKP, tā ka par visu maksāsim paši, un, kas nevarēs, tie, varbūt, saņems ģimenes ārsta un neatl. med. palīdzību, bet, operācijas, ilgstošāku ārst., dārgus izmeklējumus, daudzus medikamentus vienkārši nevarēs atļauties.
    Kaut, Circenes reforma, protams, pozitīva, bet, MK attiecas iestrādāt likumā pakāpenisku finansējuma palielināšanu līdz 4,5% no IKP, tā ka nekas daudz nemainīsies, un tas parāda mūsu valdības attieksmi pret cilvēkiem.
    Kāpēc Latvija nevar atļauties to, ko var Igaunija un Lietuva, un kur tad aiziet mūsu nauda, ja blakus valstīm tās medicīnai pietiek, mums – nepietiek?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 24.11.2013. 17.29

    Ne Lietuvā, ne Igaunijā nodokļi neatšķiras, bet med. aprūpe daudz lētāka un kvalitatīvāka.
    Tā ka nevajag te par skandināviju un citas aplamības, vajag, lai valsts domātu par cilvēkiem, un ves. aprūpei dotu, vismaz, tik daudz, cik blakus vaslstīs, mūsu valsts attieksmi pret cilvēku dzīvībām parāda arī maklsimas traģēdija, šī valsts ir totāli korumpēta un sapuvusi, medicīnai, soc. aizsardzībai, armijai – vismazāk ES, tad, varbūt, pasaki, kam vairāk?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > ligakalnina 25.11.2013. 09.49

    Es vēlreiz saku, ka Latvija no IKP iekasē tikai 15% nodokļos- tātad nav ko dalīt visiem no tiem 15%. Igaunija un Lietuva neiegāžas bedrē, jo neievēlēja populistus un tik trakus zagļus parlamentā kā Latvijā, un tā būs arī turpmāk, jo par SC vienalga kā tie darbojas balsos krievvalodīgie un ļumpeni no latviešiem. Tā kā neko labu nesaskatu. Re, kā lietruvieši darboja sprivātbiznesā- jau lielāko daļu no Latvija suzņēmumiem pārpirkuši. Kā Tu domā, kur aiziet pelņa, kaut vai no Maksimām. Mūsu strādājošie saņem min algas un dodas prom uz ārzemēm, jo nevar par to izdzīvot. Lūk, privātais bizness! bez tam ostas, jau 20 gadus pēc neatkarības neko neiemaksā valsts budžetā!!! Taču saeima vēlas aplikt mazos uzņēmējus ar lielākiem nodokļiem, tā iznīcinot tos, kas tikko nesen sākuši sevi apgādāt, kā tas ir ar mikrouzņēmumiem. kam lobijs saeimā, tam nav jamaksā, kā izskatās. Skat, kā uzturēšanās atļaujas tirgos arī turpmāk, jo būvniekiem kā izrādās, ir lobijs saeimā, bet, kas no tā tautai?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    austrisv > ligakalnina 25.11.2013. 09.53

    Džeri, it kā Tu nezinātu, ka liela nauda jāatdod par iepriekšējo valdību dzīrēm! 2014. gadā, ja nemaldos, tad jāatdod ap 900 milj Ls no tā ko izmaksāja godmaņ- kalvīša laika dzīres.
    Skat, Rīgas dome arī vēl turpina dzīrot uz iepriekšējās sliktās labējās domes iekrātās naudas, kura bija 80 milj Ls, bet nu jau vairs nebūs pat 50 milj Ls. RD izpārdod pēdējos īpašumus, lai dzīres turpinātos, bet krievvalodīgie un apdalītie latvieši turpina jūsmot par misteru 20%! Mēs neko labāk nedzīvosim , jo esam paši bezatbildīgas un nedomājošas būtnes savā lielākā vairumā!

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu